2017. gada 23. maijs
Intervija
 Intervija - "Es un robežsardze"
 Intervijai _Martukans.gif 

Intervija ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieku pulkvežleitnantu

Juri Martukānu 

        

Kad un kāpēc Jūs atnācāt uz robežsardzi?

Dienestam robežsardzē uz brīvprātības principa es pieteicos 1991.gada 14.novembrī Valsts dienesta pārvaldē. Tā paša gada 18.novembrī tiku nosūtīts uz Vārves mācību centru Ventspils rajonā, kur pabiju tikai vienu dienu, jo nākamajā dienā centra priekšnieks majors Aleksandrs Svirskis kopējā sanāksmē painteresējās - kuri ir iesaukti no Rīgas? Tā kā biju dienestā iesaukts Rīgā, tad mani nosūtīja apmācībām uz Rīgas robežsargu mācību centru.

Jūs pieteicāties virsdienestā?

Jā, kā jau minēju uz brīvprātības principa es pieteicos virsdienestā.
Kad man bija 18 gadi, mani iesauca dienēt obligātajā dienestā Padomju armijā robežsargos, kur dienestu pildīju Ventspilī un Klaipēdā. 1988.gadā pabeidzu Klaipēdas seržantu sastāva skolu. Pēc atvaļināšanās no obligātā dienesta 1990.gadā uzsāku studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, bet 1991.gadā, kad tika atjaunota Latvijas robežsardze, es pieteicos virsdienestā Robežsargu brigādē.

Bija kāda motivācija, iemesli - kāpēc Jūs iestājāties dienestā robežsardzē?

Es teiktu, ka bija trīs galvenie iemesli kāpēc es uzsāku dienestu, pirmkārt, biju izgājis obligāto dienestu robežsardzē, un man bija zināšanas, neliela, bet pieredze praktiskajā dienestā, pārzināju robežsardzes dienesta pamatus, taktiku un sistēmu. Otrkārt, jaunizveidotā robežsardze bija man izaicinājums, jo sapratu, ka varu sniegt ieguldījumu robežsardzes attīstībā un atjaunošanā. Treškārt, tas bija materiālais stimuls, lai varētu nodrošināt sevi un ģimeni. Diemžēl biju spiests pārtraukt studijas klātienē Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par ko Jūs gribējāt kļūt bērnībā?

Bērnībā man bija tāda doma, ka es būšu zinātnieks! Kad man jautāja, kādā sfērā? Es nemācēju atbildēt, jo sapnis bija vispārējs, nevis konkrēts.

Ar ko Jūs saista dienests Valsts robežsardzē?

Dienests saista ar savu dinamiku. Viss, kas notiek ikdienā ir saistīts gan ar teoriju, gan ar praktisku izpildi. Jebkurā situācijā jārod pareizs risinājums, jāpieņem ātri un pareizi lēmumi. Robežsardze kā struktūra saistīta ar valsts drošību, bet drošība ir viens no pamatjautājumiem, ko jāgarantē valstij saviem pilsoņiem un sabiedrībai. Papildus var minēt, ka savu profesionālo darbību man gribas izveidot tik pilnīgu sistēmu, kas novērsīs nelegālo imigrāciju un noziedzību. Lai mēs ikkatrs justos savā valstī droši un aizsargāti.

Aprakstiet, lūdzu - kādu Jūs ieraudzījāt robežsardzi uzsākot dienestu un kādu redzat tagad?

Sākumā robežsardzi es ieraudzīju ar pirmā parauga raibajās formās ietērptiem robežsargiem, dzelzs gultām un no padomju armijas pārņemtu infrastruktūru. Bet neskatoties uz to visi mēs bijām par savu izvēli lepni. Bija garīgais pacēlums - brīvība, neatkarība, drošība, aizsardzība! Patriotisms bija vienā no pirmajām vietām.
Pa 19 gadiem Valsts robežsardze ir radikāli izmainījusies. Ja pirmajos pastāvēšanas gados pārvietojāmies ar Zviedrijas humanitārās palīdzības dāvātajiem velosipēdiem vai ar padomju laika apvidus mašīnām, kas prasīja lielāku ieguldījumu nekā viņu vērtība, ja tad no informātikas viedokļa mobilie telefoni vai internets bija fantāziju līmenī, tad šodien tā jau absolūtā realitāte - materiālais un tehniskais progress robežsardzi ir izveidojis par vienu no attīstītākajām iestādēm.

