2017. gada 20. septembris
Intervija
 Intervija - "Iekšlietu ministrijas apbalvojumu "Goda zīme" saņemot"
jupatovs 

Intervija ar Ludzas pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieku pulkvežleitnantu

Igoru Jupatovu

 

Kad Jūs sākāt savu dienestu robežsardzē?

Es tiku iesaukts dienestā robežsardzē 1992.gada 29.jūnijā, kā obligāta dienesta karavīrs, Robežsardzes mācību centrā, Rēzeknē. Mācību centrs tika atklāts 1992.gada 16.jūnijā.

Kā tas praktiski notika?

Man toreiz bija 19 gadi. Pēc skolas pabeidzu Malnavas lauksaimniecības tehnikumu un tad gāju dienēt armijā. Uzreiz pēc pavēstes saņemšanas mani nosūtīja uz Rēzekni. Tur es dienēju līdz 1993.gada martam. Pa to laiku es izgāju grupas komandieru kursus, ieņēmu grupas komandiera amatu un saņēmu kaprāļa pakāpi. Tajā laikā Latvijā trūka virsnieku un Latvijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā tika vākts pirmais pilnais dienas kurss. Es tad arī tiku nosūtīts no Rēzeknes robežsardzes mācību centra uz Nacionālo Aizsardzības akadēmiju uz Robežsardzes fakultāti kā kadets.

Cik ilgi mācījāties ?

Plānotais apmācību ilgums bija 3,5 gadi, bet sakarā ar to, ka trūka virsnieku, valdība pieņēma lēmumu saīsināt apmācību kursu un pirmos virsniekus sagatavot ātrāk. Mācīties sanāca nepilnus 3 gadus.

Atgriežoties pie obligātā dienesta. Kas no tā laika palicis atmiņā?

Interesanti bija. Katru nedēļu 7 km kross, šaušanas apmācības. Jau tad sāka veidoties sadarbība ar ārzemēm. Uz mācību centru no Amerikas Savienotajām Valstīm tika atsūtīts Jūras kājnieku kaprālis, kuram tika piešķirtas štāba komandiera tiesības un viņš organizēja divu mēnešu apmācības pēc saviem ieskatiem. Piemēram, rīta kross notika 40 min...
Vēl atmiņā palikusi pirmā parāde Rīgā 1992.gadā. Mēs cītīgi gatavojāmies. Trenējāmies Rēzeknē, bet divi ģenerālmēģinājumi notika Rīgā. Tā bija pirmā brīvās Latvijas parāde. Pati parāde bija ļoti emocionāla - meitenes skrēja klāt karavīru rindām, sniedza puķes un bučas!

Uz kurieni Jūs pēc apmācībām nosūtīja dienēt?

Mums teica, ka tos, kuri slikti mācīsies nosūtīs uz Austrumu robežu...Bet tā kā es biju no Ludzas, mani tas nebiedēja. Mani nosūtīja uz 3.Ludzas robežsargu bataljonu, kaut gan es labi mācījos. Pirmā dienesta vieta bija Komandantu rota, kur es biju vada komandieris. Pēc tam biju iecelts par Kārsavas rotas komandieri. Man nācās komandēt pus bataljonu, jo Ludzas robežsargu trešais bataljons sastāvēja no divām rotām - Kārsavas rotas un Zilupes rotas un no Krivandas atsevišķā vada.

Cik cilvēku bija Jūsu pakļautībā?

Kārsavas rotā bija 100 cilvēki, kuri nodrošināja Grebņevas robežkontroles punkta un Kārsavas dzelzceļa kontroli, un Goliševas vadā bija 30 cilvēki.

Kādi bija pienākumi? Kas Jums bija jādara?

Pirmkārt, tas bija obligātais dienests. Bija jāorganizē norīkojumu darbība, personāls jānogādā uz norīkojuma vietām,, jāveic visas administratīvās padarīšanas. No transporta toreiz katrā nodaļā bija tikai pa divām mašīnām. Pats svarīgākais bija - personāla organizēšana un nodrošināšana ar visu nepieciešamo dienestam.

Kurā vietā obligātais dienests bija izmitināts?

Obligātais dienests bija izmitināts Kārsavas robežsargu rotā pašā pilsētā un Goliševas robežsargu vadā. Problēmu bija daudz, kā jau obligātajā dienestā...

