2017. gada 28. jūnijs
 Intervija ar bijušo robežsargu Pēteri Pocjusu

Intervija ar bijušo robežsargu

Pēteri Pocjusu

 

Pocjuss_30.04.2013_5.gif

Š.g. martā Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē par ilgstošu un nozīmīgo atbalstu un ieguldījumu Latvijas valsts robežas atjaunošanā un stiprināšanā, Valsts robežsardzes izveidošanā, attīstībā un noteikto uzdevumu izpildē, kā arī sakarā ar Valsts robežsardzes atjaunošanas 21. gadadienu Pēteris Pocjuss tika apbalvots ar Valsts robežsardzes apbalvojuma zīmi „Par nopelniem Valsts robežsardzes attīstībā".

Saņemot apbalvojumu Pēteris Pocjuss teica: „Šodien man ir patiess prieks un liels gandarījums atrasties šeit kopā ar jums Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē - iestādē, kurā savā laikā kalpoju. Esmu pateicīgs, ka mans ieguldījums ir pamanīts arī pēc tik ilga laika."Pocjuss_30.04.2013_1.gif

Kā Jūs atnācāt uz robežsardzi?

Es 1991.gada 10.septembrī Brīvprātīgo vienību štābā iesniedzu iesniegumu Robežsargu reģistrācijas komisijai ar lūgumu pieņemt mani dienestā robežsargos. Izgāju medicīnisko komisiju. Septembra beigās tiku uzaicināts mandātu komisijā Rīgā, Hospitāļu ielā 15A uz pārrunām.

Uz pārrunām es ierados pelēkā dzelzceļnieka formas tērpā ar četrām lielām sudraba zvaigznēm uz piedurkņu regālijām. Sarunas laikā mandātu komisija - V.Sviklis, V.Atis, A.Norenbergs, E.Lurāns uzklausīja manu dzīvesstāstu, manu vēlmi iestāties dienestā robežsargos un, ņemot vērā manu darba pieredzi, komisijas priekšsēdētājs Viktors Sviklis man piedāvāja nodarboties ar dzelzceļa robežkontroli.

Vai esat dienējis arī obligātajā militārajā dienestā?

Jā, esmu dienējis PSRS Bruņotajos spēkos obligātajā dienestā 86.atsevišķā sakaru pulkā (Usurijskas pilsēta, Tālie Austrumi, Krievija) laika posmā no 1980.oktobra līdz 1982.gada novembrim.

Kur Jūs strādājāt iepriekš?

1980. gadā esmu absolvējis Rīgas dzelzceļa transporta tehnikumu (1976.-1980. g.) un man piešķirta kvalifikācija - ekspluatācijas tehniķis.

Līdz iesaukšanai obligātajā dienestā strādāju par staciju dežurantu dzelzceļa stacijās Aizkraukle, Jumprava, Ogre. Pēc atgriešanas no obligātā dienesta strādāju par Jumpravas dzelzceļa stacijas priekšnieku. Mācoties Ļeņingradas dzelzceļa institūta neklātienes nodaļā, strādāju Rīgas Bērnu dzelzceļā kā profesionālās apmācības vecākais instruktors.

Šodien maz kas atceras Mežaparka šaursliežu dzelzceļu. Rīgas Bērnu dzelzceļš no 1956.gada līdz 1997.gadam darbojās Mežaparkā „Inčukalna alejā". Rīgas bērnu dzelzceļa garums bija 2,1 km. Dzelzceļam bija divas dzelzceļa stacijas - Skolas (vēlāk Aleja) un Komjauniešu (vēlāk Jauniešu, Viesturi) un pieturas punkts Pionieru ar vienu platformu pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai. Dzelzceļa rīcībā bija divas dīzeļlokomotīves TU-2, četri pasažieru vagoni (PAFAWAG), divi segtie kravas vagoni un divas platformas.

