2017. gada 26. jūlijs
Intervija
 Intervija - "Uz sauszemes, jūrā un debesīs"
 A.-Suksins-1.gif 

Intervija ar Aviācijas pārvaldes priekšnieku

pulkvedi

Aleksandru Šukšinu

 

Ko dara Aviācijas pārvaldes priekšnieks? Kas jāzina? Kas jāmāk?

Tradicionālie ikdienas pienākumi, kas jāveic katras teritoriālās pārvaldes priekšniekam un vēl īpašie uzdevumi: lidojumu organizācija, gaisa kuģu tehniskās apkalpes organizācija un šo pasākumu kvalitātes sistēmas kontrole. Un, protams, Aviācijas pārvaldes priekšnieks ir personīgi atbildīgs par visu pasākumu kompleksu, kas attiecināms uz lidojumu drošumu.

Klāt vēl nāk operacionālā darbība. Atšķirībā no citām teritoriālajām pārvaldēm, Aviācijas pārvalde darbojas visā Latvijas teritorijā. Tāpēc, lai nodrošinātu kvalitatīvu un lietderīgu esošo resursu izmantošanu ir nepieciešams pārzināt situāciju visos mūsu teritoriālo pārvalžu atbildības rajonos. It īpaši tas attiecas uz Eiropas Savienības ārējām robežām - austrumu robežu un jūras robežu. Tas ievieš sevišķu kolorītu dienesta organizācijā un droši var teikt, ka nekad nav skumji, nav garlaicīgi un nekad nevar pilnībā paredzēt visu, kas notiks rīt.

Daudz jālasa, jāseko līdzi visiem notikumiem, rūpīgi jāpēta dokumenti, kas attiecas uz visu robežsardzi, kas var būt pat tieši nav saistīti ar Aviācijas pārvaldes darbību. Piemēram, administratīvā lietvedība, nelegālās imigrācijas apkarošana un citas jomas.

Vai pats lidojat? Kur to esat iemācījies un cik ilgā laikā?

Pēc manas dziļās pārliecības, neskatoties uz to, ka pārvaldes priekšnieks vairāk ir administratīvais darbinieks, tomēr viņam jābūt noteiktām zināšanām un pieredzei tanī specifiskajā jomā, kuru viņš vada.

Tāpēc, pie pirmās izdevības, uzsāku mācīties vienā no Latvijas lidojumu mācību organizācijām. Esmu ļoti pateicīgs pārvaldes personālam par atbalstu un Valsts robežsardzes vadībai par doto iespēju apgūt šīs zināšanas un saņemt atbilstošu kvalifikāciju.

Šodien šis ieguldījums jau sniedz atdevi. Personīgi piedaloties patruļlidojumos, es ar savām acīm redzu reālo stāvokli uz robežas, varu reāli novērtēt pārvaldes lidojumu organizāciju, orientējos lidojumu veikšanas un gaisa kuģu tehniskās apkopes jautājumos. Un tas ļauj man runāt vienā valodā ar pārvaldes lidojošo un inženiertehnisko sastāvu.

Kā izskatās Latvijas robeža no augšas?

Dažādi izskatās. Ziemā, vasarā, pavasaru plūdu laikā un rudens krāsu dažādībā. Skats ir dažāds arī no pārvaldēs izveidotās robežas uzturēšanas kultūras. Vienā pārvaldē tā ir skaidri redzama, bagāta ar inženiertehnisko aprīkojumu - pēdu kontroljoslas, zīmes, tilti un daudz kas cits. Citā pārvaldē uzturēšanas līmenis ir nedaudz zemāks. Bet galvenais, ka robeža tiek sargāta. Katrā patruļlidojumā var novērot vairākus robežsargu norīkojumus ar vismodernāko robežuzraudzības aprīkojumu.

Aviācijas pārvaldes devums robežsardzei.

Robežsardzes Aviācijas vienības izveidošana ir Valsts robežsardzes ilgtermiņa projekts. Tas tika uzsākts vairākus gadus atpakaļ, bet iezīmēja savas skaidras kontūras tikai, realizējot finanšu palīdzības programmu ,,Schengen Facility''.

