2017. gada 28. jūnijs
Intervija
 Intervija - "Latvijas robežsargu dalība FRONTEX operācijās"

 Intervija ar

VRS Ventspils pārvaldes priekšnieka vietnieku (jūras jautājumos)

majoru Jāni Laimiņu

 

Janis Laimins_intervija_27.09.2011.jpg

Pastāsiet - ko nozīmē dalība FRONTEX operācijās? Kur tās notiek?

Eiropas Aģentūra operatīvai sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām jeb FRONTEX izveidota 2005. gada maijā. Līdztekus kopīgām mācībām un risku novērtēšanas plāniem, robežsargi piedalās arī reālās operācijās uz Eiropas Savienības ārējām robežām.

Kopš FRONTEX aģentūras dibināšanas gada, arī Latvijas robežsargi dažādos līmeņos iesaistās tās darbībā. Sākot ar 2007.gadu, mūsu iesaistīto robežsargu skaits pakāpeniski aug. Dotajā brīdī Grieķijā norisinās kopējā operācija „Poseidon". Tā ir izvērsta uz Grieķijas - Turcijas robežām gan uz sauszemes, gan uz jūras un šīs operācijas laikā iesaistītie spēki mēģina pārtvert no Ziemēļāfrikas plūstošo bēgļu straumi.

Kādi ir Latvijas robežsargu uzdevumi?

Latvijas robežsargu pienākums ir identificēt potenciālos imigrantus, apturēt viņu laivas vēl Egejas jūrā, vai, ja imigranti jau nokļuvuši Grieķijā no Turcijas, aizturēt viņus uz robežas patruļu laikā. Latvijas robežsargi ir iesaistīti arī ceļošanas dokumentu pārbaudē. Protams, ir robežsargi eksperti intervēšanā. Tas jau ir darbs ar potenciālajiem nelegālajiem imigrantiem. Tad ir patrulēšana uz Grieķijas - Turcijas „zaļās" robežas un attiecīgi uz Grieķijas salām atrodas Latvijas Valsts robežsardzes kuģošanas līdzekļi un pie kuteriem piestiprinātais personāls.

Kāda mūsu tehnika piedalās operācijā?

Mūsu helihopteris tur ir noteiktos laika posmos. Kuteri ir uz ilgāku laiku. Un vēl ir arī speciāli nokomplektēts mikroautobuss ar tāldarbības kamerām. Tie novēro Grieķijas - Turcijas jūras robežlīniju, fiksē un, iespēju robežās, identificē šos pirmatnējos robežšķērsošanas mēģinājumus. Tālāk informācija tiek nodota vietējām valsts varas iestādēm. Nu un attiecīgi mūsu kuteri veic patrulēšanu.

Nav tā, ka kuteri monotoni vienā un tajā pašā laikā iziet jūrā. Patrulēšanas grafiki regulāri mainās, jo ir noteiktas jūras teritorijas, kur pastāv šie riski, lai jau pēc iespējas ātrāk varētu pārtvert kuģošanas līdzekļus ar iespējamajiem nelegālajiem imigrantiem. Dažreiz pat ir izveidojušās situācijas, kad šie cilvēki jūrā arī jāglābj...plašsaziņas līdzekļos esam redzējuši situāciju Lampedūzas salā, kur bēģļi ierodas salā pārpildītos kuģos. Tāda pati situācija dažreiz ir arī uz Grieķijas - Turcijas robežas, kur cilvēki mēģina sasniegt krastu pārpildītos peldlīdzekļos. Bet Egejas jūra ir pārāk sarežģīta kuģošanai ar tik pārpildītiem peldlīdzekļiem.

Jūs redzat slīkstošu laivu un jums jāglābj cilvēki?

Protams. Tādos gadījumos, attiecīgi, iestājas glābšanas - meklēšanas pasākumi un tad jau mēs strādājam atbilstoši kuģniecības noteikumiem.

Daudz nākas saskarties ar nelegālajiem imigrantiem, jeb jūs tur esat profilakses pēc?