Jauno dzelzceļnieku pulciņos darbojās 5-8 klašu skolnieki. Mācības notika pēc trīsgadīgas programmas. No oktobra līdz aprīlim jaunie dzelzceļnieki apguva teorētiskās zināšanas. Teorētisko mācību laikā izmantojām videofilmas, diapozitīvus, kā arī organizējām ekskursijas Rīgas dzelzceļa mezglā. No maija līdz septembrim jaunie dzelzceļnieki praktiski apguva dzelzceļnieka specialitātes, strādājot Bērnu dzelzceļā Mežaparkā, kā arī piedalījās pieredzes apmaiņā citos Bērnu dzelzceļos (Krievijā, Lietuvā, Ukrainā, Baltkrievijā). Tā bērni jau skolas laikā ļoti detalizēti apguva dzelzceļnieka profesijas pamatus. Savā laikā arī es biju jaunākais dzelzceļnieks (1973.-1976.g.).

Pocjuss_30.04.2013_6.gif

Foto: Jaunie dzelzceļnieki vasaras praksē Rīgas Bērnu dzelzceļā, Mežaparks, 1995.g. 
    
Kur Jūs ieguvāt augstāko izglītību?

1989.gadā esmu absolvējis Ļeņingradas dzelzceļa institūtu, saņemot kvalifikāciju - inženieris dzelzceļa transporta pārvadājumu procesu vadībā. Mācoties augstskolā vienlaikus sekmīgi esmu absolvējis arī militāro katedru: „Militārie pārvadājumi".

Pocjuss_30.04.2013_2.gif

Foto: Ļeņingradas dzelzceļa institūta Militārās katedras kursants jaunākais seržants P.Pocjuss kaujas šaušanas laukumā, pildot drošības instruktora pienākumus, 1988.gada vasarā (Krievija).

Pēc mācībām augstskolā līdz 1991.gada oktobra beigām esmu strādājis par stacijas dispečeri un manevru dispečeri Baltijas dzelzceļa Viļņas nodaļas Kauņas dzelzceļa stacijā - kravu pārvadājumu plānošanas un organizācijas jomā.

Kāds bija sākums dienestā Latvijas robežsardzē?

1991.gada oktobrī Rīgā, Pētersalas ielā 10 Civilās aizsardzības Operatīvā centra telpās izveidoja Rīgas mācību centru. Par Mācību centra priekšnieku iecēla Jāni Klovānu. Šajā Mācību centrā 1991.gada 13.novembrī sākās robežsargu apmācības, kur arī es tiku ieskaitīts kā kadets.

Ko mācīja topošajiem robežsargiem?

Šajā Mācību centrā gatavoja robežsargus darbam Rīgas lidostā un ostās. Mācību centrā par pasniedzējiem pārsvarā strādāja bijušie PSRS robežsargi: Jānis Kārkliņš, Jānis Virkštis, Jānis Gulbis, Andris Norenbergs, Reinis Kazradzis, Andrejs Pogrebņaks.

Kur Jūs tikāt norīkots turpmākajam dienestam?

Pēc robežapsardzības kontroles-caurlaides punktu apmācības programmas sekmīgas absolvēšanas, R.Kazradzis man paziņoja, ka pagaidām mani sūta darbam lidostā „Rīga". Tā 1991.gada 25.decembrī tiku ieskaitīts Rīgas AKCP personālsastāva sarakstā un visa veida apgādē un tiku iecelts par nodaļas inspektoru.

Rīgas mācību centrā pirmais izlaidums notika 1991.gada 24.decembrī, bet otrais un arī pēdējais 1992.gada maijā. 1992.gadā Rīgas Mācību centrs tika likvidēts un uz tā infrastruktūras bāzes izvietoja Aizsardzības spēku Štāba bataljonu.

Bet jau 1992.gada janvāra otrajā pusē R.Kazradzis mani informēja, ka man jāuzsāk darbs pie dzelzceļa robežkontroles organizācijas. Un tā, 1992.gada 5.februārī es tiku iecelts par Robežsargu brigādes pārvaldes Operatīvās daļas virsnieku, bet 1993.gada 1.martā par nodaļas vecāko virsnieku.

Pastāstiet - kāds tad bija dienests toreiz?

Dienests nekad nebija viegls, bet grūtības bija jāpārvar. Pirms vīzu režīma ieviešanas, ciešā sadarbībā ar Latvijas dzelzceļa vadību, tika risināts jautājums par robežsargu nodrošināšanu ar dienesta telpām robežstacijās. Kopā ar dzelzceļa amatpersonām nācās apsekot un izvērtēt dienesta telpas robežstacijās. Iepriekš staciju ēkas būvēja, neparedzot tās robežsargu un muitnieku vajadzībām.