Pastāstiet par savu dienesta gaitu robežsardzē.

Dienesta laikā esmu ieņēmis vairāk kā 14 amatus, ja ne dažādus pēc funkcijām, tad pēc nosaukumiem noteikti. Sākumā biju Rīgas apmācību centra kursants, pēc tam Rīgas lidostas robežkontroles punkta inspektors u.t.t.
Dienesta gaita bija ļoti daudzveidīga. Dienestu uzsāku Rīgā - Rīgas mācību centrā, tad lidostā, tad pasažieru ostā. Vēlāk turpināju dienestu Ventspilī - Ventspils tirdzniecības ostā, Ventspils lidostā (pēc amata nosaukuma), vēlāk kā Ventspils štāba priekšnieka palīgs. Kopumā Ventspilī nodienēju vairāk kā divus gadus, tad liktenis bija lēmis dienestu atkal turpināt Rīgā - Rīgas robežsargu brigādes štābā, dienēju kā Personāla daļas vecākais virsnieks.
1996.gada 17.septembrī tiku iecelts par Robežsargu brigādes 8. Sēlijas robežsargu bataljona štāba priekšnieku. Sēlijas pārvaldē (pēc Valsts robežsardzes iekļaušanas Iekšlietu ministrijā) kopumā nodienēju trīs gadi un aptuveni trīs mēneši, tad 1999.gadā tiku iecelts Rīgā par VRS Galvenās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieku. No 1999.gada beigām līdz 2009.gada 18.maijam dienestu pildīju Galvenajā pārvaldē un kopš 2009.gada 18.maija esmu Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieks.

Kurš dienesta gaitas posms Jums palicis atmiņā?

Jebkurš posms sava veidā ir bijis īpašs. Gan uzsākot dienestu Rīgas atsevišķajā robežkontroles punktā, gan dienests Ventspils pārvaldē, gan Sēlijas pārvaldē, gan Galvenajā pārvaldē. Nevar pateikt, ka kaut kur dienests bijis īpašāks nekā pārējās vietās. Visi posmi gāja pa spirāli uz augšu. Un arī runājot par amatiem, jebkurā vietā un laikā priekš manis tie visi ir bijuši īpaši.

Grūtākais posms.

Man nav bijuši grūti posmi. Man visi posmi bija vienlīdzīgi ar izaicinājumu. Varbūt dienests Nodrošinājuma pārvaldē sākotnēji bija sarežģītāks, jo kompetence un pieredze nebija pietiekoša. Bet domāju, ka arī esot Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieka amatā spēju to administratīvi precīzi vadīt un organizēt tās darbu.

Ko Jums ir devis dienests robežsardzē?

Dienests mani izveidoja kā personību - no zaļa jaunieša par nopietnu un pieredzējušu vīrieti.

Ko Jūs esat devis robežsardzei?

Katrā amatā es centos būt kā sistēmas sastāvdaļa un lai manas darbības rezultātā sistēma darbotos nevainojami un precīzi. Es domāju, ka dienot jebkurā amatā esmu centies ieguldīt savas zināšanas, prasmes un pieredzi, lai robežsardze varētu tikt uzskatīta kā viena no labākajām iestādēm valstī.

Kādu iedomājaties dienestu robežsardzē pēc 5 - 10 gadiem?

Ir tādi ikdienas uzdevumi, jautājumi, kuru risināšanā nepieciešama īpaša pieeja. Piemēram, ja mēs veicam ārzemnieku uzturēšanās kontroli, tad, lai atrastu vienu ārzemnieku, nepieciešams veikt 5 līdz 20 darbības un rezultātu var arī nesasniegt. Es domāju un ceru, ka pēc 5- 10 gadiem robežsardze kā sistēma iegūs tādu pilnību gan tehniskajā, gan profesionālajā jomā, ka jebkura uzdevuma izpilde prasīs vismazāko laiku un resursus.