Šī plūsma ir atkarīga arī no laika apstākļiem, no gadalaikiem, jo arī Grieķijā un Turcijā ir ziema, kad jūra ir pietiekoši auksta. Un apmēram vienreiz vai divreiz nedēļa mums reāli ir saskarsme ar šo nelegālo imigrantu plūsmu. Šīs situācijas ir dažādas, dažreiz saskare jau notiek jūrā, tā teikt uz ūdeņiem, citreiz tad, kad šīs personas jau ir sasniegušas sauszemi.

Protams, FRONTEX Aģentūra pozitīvi novērtē mūsu dalību arī profilakses nolūkos. Jo mūsu patrulēšanas taktikas pielietošanas rezultātā potenciālajiem nelegālajiem imigrantiem nerodas kāre doties pāri robežai tur, kur mēs patrulējam. Pagājušo gadu mūsu darbu augstu novērtēja un dzirdam labas atsauksmes, ka latvieši prot profesionāli strādāt.

Kādi ir jūsu pienākumi, kad pārtverat šos bēgļus?

Kad tiek konstatēti vai jau notverti nelegālie imigranti, lēmumu pieņem Grieķu krasta apsardzes amatpersonas. Mums, latviešu robežsargiem, tur nav tādu pilnvaru, kā strādājot mājās, Latvijā.

Kāda ir sajūta, redzot šīs pārpildītās laivas ar cilvēkiem?

No dienesta viedokļa - tas ir darbs. No personīgā, teikšu godīgi - tā ir kā ir...Jo šīs nelegālās plūsmas sastāvs ir ne tikai vīrieši, ne tikai sievietes, bet arī bērni. Kā vīrieši, tā sievietes mēdz būt gan jauni cilvēki, gan veci cilvēki un ir bijis gadījums, kad no klints ir jānoceļ trīs mēnešus vecs zīdainis. Tad gan nāk prātā doma - cik tālu cilvēks ir aizgājis, ka bēg pat kopā ar tik mazu bērnu...

Cik lielās laivās vai kuģos viņi pārvietojās?

Gadījumi mēdz būt dažādi. Tiek izmantotas gan jahtas, gan zvejnieku kuģi un kuteri, gan ļoti, ļoti nedrošas piepūšamās motorlaivas. Tiek izmantoti pat ūdens motocikli, ar ko pārvietojas vien divi cilvēki. Un mums savukārt ir jāspēj reaģēt gan uz šīs motorlaivas parādīšanos, gan uz zvejnieka kuģi, kurā, iespējams, pārvietojas vairāki simti nelegālo imigrantu.

Kā bēgļi reaģē, jūs ieraugot - bēg vai slāpē motoru?

Ir arī mukuši, bet tad arī ir noķerti uzreiz. Tādēļ arī mēs esam saņēmuši labas atsauksmes. Bet vienmēr pastāv risks. Jo ne visi bēgļi ir labvēlīgi noskaņoti mērķtiecīgi iekļūt Eiropas Savienībā. Dažreiz izrāda arī agresiju. Mums gan nav gadījies saskarties ar šādām agresijas izpausmēm.

Vai šie imigranti nemēģina runāt, iežēlināt, lūgt apžēloties, tomēr palaist?

Varbūt ir, bet ikdienas darbā cilvēki to nemaz vairs nepamana un šie iespējamie nelegālie imigranti nekomunicē tik labi angļu valodā. Parasti tiek piesaistīta tulku palīdzība. Varbūt ir bijuši gadījumi. Bet palaist vaļā? Kamdēļ tad mēs viņus cenšamies apturēt? Ne jau lai laistu vaļā...

Ar kuru valstu cilvēkiem jums tur nākas visvairāk saskarties?

Ļoti dažāds kontingents. Vidusāzija, Tuvie austrumi un Dienvidāfrikas nacionalitātes.

