2017. gada 26. jūlijs
Intervija
 Intervija - "Latvijas Republikas iestāžu Krūšu zīmju privātkolekcija"
 Donikis 15_09.jpg 

Intervija ar pulkvedi

Leonardu Doņiki

      

Kā un kad Jums radās doma veidot Krūšu zīmju kolekciju?

Kolekcionāru mūsu vidū nav nemaz tik daudz. Tāpēc, manuprāt, tam jābūt aicinājumam. Galvenais ir atrast īsto kolekcionēšanas tēmu, kas aizrauj, kur vajag vākt, izpētīt un apkopot materiālu.

Jau no skolas laikiem vairāk vai mazāk nodarbojos ar kolekcionēšanu. Sākumā tās bija monētas, banknotes, kā arī sērkociņu kastīšu etiķetes, nedaudz arī markas.

Mācoties militārajā skolā ar kolekcionēšanu nodarboties nebija iespējams. Arī pēc skolas beigšanas, dienesta laikā šim hobijam daudz laika veltīt nevarēju. Daudz laika vajadzēja veltīt meitas audzināšanai, arī sadzīvisko jautājumu risināšanai, kas manās dienesta vietās tolaik bija stipri sarežģīta lieta. Bet neskatoties uz laika trūkumu, manas kolekcijas pamazām auga.

Daudzi kolēģi, zinot par manu hobiju, kādu monētu vai banknoti reizēm arī dāvināja.

Kāpēc tieši Krūžu zīmju kolekcija?

Tieši dienests Valsts robežsardzē bija par pamatu manai izvēlei.
1991.gadā Latvijas Republikā aizsākās krūšu zīmju piešķiršanas tradīcijas, kā rezultātā sākot no 1993. gada 4.Daugavpils robežsargu balaljona robežsargi, tai skaitā arī es, sākām spraust pie krūts krūšu zīmes: Aizsardzības ministrijas piemiņas zīmi -Saulīte un 4. Daugavpils robežsargu balaljona piederības zīmi.

Aizsardzības ministrijas Krūšu zīmi kā apbalvojumu saņēmu 1996.gadā, bet 1998.gadā saņēmu Robežsardzes Krūšu zīmi. Izvietoju krūšu zīmes fotogrāfiju rāmītī un piekāru to pie sienas. Tad arī sapratu, ka šo ekspozīciju var papildināt, ka tā būs sirdij vistuvākā tēma un, ka būšu par to gandarīts.

Vairāk laika kolekcionēšanai sāku veltīt laikā, kad dienēju Rīgas un Galvenajā pārvaldē, sākot no 2002.gada. Darba nedēļas laikā biju atrauts no mājām Daugavpilī un, lai aizpildītu brīvo laiku vakaros, ciešāk sāku strādāt pie kolekcijas papildināšanas, noformēšanas un aprakstīšanas.

Tieši krūšu zīmes arī tāpēc, ka visas vērtīgās banknotes un monētas jau sen ir kolekcijās un kaut ko ievērības cienīgu tagad ir grūti iegūt. Toties mūsdienu krūšu zīmju atskaites punkts ir 1991.gads. Veidojot kolekciju, nevajag lielas investīcijas un ar nepieciešamās informācijas iegūšanu ir daudz vieglāk.


Par krūšu zīmēm kā formas tērpa sastāvdaļu

Militāro struktūru darbība ir stipri reglamentēta un tajās darbojas noteikti hierarhijas principi. Tas attiecas pilnībā uz visiem formas tērpa aksesuāriem, pie kā pieder arī krūšu zīmes.

Jau no seniem laikiem pastāv formas tērpu nēsāšanas tradīcijas. Tās nedaudz var atšķirties, bet kopējās vadlīnijas vienmēr var saskatīt. Personīgi man patīk, ka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas amatpersonu, t.sk. robežsargu, formas tērps turpina brīvvalsts laikā iesāktās tradīcijas, kur, piemēram, bija pieņemts, ka uz galvassegas ir kokarde ar valsts piederības norādi.