Vai Jūsu ģimene saprot - ko Jums nozīmē „dienests" un vai atbalsta Jūs?

Jā, protams. Ģimene saprot ko nozīmē dienests un atbalsta mani. Kad pēc dienesta dienas beigām manā sejā redzēs sapīkumu, tad vienmēr uzdos jautājumu - kas ir noticis? Un tad mans skaidrojums ienesīs mieru sirdī, ka esmu padalījies ar saviem tuviniekiem. Un viņi pateiks - gan jau būs labi!


Kādas rakstura īpašības priekšniekam ir nepieciešamas, lai varētu sekmīgi vadīt personālu?

Priekšniekam svarīgi ir vairāki jautājumi - vadīt, organizēt, dot pavēles un rīkojumus un kontrolēt to izpildi. Es domāju tie ir pamatelementi, kas nepieciešami vadītājam, lai varētu vadīt. Protams, lēmumi ne vienmēr ir gludi, vienkārši, pavēļu izdošana ne vienmēr ir vienkārša un patīkama, it sevišķi ja kādu jāsoda, bet tā ir viena no neatņemamām organizatoriskā procesa sastāvdaļām. Ja runā par raksturā īpašībām, tad man palika atmiņā viena persona, kura pārcēlās dienestam no Rīgas pārvaldes un man teica, ka es esmu stingrs, bet taisnīgs. Īsi un kodolīgi.

Vai esat pats kaut ko mācījies no sev padotā personāla?

Viennozīmīgi. No padotā personāla es esmu daudz mācījies. Jo personāls savā jomā ir daudz zinošāks un profesionālāks līdz pēdējam sīkumam nekā pats vadītājs. Jo vadītājam jāmāk salikt zobratiņus vienā sistēmā un darbībā, bet personāls konsultēs un iedos papildus zināšanas un padomus, kurus praktiski arī izmantoju. Bet vadīšanu, protams, esmu mācījies no priekšniekiem. No padotajiem esmu ieguvis konkrētas specifiskās zināšanas, bet no vadības esmu ieguvis māku vadīt.

Ko varat ieteikt jauniešiem, kuri savu nākotni grib saistīt ar robežsardzi?

Viennozīmīgi šodien varu pateikt visiem jauniešiem - nāciet uz robežsardzi un nāciet uz Rīgas pārvaldi. Mums ir nepieciešami gudri jaunieši, kuri grib saistīt savu nākotni ar Valsts robežsardzi un kuriem ir interese par dienestu. Ēnu dienas parādīja, ka ir jaunieši, kuri patiešām to grib, izrāda interesi un ar lielu prieku vēro kā tiek vadīta pārvalde, ar ko nodarbojas pārvaldes struktūrvienības un ir gatavi aģitēt citus jauniešus nākt dienēt robežsardzē.

Jūsu novēlējums Rīgas pārvaldes personālam

Savam personālam gribu novēlēt tādu emocionālu stāvokli kā prieku un gandarījumu par savu dienestu. Lai katram būtu prieks par savu dienestu, pārliecība par to ko viņš dara, pārliecība par rezultātiem un pārliecība par vadību. Ja personāls dienestu pilda kā tas noteikts normatīvajos aktos, tad vadība viņu atbalstīs un novērtēs.
Karjeras izaugsmi katram, atbilstoši savām spējām, atbilstoši savām praktiskajām iemaņām un laikam arī savām rakstura īpašībām.
Un, protams, veselību, saticību ģimenēs un veiksmi!


Jūsu novēlējums sev...

Lai man veicās! Visu pārējo es laikam panākšu ar savu dienestu un praktisko darbību.

22.03.2010
Jevgēnija Korne,
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore
Jūs esat 05181583 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.05.23

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075617, 67075739, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;