Projekta galvenais mērķis bija paaugstināt Valsts robežsardzes mobilitāti. Bet šodien var droši apgalvot, ka sasniegti vairāki mērķi. Praktiski izveidots kompensācijas mehānisms, kuru Valsts robežsardze iedarbina tajos virzienos, kuri visvairāk apdraudēti. It īpaši tagad, kad ekonomiskā situācija izraisa dažāda veida kriminālas aktivitātes uz robežas un tās tuvumā. Tas nozīmē, ka Valsts robežsardze ir spējīga transformēties atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem.

Fakts, ka pirmie operacionālie rezultāti, ko devusi Valsts robežsardzes aviācija parādījās tikai pēc pārvaldes izveidošanas, runā pats par sevi.

Paralēli Aviācijas pārvaldes ikdienas darbam, tā aktīvi piedalās FRONTEX Aģentūras finansētajās kopējās operācijās. Operācijās tikai šogad pavadīts jau gandrīz pusgads. Mūs tagad jau atpazīst Grieķijā, Itālijā un citās valstīs.

Operāciju rezultātā aizturēti simti nelegālo imigrantu, Bet svarīgākais, ka ir gūta pieredze un, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, iegādāts aprīkojums, ekipējums un rezerves daļas par ļoti ievērojamām summām. Kā jau iepriekš teicu - operācijas finansē FRONTEX Aģentūra. Tas nozīmē, ka vairākos jautājumos izdevās atslogot Valsts robežsardzes budžetu.

Spilgtākie aizturēšanas gadījumi.

Man liekas, ka ,,spilgtākā aizturēšana" nav veiksmīgākais termins, tāda robežsardzes darbības veida raksturošanai. Jo tā ir savā ziņā galējā nepieciešamība novērst noziedzīgo nodarījumu un saukt vainīgos pie atbildības.

Bet fakts, ka tādu gadījumu paliek aizvien vairāk un aizdomās turamo rīcība bieži vien piespiež pielietot fizisko spēku, speclīdzekļus un dažreiz pat šaujamieročus liecina par to, ka tāda pieredze ir.

Gan lidojošais personāls, gan Apsardzes un speciālo uzdevumu nodaļas personāls rada pašaizliedzīga, drosmīga un dažreiz, nebaidīšos vārda, varonīga tēla iespaidu. Mūsu personāls ar to arī pelnījis zināmu uzticību no mūsu sadarbības partneriem.

Aviācijas pārvalde ir daudzfunkcionāla pārvalde. Mēs darbojamies ne tikai Valsts robežsardzes interesēs, bet noteiktā kārtībā sniedzam atbalstu mūsu sadarbības iestādēm. Šodien mēs esam lepni par to, ka ar Aviācijas pārvaldes spēkiem ir glābta vismaz piecu cilvēku dzīvība.

Ko darījāt iepriekš pirms kļuvāt par Aviācijas pārvaldes priekšnieku?

Īstenībā jebkurš virsnieks, kuru interesē dienests kā tāds, kuru interesē operacionālā darbība var tikai sapņot par tādu dienesta gaitu!

Pa šiem gadiem esmu guvis vairāk nekā desmit gadu pieredzi mācību darbā robežsargu koledžā, piedaloties divu mācību iestāžu - robežsargu skolas un robežsardzes koledžas akreditēšanā. Bija gods veidot Valsts robežsardzes Kinoloģisko centru. Piecus gadus, vadot Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldi un īstenojot Valsts robežsardzes noteiktās vadlīnijas, izdevās konceptuāli mainīt pārvaldes kvalitāti. Tika izveidota Valsts robežsardzes jūras pārvalde.

Eiropas Savienības finanšu palīdzības projekta ,,Schengen Facility'' jūras aktivitātes vadība bija aizraujošs darbs. Valsts robežsardzes rīcībā parādījās attīstīta jūras infrastruktūra, tika iegādāti jaunie patruļkuteri, uzbūvēts jauns patruļkuģis „RĀNDA".

Laba dzīves skola bija arī dalība BSRBCC (Baltijas jūras robežkontroles konference) darbībā - kuģu vizītes, kopējās operācijas un citi starptautiskie pasākumi.