Uz jūras robežas latvieši jau 2 gadus piedalās kopējās operācijās, bet uz „zaļās" jau kopš 2007.gada. Ko mūsējie dara uz „zaļās" robežas?

Jā uz „zaļās" robežas tiek iesaistīti mūsu ar speciālo tehniku aprīkotie mikroautobusi un arī mūsu kinologs ar dienesta suni. Arī noteiktos patruļgrafiku laikos dodas novērot robežu. Tās ir arī nakts patruļas. Un, ja tiek kaut kas pamanīts, informācija tiek nodota Grieķijas varas iestādēm un tās attiecīgi pieņem lēmumus tālākai rīcībai.

Ja paskatāmies kartē, tad redzam, ka Grieķijai ir sauszemes robeža ar Turciju un ļoti gara jūras robeža ar Turciju. Un šī operācija POSEIDON ir arī sadalīta - jūras operācijā un sauszemes operācijā. Katrai ir savi uzdevumi un mērķi.

Vai šobrīd šī situācija ir normalizējusies?

Šobrīd situācija ir stabilizējusies. Un tieši operācijas darbības laikā veidojas arī prakse kā vislabāk strādāt, kā apturēt un novērst šo plūsmu.

Kādās komandās jūs strādājāt? Uz kuģiem ir tikai latviešu robežsargi vai arī citu valstu sargi?

Kutera apkalpe viennozīmīgi ir tikai latviešu robežsargi. Bet uz kutera vienmēr ir klāt arī Grieķijas varas pārstāvis, tieši kā sakaru virsnieks. Ikdienā noteiktos operācijas rajonos tiek iesaistīti ne tikai Latvijas robežsargi, bet arī citu dalībvalstu pārstāvji. Un, protams, ka sadarbību starp sauszemi, jūru un gaisu jāuztur kopā. Tas ne kas, ka mēs esam no Latvijas, attiecīgi lidmašīna no Portugāles un helihopters no Polijas.

Latvijas robežsargi labi izskatās uz šī kopīgā fona?

Kā es jau teicu, par pagājušo gadu mēs tikām atzīmēti ļoti augstā līmenī un arī šogad jau esam paspējuši sasniegt ļoti labus rezultātus. Bet es tos nevaru atklāt pagaidām.

Un tehnikas ziņā kā Latvija izskatās?

Līdzvērtīgi. Mūsu iesaistītā tehnika gan helihopteris, gan mikroautobuss, gan ātrgaitas kuteri tika iegādāti Schengen Facility programmas ietvaros un uz kopējā fona mēs esam līdzvērtīgi.

Un ko jūs jaunu iemācaties? Grieķi ir apmierināti, ka jūs nākat talkā. Bet ko no tā gūst Latvija?

Pieredzi tīri praktiskajā darbā. Tie ir karstie punkti. Un, protams, darbojoties karstajos punktos, cilvēks apgūst daudz vairāk kā ikdienas dzīvē. Mēs mācamies no citiem un citi atkal mācās no mums.

Kopumā vērtējot visu procesu jums ir sajūta, ka jūs tur esat nepieciešami? Ka palīdzība arī no Latvijas ir vajadzīga?

Protams. Jo, kā jau es teicu cilvēki gūst pieredzi un , nedod dievs, ja kaut kas tamlīdzīgs varētu notikt uz mūsu robežām, tad cilvēki ar pieredzi un praksi zinātu kā profesionālāk rīkoties. Un ņemot vērā to, ka mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mums ir viens kopējs mērķis un mēs viens otram, iespēju robežās, palīdzam.

Ar šo mēs pierādām arī citām dalībvalstīm, ka mēs ne ar ko neatpaliekam no citiem nedz no Spānijas, nedz no Francijas, tāpat arī no mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Mēs esam līdzvērtīgi.

Griekija-J.-Laimins_1.gifGriekija-J.-Laimins_2.gif

11.08.2011.
  
Jevgēnija Pozņaka,
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore

Jūs esat 05626042 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.06.27

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075617, 67075739, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;