Uzpleči uz formas tērpa norāda uz amatpersonas vietu hierarhiskajā piramīdā, bet zīmotnes - uz piederību kādam no IeM dienestiem.

Augstākie valsts apbalvojumi atrodas augstāk. Tie ir izvietoti uz lentas vai ķēdes ap apbalvotā kaklu, vai arī ir attiecīgi piesprausti, ievērojot hierarhiju. Krūšu zīmes, kas nav valsts apbalvojumi, parasti tiek izvietotas uz formas tērpa kreisās kabatas, bet atsevišķas no tām - kvalifikācijas zīmes uz labās kabatas.

Turpinot robežsarga formas tērpa apskati var redzēt, ka uz piederību norāda uzšuves uz piedurknēm. Uz kreisās piedurknes ir uzšuve, kura norāda piederību Valsts robežsardzei, bet uz labās - uzšuve, kura norāda piederību konkrētai robežsardzes struktūrvienībai. Laikā, kad robežsardze vēl bija armijas sastāvā uz piederību kādam bataljonam norādīja tikai krūšu zīmes.

Brīvvalsts laikā krūšu zīmes tika dibinātas katrā vadības struktūrvienībā, katrā pulkā, vai mazākā struktūrvienībā, kā arī mācību iestādē. Tās norādīja uz piederību šai struktūrvienībai. Tiesības nēsāt tika piešķirtas pēc dienesta ilguma un dienestnieka statusa principa un tās parasti tika sauktas par pulka zīmēm. Pabeidzot mācības militārajās skolās un kursos, skolu absolventiem piešķīra tiesības nēsāt attiecīgas kvalifikācijas zīmes.

Uzsveru, ka visiem dienestniekiem tika piešķirtas tikai tiesības nēsāt attiecīgu krūšu zīmi. Bet tās bija jāpasūta pašiem un to izgatavošana jāapmaksā pašiem. Tomēr bija arī izņēmumi - labākajiem armijas un aizsargu šāvējiem ar četriem ieroču veidiem kvalifikācijas zīmes un ugunsdzēsējiem krūšu zīmi „Par cītību" pasniedza kā apbalvojumu.

Pašlaik visas IeM un AM mācību iestādes absolventiem piešķir kvalifikācijas zīmes. Bet ir arī cits piemērs. Tā, speciālo uzdevumu vienību amatpersonām pasniedz zīmes par veiktajiem lēcieniem ar izpletni atkarībā no to skaita.

Pastāstiet par pirmo Robežsardzes Krūžu zīmi

Pirmais apbalvojums - krūšu zīme Valsts robežsardzē bija Robežsargu brigādes Krūšu zīme. Tā vēsturiski tika atjaunota un faktiski pēc dizaina ir ļoti līdzīga vēsturiskajai 1928. gada parauga Latvijas brīvvalsts Robežsardzes brigādes Krūšu zīmei. Mūsdienās, atjaunojot krūšu zīmju nēsāšanas tradīcijas, latviešu tautas heraldiskās un Latvijas brīvvalsts tradīcijas visbiežāk tiek saglabātas.

Kā praktiski notiek kolekcionēšana?

Kolekcionēšana ir kolekcijas priekšmetu iegūšana, izpēte, grupēšana, izvietošana un aprakstīšana. Visgrūtāk ir iegūt krūšu zīmes. Iegūšanu veicina personiskie kontakti ar kolekcionāriem, piedalīšanās salidojumos, bieža attiecīgu tirdzniecības vietu apmeklēšana un regulāra interneta pārskatīšana. Visvairāk, protams, krūšu zīmes var iegūt maiņas ceļā, jo maiņas ceļš kolekcionāriem ir prioritārs.

GP-sanaksme_17.11.2010_12.gif 

Vai cilvēki dāvina krūšu zīmes?