Tagad, vadot Aviācijas pārvaldi, es saprotu, ka iepriekš gūtā pieredze un zināšanas ir ļoti vērtīga bagāža. Tā dot iespēju orientēties visos jautājumos un veiksmīgi risināt dažādas radušās situācijas.

Šodien, kad teritoriālās pārvaldes priekšnieka pienākumu un uzdevumu loks ir tik plašs, ka tuvojas, kara mākslas valodā runājot, operatīvajam līmenim (nejaukt ar operatīvo darbu)iepriekš gūtā pieredze ir ļoti noderīga. Protams, visu pārzināt nav iespējams, bet pirmie soļi daudzās jomās ir sperti un tas ļoti atvieglo darbu.

Kurš Jūsu dienesta periods saistās ar gaišām atmiņām? Kurš ar drūmām?

Robežsardzē esmu kopš 1993.gada. Es domāju, ka jebkuram cilvēkam atmiņā paliek tikai pozitīvais... Runājot par dienestu robežsardzē, es teiktu, ka jebkuru notikumu jāuztver kā pārbaudījumu, kurš pēc tam tev dzīvē noderēs un palīdzēs turpmākajā dienestā.

Un jāsaka, ka man dzīvē paveicās satikt labus cilvēkus un dienēt kopā ar viņiem. Gribu pateikties atvaļinātajam pulkvedim Georgam Kitajevam, kurš bija mans pirmais priekšnieks un, kura vadībā es nostiprinājos un izglītojos kā virsnieks, kā arī atvaļinātajam ģenerālim Gunāram Dāboliņam. Paldies robežsardzes priekšniekam ģenerālim Normundam Garbaram, kurš vēl būdams Galvenās pārvaldes priekšnieks man palīdzēja apgūt finansiāli saimniecisko darbību. Ģenerālim Ivaram Zālītim es varu pateikties par gūto pieredzi administratīvajā darbā.

Tāpēc atkārtošu - man ļoti paveicās, ka es dzīvē satiku tādus cilvēkus, kuri man palīdzēja dzīvē un dienestā virzīties uz priekšu un, ka es tagad esmu tas, kas es esmu...

Daudzus jauniešus vilina doma kļūt par lidotājiem. Pastāstiet par savu personālu.

Aviācijas pārvaldes personāls - tas ir īpašs lepnums! Protams, tas nebūtu iespējams bez robežsardzes finansiālā ieguldījuma. Personāla apmācībā bija ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi. Bet tas nebūtu iespējams arī bez attiecīgās atdeves no paša personāla puses.

Runājot par pilotiem. Kaut gan mūsu pilotu nolidojums 600 - 700 stundas nav īpaši liels, tomēr visi, tai skaitā ārzemju kolēģi, deklarē, ka mūsu pilotu sagatavotības līmenis un pilotēšanas prasmes ir ļoti augstas. Kā arī pilotiem ir ļoti labas tehniskās zināšanas un perfektas angļu valodas zināšanas! Jo lidotājam valoda ir viens no instrumentiem. Tas ir tas pats kā ierocis pie sāniem... Bez pienācīgas valodas prasmes pilots nevar ieiet gaisa telpas kontrolējamajā zonā, nevar pilnvērtīgi sadarboties starptautiskās operācijās. Bez valodas nekur! Mūsu piloti angļu valodu pēc aviācijas vērtējuma ir nokārtojuši uz 4.līmeni, dažiem ir pat 5.līmenis. Un tas tiešām ir augsts vērtējums.

Mums ir piloti, kuri ir ieguvuši kvalifikāciju instrumentālo lidojumu veikšanai. Tā ir ārkārtīgi sarežģīta apmācība un viņu pārbaudījumu testu rezultāti bija apmēram 90%. Tas arī ir ļoti augsts vērtējums.

Ir piloti, kuri apmācīti veikt lidojumus nakts laikā ar redzamības iekārtām. Arī ļoti sarežģīts darbības veids, jo lidojums jāveic vizuālā režīmā nevis pēc instrumentiem. Tas nozīmē, ka lidojums tiek veikts zemākos augstumos un paralēli tiek veikta novērošana.