Robežsargu brigādes vadība atbalstīja manu priekšlikumu iegādāties sanitārā vilciena pasažieru vagonus no Ieriķiem. Tas bija kā pagaidu risinājums nodrošināšanai ar dienesta telpām atsevišķās robežstacijās. Viena vagona cena bija 50 lati. Kopā tika nopirkti 4 vagoni. Vienu vagonu bija iegādājies arī 4.Daugavpils robežsargu bataljons robežkontroles nodrošināšanai Daugavpils robežstacijā.

Iepriekš robežkontrole tika organizēta 13 dzelzceļa robežkontroles punktos. Šodien uz robežas ir uzbūvēti 3 jauni moderni dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsavā, Zilupē un Indrā.

Cik ilgi nodienējāt Robežsardzē?

2007.gada jūnijā tiku atvaļināts no dienesta Valsts robežsardzē veselības stāvokļa dēļ. Dienestu beidzu majora pakāpē. Tātad kopā Robežsardzē nodienēti 16 gadi.

Pocjuss_30.04.2013_4.gif

Kā Jūs sākāt nodarboties ar apbalvojumu dizainu izstrādi?

1993.gada nogalē pulkvežleitnants Ārijs Jansons (toreiz dienēja 2.Viļakas Robežsargu bataljonā) sarunā ar nodaļas virsniekiem - mani, Juri Dumpi un Mariku Petrušinu ieteica izveidot Robežsargu brigādes jaunu apbalvojumu robežsargu apbalvošanai.

Mans ieteikums bija uzsākt darbu pie Latvijas brīvvalsts Robežsargu brigādes krūšu nozīmes atjaunošanas. Tad es arī iesāku sagatavošanas darbus pie jauna apbalvojuma izveides.

Nepagāja daudz laika, kā pēc manis vadītā projekta metālmākslinieka Jāņa Mikāna juvelieru darbnīcā SIA „KALVIS" izgatavoja nepieciešamo krūšu nozīmju daudzumu.

Kad tika pasniegti pirmie jaunie apbalvojumi?

Pirmā apbalvošana ar Robežsargu brigādes krūšu nozīmi notika 1995.gada 13.decembrī Robežsardzes atjaunošanas 4.gadskārtā.

Vai esat kur mācījies prasmēm apbalvojumu izstrādē?

Ar laiku apguvu nepieciešamas zināšanas un prasmes datorgrafikā. No 2004.gada sāku pats veidot māksliniecisko projektu vizuālo tēlu.

Jūs esat arī citu organizāciju apbalvojumu autors?

Esmu daudzu projektu autors. Esmu pazīstams ar saviem darbiem emblemātikas un heraldikas jomā. Manus darbus šajā jomā labi pazīst vēsturnieki.

Esmu šādu apbalvojumu autors:

- Jubilejas Goda zīme „Latviešu strēlnieku apvienībai 20 gadi";
- Valsts robežsardzes krūšu zīme „Latvijas Valsts robežsardzei 85 gadi";
- Valsts robežsardzes nopelnu zīme „Par Latvijas Valsts robežas izbūvi";
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Goda zīme „Par nopelniem";
- Latvijas Policijas akadēmijas Jubilejas krūšu zīme "Latvijas Policijas akadēmijai 15 gadi" ;
- Valsts robežsardzes nopelnu zīme „Par ieguldījumu starptautiskajās misijās un operācijās" ;
- Latvijas narkomānijas un žūpības apkarošanas fonda Goda zīme "Par nopelniem";
- Latvijas Drošības biznesa asociācijas Atzinības zīme „Pateicības Goda krusts";
- Latvijas Drošības biznesa asociācijas Goda zīme „Par nopelniem";
- Valsts probācijas dienesta apbalvojums Goda zīme „Par nopelniem".

Ko Jūs darāt pašlaik?

No 2008.gada septembra kā valsts ierēdnis strādāju Valsta Probācijas dienestā. Esmu vecākais referents personu uzraudzības jomā.