Jā, esmu saņēmis arī dāvanas. Galvenās pārvaldes un gandrīz visu Valsts robežsardzes pārvalžu kolēģi, draugi man ir dāvinājuši pa kādai krūšu zīmei. Esmu saņēmis krūšu zīmi kā dāvanu arī no Zemessardzes karavīriem. Vienmēr ļoti patīkami saņemt tādas dāvanas. Es atceros - kas un kādu krūšu zīmi ir dāvinājis, esmu ļoti pateicīgs par to un no visas sirds saku: „Liels paldies!".

Kāda veida izziņu par zīmēm Jūs vācat?

Aizejot izdienas pensijā, man parādījās brīvais laiks, ko varēju veltīt savam hobijam. Nolēmu iegūto informāciju apkopot, sistematizēt un izveidot krūšu zīmju katalogu, jo Latvijā tāda nav. Tas būs pirmais šāda veida apkopojums.

Un doto brīdi melnraksts ir gatavs, ko varu rādīt cilvēkiem, no kuriem vajadzētu iegūt informāciju. Daudzi nelabprāt dalās ar informāciju, kamēr neierauga manu nodomu nopietnību, kas jau ir materializēta uz papīra grafiskā veidā.

Ceru, ka nākošā gada pavasarī katalogs būs gatavs lietošanai. Tas sastāvēs no krūšu zīmes attēla, kārtas numura, datiem par pasūtītāju un izgatavotāju, tālāk - metāla un emaljas veids, izmēri, svars pielietojamā aizdare, tirāža, retums utt. Saliekot visu šo informāciju pa plauktiem, nāca atziņa, ka tieši dienests Valsts robežsardzē izkristalizēja manu attieksmi pret darāmo, ka visu vajag sistematizēt, noteikt prioritātes, izvēlēties vispiemērotāko veidošanas, pielietošanas vai prezentācijas veidu.

Diemžēl informācijas iegūšanas laikā sastopos arī ar problēmām, jo nevar atrast dažus izgatavotājus. Dažas darbnīcas dažādu iemeslu dēļ ir pārtraukušas savu darbību vai arī krūšu zīmju izgatavošana notiek ārzemēs.

Cik liela kolekcija ir šodien?

Pašlaik manā kolekcijā ir 311 krūšu zīmes. No tām 191 ir primārie eksemplāri, bet pārējās ir primāro eksemplāru dažādu izgatavošanas vietu, dizaina, tehnoloģiski pielietojamo metālu un emalju varianti.

Cik robežsardzes eksponātu ir kolekcijā?

Manā kolekcijā ir 20 robežsardzes krūšu zīmes.
Es varu pateikt arī cik kolekcijā to trūkst... Viena no tām ir Valsts robežsardzes koledžas krūžu zīme ar Rēzeknes robežsargu skolas RRS abreviatūru, bet otra ir 2.Viļakas robežsargu bataljona piederības zīme.

Nav izdevies arī iegūt Valsts robežsardzes prezentācijas zīmi, kura domāta izvietošanai uz dekoriem, adresēm, vāciņiem u.t.t. Esmu apzinājis 2 šāda tipa zīmes, no kurām viena ir manā kolekcijā. Būšu priecīgs, ja kāds no lasītājiem man piedāvās iegūt vai iegādāties šīs trūkstošās vai kādas citas krūšu zīmes.

Kādas kolekcijas zīmes Jums pašam liekas interesantākās vai vērtīgākās?

Kolekcionāram jābūt nedaudz arī māksliniekam. Tad cilvēks saprot, kas tuvs viņa dvēselei, ko viņš grib redzēt, kādas ir viņa pamatvērtības.

Esmu stingri pārliecināts, ka labākās krūšu zīmes ir tās, kuras ir atjaunotas vai radītas brīvvalsts garā. Man pašam vislabāk patīk tieši Robežsardzes Krūšu zīme, jo tā vēsturiski atjaunota un ir veidota brīvvalsts latviskā garā.

Patīk arī krūšu zīmes, kuru dizainā izmantotas latviešu heraldiskās tradīcijas, latviešu tautas zīmes - auseklītis, ozollapu vainags (simbolizē stiprumu), akas zīme (simbolizē gudrība) u.c., kā arī ja izmantoti dislokācijas vietu ģerboņi, lauvas, grifi vai mūsu karoga attēlojumi uz zīmes vairoga u.c. Katrai detaļai jānes noteikts sūtījums, nevis jāpilda bižutērijas funkcijas.