Aviācijas pārvalde ir daudzfunkcionāla pārvalde. Tā darbojas arī gaisa kuģu tehniskās apkopes organizācijā. Pārvalde tiesīga patstāvīgi bez privātfirmām veikt gaisa kuģu tehnisko apkopi. Lai iegūtu šo sertifikātu, nepieciešama atbilstoša bāze un jābūt atbilstošam sertificētam personālam. Latvijā ir tikai divas sertificētas tāda veida tehniskās organizācijas. Tas, ka mēs paši spējam veikt gaisa kuģu apkopes un remontus ļauj robežsardzei ieekonomēt ievērojamus finansiālus līdzekļus.

Aviācijas pārvaldes sastāvā darbojas speciālā vienība - Apsardzes un speciālo uzdevumu nodaļa, kura 2,5 gadu pastāvēšanas laikā jau ir sevi pierādījusi kā rīcībspējīgu.

Vai lidotājiem ir kādi neoficiālie ticējumi, rituāli, zīmes, kuras ievērojat pirms lidojuma?

Protams, bet es tās nosauktu par tradīcijām, nevis ticējumiem. Piemērs, nekad nesakām ,,pēdējais'' lidojums.

Dažas tradīcijas izveidojušās Aviācijas pārvaldes pastāvēšanas laikā. Piemēram, pirmais jūras lidojums. Kad pilots atgriežas uz bāzi, viņu sagaida visa pārvalde un viņam pasniedz spaini ar jūras ūdeni. Aviācijas pārvaldes izveides gadadiena arī jau kļuvusi par svinamu tradīciju.

Tradīcijas stiprina kolektīvu, stiprina pārvaldi, uzlabo darba kvalitāti. Un tradīcijas ir sava veida instruments, kā uzturēt pozitīvu un veselīgu garu. Tomēr tradīcijām jānostiprinās dabīgā ceļā, tad tās būs dzīvotspējīgas.

Kas būtu nepieciešams Aviācijas pārvaldes tālākai izaugsmei? Kādu redzat Aviācijas pārvaldes nākotni?

Ja runā īsi, tad es redzu Aviācijas pārvaldi, kuras sastāvā ir divi helikopteru posmi - Ludzā un Ventspilī. Tas nodrošinātu mūsu gatavības pietiekamību darboties abos galvenajos darbības teātros - uz austrumu robežas un virs teritoriālās jūras.

Lidojošajam sastāvam jāsasniedz 100% kvalifikācijas līmeni. Jāsaņem kvalifikācija instrumentālo lidojumu veikšanai un lidojumiem, izmantojot nakts redzamības iekārtas, kā arī jābūt apmācītiem veikt speciālos aviācijas darbus - vinču operācijas, darbs ar ārējo piekari u.t.t.

Esošai pārvaldes gaisa kuģu tehniskās apkopes organizācijai klāt jāpievienojas Lidojumu mācību organizācijai. Tas nozīmētu, ka daļu no apmācībām pārvalde varētu veikt saviem spēkiem, atslogojot Valsts robežsardzes budžetu.

Protams, jādomā par tādiem ilgtermiņa projektiem, kā jaunas tehnikas iegāde. Valsts robežsardzes rīcībā jābūt pilnam instrumentu klāstam, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomiski lietderīgu uzdoto uzdevumu izpildi. Es runāju par nepieciešamību iegādāties viendzinēja helikopteru izmantošanai uz zaļās robežas, bet divdzinēju helikopterus varētu izmantot virs jūras vai atsevišķos uzdevumos.

Un, protams, jādomā kā piesaistīt Eiropas Savienības fondus.

Apsardzes un speciālo uzdevumu nodaļai jāpārtop par vienību ar savu nosaukumu (vārdu) un stingru iekšējo normatīvo bāzi, kā arī izcili sagatavotu personālu, ekipētu ar visu nepieciešamo.
Visos iepriekš minētos virzienos, neskatoties uz šodienas grūtībām, notiek darbs. Ir arī ievērojami panākumi, bet par to ir cits stāsts.

Paldies par interviju un, lai pacelšanās skaits sakrīt ar nosēšanās reizēm!

20.10.2010.

Jevgēnija Pozņaka,
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore
Jūs esat 06014647 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.07.25

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;