Pastāstiet par savu izaugsmi, par savām dienesta pakāpēm.

Kad sāku dienēt obligātajā dienestā, man piešķīra kareivja dienesta pakāpi. Beidzot grupas komandiera kursus, saņēmu kaprāļa pakāpi un man nesanāca būt dižkareivim. Tad nāca pārējās pakāpes, bet pēc akadēmijas beigšanas saņēmu leitnanta pakāpi. Pēc diviem gadiem paaugstināja virsleitnanta pakāpē, tad sekoja kapteiņa un majora pakāpes un visbeidzot esmu pulkvežleitnanta pakāpē. Tā kā zvaigžņu lietū neesmu trāpījies.

Bez rotas komandiera pienākumiem kādus vēl pienākumus esat veicis robežsardzē?

1997.gadā, kad pārgājām Iekšlietu ministrijas pakļautībā, obligātā dienesta robežsardzē jau nebija. Līdz 1999.gadam es biju Ludzas pārvaldes dežūrvirsnieks - operatīvais dežurants. Tajā pat gadā likvidēja imigrācijas policiju un struktūrai piekritīgos pantus piešķīra Valsts robežsardzei, piešķirot robežsardzei izziņas iestādes tiesības. Tā kā man bija juridiskā izglītība, es kļuvu par izmeklētāju, par izziņas virsnieku Juridiskās nodaļas sastāvā. 2001.gadā biju Dežūrnodaļas priekšnieks, bet 2003.gadā tiku iecelts Grebņevas robežkontroles punktā par priekšnieku. Un no 2008.gada esmu Nodrošinājuma dienesta priekšnieks.

Kurš dienesta periods Jums palicis atmiņā kā visinteresantākais, zīmīgākais?

Bija interesants laiks, kad 2004.gadā iestājāmies Eiropas Savienībā, tad 2007.gadā pievienojāmies Šengenas zonai. Caur Grebņevas robežkontroles punktu iebrauca pirmais robežšķērsotājs, kuram pasniedza diplomu.
Patika arī izziņas darbs, kurš arī bija ļoti interesants.

Kā Jums strādājas Nodrošinājuma dienesta priekšnieka amatā?

Es izlasīju J.Martukāna interviju un pilnīgi viņam piekrītu, ka dienests šajā amatā ir kā izaicinājums! Jo tas aptver ļoti plašu darbības sfēru: gan bruņojumu, gan autotransportu, gan iepirkumus, valsts robežas joslas uzturēšanu u.c. Tagadējos mūsu apstākļos, kad ir ierobežots finansējums, nodrošinājumam vienalga jāveic visas savas funkcijas visaugstākajā līmenī. Darbs ir gan smags, gan atbildīgs.

Jūs saņēmāt IeM apbalvojumu. Par ko Jums to piešķīra?

Domāju, ka par dienestu un darbu, kuru veicu robežsardzes labā. Nesen pie mums bija Šengenas komisija, kura pārbaudīja, kā tiek izmantoti iegādātie resursi un aprīkojums. Viss tika parādīts un paskaidrots. Komisija ar redzēto bija apmierināta un atzīmēja robežsardzes paveikto. Domāju, ka tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc mani izvirzīja apbalvošanai.

Kādu Jūs redzat robežsardzi pēc gada, pēc pieciem...?

Es uzskatu, ka robežsargiem būs darbs gan pēc gada, gan pēc pieciem gadiem...Vispār pat grūti iedomāties, kā būtu, ja nebūtu valsts robežas....Visi taču redzam, kas notiek pasaulē - terrorakti, sprādzieni Maskavas metro un citur. Ja nebūtu valsts robežas, tas viss gāztos iekšā gan Latvijā, gan Eiropā. Tāpēc domāju, ka mums darbs būs un mēs būsim pirmie, kas savā veidā nodrošinās drošību un kārtību gan uz robežām, gan pierobežā.

Paldies, ka piekritāt intervijai. Veiksmi un daudz jaunu apbalvojumu!

11.05.2010.

Interviju sagatavoja: Jevgēnija Korne,
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore, tālrunis 67075617,26328069, e-pasts: jevgenija.korne@rs.gov.lv

Jūs esat 06922114 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.09.19

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;