Patīkami, kad iemūžina atmiņas par senām cīņām, atceras to dienu brīvības cīnītājus, bet nevaru pieņemt, kad saka, ka mūsdienu robežsargiem nav nekāda sakara ar brīvvalsts armiju.

Ko plānojat darīt ar kolekciju - papildināt, izstādīt u.t.t.?

Pirmkārt, darbošanās ar kolekcijas eksponātiem rada prieku manā dvēselē. Redzot sava darba augļus, esmu gandarīts. Manuprāt, jebkurai kolekcijai jāiet cilvēkos, jo tas ne tikai ir estētisks pasākums, bet arī patriotiski audzinošs, tas iniciē patīkamas atmiņas un vismaz nedaudz rada svētku noskaņojumu mūsu sūrajā ikdienā. Tāpēc, jo vairāk cilvēku to redz, jo lielāks gandarījums.

Izstādot kolekciju Galvenajā pārvaldē, redzēju, ka tā cilvēkos izraisīja interesi. Daudzi fotografēja, uzdeva jautājumus, uz kuriem es labprāt atbildēju. Manu kolekciju ir redzējuši arī Daugavpilī kolekcionāru salidojuma laikā.

Pastāstiet par savu dienestu robežsardzē.

Mans dienests robežsardzē sākās sūrajā 1992.gadā. Uzsāku dienesta gaitas 4.Daugavpils Robežsargu bataljonā kā Komandanta rotas komandieris. Kopā ar kolēģiem sākām rotas veidošanu. Darbs ar obligātā dienesta karavīriem nekad nav bijis viegls, jo jādomā ne tikai par dienesta uzdevumiem, bet arī par cilvēku eksistences nodrošināšanu visu diennakti, jo tā viņiem ir mājvieta uz dienesta laiku. Dienestā satikās ne tikai cilvēki ar dažādiem raksturiem, ieradumiem un iemaņām, bet arī ar dažādiem dzīves uzskatiem, ar dažādu attieksmi pret neatkarības atjaunošanu. Visiem komandieriem šai jomā bija ļoti daudz jāstrādā.

Svarīgākais, ka tanī laikā tieši mūsu karavīri pirmie uzsāka Latvijas valsts robežas apsardzību Medumu robežkontroles punkta vietā. Jo sākumā tur nebija nekā no robežkontrolei nepieciešamā...atbrauca „busiņš", tā saucamā „Latvija", un sākās reāla robežkontrole.

Robežsargi vienmēr bija savu uzdevumu augstumos, bija izturīgi un centās pildīt godīgi sev uzticētos pienākumus. Gandrīz vienlaikus sākās kontrabandas apkarošana, tika „izgudrotas" protokolu veidlapas un sekmīgi tās tika pielietotas. Vienlaikus Komandanta rota pildīja savas tiešās funkcijas - veica objektu apsardzi, sakaru nodrošinājumu un piedalījās materiāltehniskās bāzes izveidē.

Tajā laikā mani saistīja dienesta organizācijas darbs uz valsts robežas, tāpēc es turpināju dienestu Dienesta organizācijas nodaļā virsnieka amatā. Vēlāk kļuvu par šīs nodaļas priekšnieku. Tur jau bija konkrēts robežkontroles un robežapsardzības darbs.

Papildus tiešajiem pienākumiem bieži tiku aicināts uz Galveno pārvaldi, kur dažādās darba grupās piedalījos dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kā arī tehnisko līdzekļu izpētē un analīzē par to iespējamo pielietošanu uz valsts robežas. Kopā ar kolēģiem, iespēju robežās virzījām robežsardzes zinātni uz priekšu. Un man ir ļoti patīkami, ka mana artava ir arī Daugavpils pārvaldes priekšzīmīgās dienesta organizācijas izveidošanā, ko tagad vajag tikai uzturēt un pilnveidot.