Darbojos arī piecās sabiedriskās organizācijās. Esmu Latvijas narkomānijas un žūpības apkarošanas fonda valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Pocjuss_30.04.2013_3.gif

Kopā ar Latviešu virsnieku apvienības virsniekiem piedalos pasākumos patriotiskās audzināšanas jomā un Latvijas armijas tradīciju garā.

Jūsu novēlējums pašlaik dienošajiem robežsargiem?

Vēlu veiksmi un panākumus, lai arī turpmāk Robežsardzei izdodas īstenot izvirzītos plānus un mērķus!

   

No apbalvojuma ieteikuma

Pēteris Pocjuss brīvprātīgi iestājās Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos un uzsāka dienestu Robežsargu brigādē 1991.gadā. No dienesta gaitu sākuma viņš aktīvi iesaistījies Latvijas Republikas robežapsardzības sistēmas izveidošanā un vairāk kā 15 gadus dienēja Robežsargu brigādes štābā un Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē dažādos atbildīgos amatos, pabeidzot dienestu majora pakāpē.

P.Pocjuss devis neatsveramu ieguldījumu robežkontroles organizācijā Latvijas Republikas robežkontroles punktos: panāca optimālu dzelzceļa robežkontroles punktu darbības organizāciju un pilnveidošanu, organizēja robežsargu spiedogu ieviešanas un pielietošanas kārtību, attīstīja sadarbību ar muitu un pārvadātāju pārstāvjiem, kā arī attīstīja Robežsardzes sadarbību ar kaimiņvalstīm.

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā P.Pocjuss veica lielu darbu Šengenas acquis prasību apzināšanā, apkopošanā, analīzē un pārņemšanā Valsts robežsardzes darbībā, Austrumu robežas infrastruktūras izbūvē, kā arī dienesta organizācijas robežkontroles jomā koordinēšanā pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Sākot ar 1994.gadu P. Pocjuss, darbojoties sabiedriskā kārtā, iniciēja un izveidoja visus līdz 2007.gadam apstiprinātos Valsts robežsardzes apbalvojumus, kā arī bijis autors virknei citu projektu heraldikas jomā - Valsts robežsardzes, Galvenās pārvaldes un teritoriālo pārvalžu, kā arī mācību iestāžu karogi, formas tērpa piedurknes uzšuves u.c. Visi šie projekti guvuši atzinību un apstiprināti Latvijas Valsts heraldikas komisijas sēdēs. P.Pocjusa nozīmīgs ieguldījums Valsts robežsardzes heraldikas un emblemātikas attīstībā izpaužas arī mākslinieciskās jaunrades jomā, darinot datorgrafikā šo projektu vizuālo tēlu.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, Pēteris Pocjuss sevi veltījis kalpošanai Latvijas valstij Valsts robežsardzes rindās, dienesta laikā apbalvots ar virkni Valsts robežsardzes un citu tiesībsargājošo iestāžu apbalvojumiem, t.sk.:
- Robežsargu Atzinības krusts 2.šķira (2001.);
- Robežsargu nopelnu zīme „Par izcilību dienestā" 2.pakāpe (2005.);
- Valsts robežsardzes nopelnu zīme „Par Latvijas valsts robežas izbūvi".

Vairs nebūdams dienestā, P.Pocjuss nezaudē interesi par novitātēm un pilnveides procesiem Valsts robežsardzē, interesējas par Valsts robežsardzes attīstību, kā arī iespēju robežās piedalās jauno robežsargu (kadetu) audzināšanas procesā. P.Pocjuss aktīvi darbojas Latviešu virsnieku apvienībā, kur turpina popularizēt Valsts robežsardzes virsnieka tēlu.

2012.gadā P.Pocjuss, darbojoties pēc savas iniciatīvas un bez atlīdzības izstrādāja un iesniedza Valsts robežsardzei māksliniecisko projektu „Valsts robežsardzes profesionalitātes zīme „Labākais gada robežsargs"", kas ir apstiprināts un tiek izmantots profesionālāko robežsargu cildināšanai un visa Valsts robežsardzes personāla motivēšanai.


Jevgēnija Pozņaka
VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa

25.04.2013.

 

Jūs esat 05626031 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.06.27

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075617, 67075739, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;