2001.gadā, saņemot piedāvājumu no Valsts robežsardzes vadības puses, dienestu turpināju Rīgas pārvaldē un Galvenajā pārvaldē, kā audita dienesta priekšnieks, vēlāk kā Sakaru un tehnisko sistēmu centra priekšnieks, jo mana pirmā iegūtā izglītība militārajā vienlaikus bija virsniekam nepieciešamās zināšanas un zināšanas radioelektronikas jomā, kuras šajā laika posmā es papildināju ar zināšanām juridiskajā jomā.

Dienesta periods Rīgas pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā nebija no vieglākajiem, neskatoties uz to, ka dienesta organizācija Rīgas pārvaldē jau tad bija augstā līmenī. Jo grūtības sagādāja kārtības ieviešana Nelegālo imigrantu nometnē Olainē. Tajā laikā bija gan bada streiki, gan bēgšanas, gan personāla pavirša attieksme pret saviem dienesta pienākumiem. Daudzi robežsargi izdarīto pārkāpumu dēļ tika arī atvaļināti. Bet mēs tikām ar to galā un kārtība tika ieviesta.

Tad konkursa kārtībā tiku iecelts Daugavpils pārvaldes priekšnieka amatā. Turpinot Daugavpils pārvaldes tradīcijas ar augstu atbildības sajūtu pildīt jebkuru uzdevumu, labi sagatavojāmies un veiksmīgi realizējām ar Šengenas novērtēšanu saistītos pasākumus. Man ir liels gandarījums, ka šī valdības uzdevuma izpildē lielāko un smagāko pienesuma daļu veica tās Valsts robežsardzes struktūrvienības, kurās es biju dienējis: VRS GP, RIP un DAP. Sājā pašā laika tika veiksmīgi apgūti Šengenas finanšu līdzekļi.

Kā pievienošanās darba beigu akords palicis atmiņā 2007.gada decembris, kad tika atcelta robežkontrole uz iekšējām robežām. Mēs atradāmies Grenctāles Robežkontroles punktā, kur notika svinīgais pasākums. Un tieši pusnaktī smagās automašīnas taurēdamās šķērsoja robežu jau bez robežkontroles. Tā kā kalns no mūsu pleciem novēlās, jo bijām izdarījuši visu nepieciešamo, lai īstenotu Šengenas nostādnes attiecībā uz valsts robežu.

Man paveicās, ka dienesta laikā es strādāju kopā ar kārtīgiem cilvēkiem un Latvijas Republikas patriotiem. Tas ir galvenais un noteicošais. Vienmēr atceros labākos cilvēkus un labākos notikumus. Negatīvais ātri vien zaudē savu nozīmi, tas nav cienīgs dzīvot mūsu atmiņās. Jo ilgāk par mums kāds atcerēsies, jo ilgām mēs dzīvosim.

Jūsu novēlējums Robežsardzei dzimšanas dienā

Pārmaiņu un krīžu laikā vienmēr ir grūti plānot savu dzīvi un kaut ko paredzēt uz priekšu, bet nākotne mums jāredz gaišā krāsās. Savādāk būt nevar!
Šajās svētku dienās gribu novēlēt, lai valstij, robežsardzei un mums visiem izdodas visas labās iecerētās lietas un, lai nevienu robežsargu, ne viņa ģimenes locekli neskar nepatīkamas negācijas! Lai mēs visi varam sagaidīt un svinēt ne tikai šos, bet arī daudzus jo daudzus nākamos svētkus un ar mirdzošām acīm varam skatīties nākotnē! Veselību un izturību Jums visiem!

Paldies, ka atsaucāties mūsu aicinājumam un piekritāt Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienas priekšvakarā, Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē izstādīt savu Latvijas Republikas iestāžu „Krūšu zīmju" privātkolekciju.

Paldies par šo interviju. Lai Jums izdodas privātkolekciju parādīt iespējami lielākam interesentu lokam.

17.11.2010.

    
Jevgēnija Pozņaka,
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore
Jūs esat 06014598 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.07.25

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;