2017. gada 26. jūlijs
Intervija
 Intervija ar majoru Valdi Jukšu

Intervija-ar-V.Juksu_26.03.2013_1.gif

 

 

„2012. gada labākais robežuzraudzības struktūrvienības priekšnieks"

majors Valdis JUKŠS

VRS Daugavpils pārvaldes Silenes RSN priekšnieks

 

Kā nokļuvāt Valsts robežsardzē?

Nokļuvu diezgan interesanti. Tas notika 1995.gada augustā. Es biju pabeidzis Valsts Višķu lauksaimniecības tehnikumu. Tā kā man bija pirmā veselības grupa, tad es varēju izvēlēties kurā no spēku struktūrām dienēt obligāto dienestu. Pirmais piedāvājums bija Jūras spēkos, no kura es atteicos. Jo kaut kā jūra nevilināja. Daugavpilij saistošāka Daugavas upe. Tad sekoja piedāvājums cietumu apsardzē. No šī piedāvājuma es arī atteicos. Trešais piedāvājums bija uz robežsardzi, kam es arī piekritu.

Intervija-ar-V.Juksu_26.03.2013_4.gif

Un jau 2.augustā es biju norīkots uz Nacionālo Bruņoto spēku Robežapsardzības spēku Rēzeknes mācību centru. Pēc 2,5 mēnešu sagatavošanas kursiem tiku nosūtīts uz 3.Ludzas robežsargu bataljona Komandanta rotu. Apmēram pēc 2 mēnešiem mani nosūtīja uz 4.Daugavpils robežsargu bataljona Komandanta rotu. Tur es arī nodienēju līdz obligāta dienesta beigām.

 Intervija-ar-V.Juksu_26.03.2013_5.gifIntervija-ar-V.Juksu_26.03.2013_2.gif

Cik ilgi vajadzēja dienēt?

Pusotru gadu. Uz dienesta termiņa beigām nāca piedāvājums palikt dienēt virsdienestā. Es devu pozitīvu atbildi, jo pa šiem gadiem tik tiešām bija izveidojusies saprašana par robežsargu darbu un pats dienests man jau bija kļuvis saistošs.

Intervija-ar-V.Juksu_26.03.2013_3.gifUn tā 1997.gada 3.februārī es jau tiku iesaukts virsdienestā un norīkots par Robežapsardzības spēku Daugavpils 4.robežsargu bataljona Komandanta rotas Sakaru vada grupas komandieri.

Jau dienot obligātajā dienestā man bija piešķirta kaprāļa pakāpe, un es biju apsardzes vada grupas komandieris.

Kāpēc tieši Sakaru vadā?

Tāpēc, ka tur bija brīva vakance. Bet šajā amatā es ilgi nenodienēju. Jo robežsardzē notika reorganizācija, tā pārgāja Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Komandanta rota tika likvidēta un es tiku norīkots turpmākajam dienestam Daugavpils apvienotā dzelzceļa robežkontroles punkta Eglaines II kategorijas dzelzceļa robežkontroles punktā inspektora amatā. Pēc tam es tiku pārcelts uz Daugavpils I kategorijas robežkontroles punktu inspektora amatā.

Intervija-ar-V.Juksu_26.03.2013_8.gif

Cik ilgi dienat Valsts robežsardzē?

18. gads jau robežsardzē iet...kopā ar obligāto dienestu.

Pastāstiet par savu izaugsmi robežsardzē.

Vēl būdams inspektors, es nolēmu mācīties tālāk. 1998.gadā es iestājos Latvijas Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžā. Mācījos neklātienē. Un pabeidzu to 2001.gadā. Pēc Policijas akadēmijas absolvēšanas tiku norīkots Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Medumu I kategorijas robežkontroles punktā vecākā inspektora amatā. Tur nostrādāju līdz 2004.gadam. Turpinot studijas Latvijas Policijas akadēmijas Komandējošā sastāva posmā, tiku iecelts Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta vecākā inspektora amatā. Šajā amatā nostrādāju līdz 2007.gada vidum, pēc kā, līdz 2007.gada beigām, tiku iecelts Daugavpils pārvaldes Medumu robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieka amatā.

Kāda pakāpe tika piešķirta, absolvējot Latvijas Policijas akadēmiju?

Tika piešķirta leitnanta pakāpe.

Vienīgās pakāpes, kuras man netika piešķirtas bija dižkareivis un virsniekvietnieks. Jo obligātajā dienestā uzreiz piešķīra kaprāļa pakāpi, bet virsniekvietnieka pakāpi apsteidza leitnanta pakāpe.

Kādi bijuši visgrūtākie momenti dienestā? Kāpēc?

Uzskatu, ka nav bijuši tādi grūtuma brīži, kurus nebūtu iespējams pārvarēt. Protams, ir bijuši brīži, kad bijis vieglāk strādāt un ir bijuši brīži, kad ir bijis grūtāk strādāt. Bet tādu tiešām nepārvaramu grūtu brīžu nav bijis. Dienējām, meklējām risinājumus dažādām situācijām.

Vienīgi varu teikt, ka ļoti nepatīkama un ir kolēģu nodevība...Nodevība tādā ziņā, kad nopludina neizpaužamu dienesta informāciju un līdz ar to viss iepriekš padarītais darbs aiziet „vējā"... Jāatzīst, ka tādi gadījumi ir bijuši manā praksē. Un tie ir ļoti nepatīkami.

Pastāstiet par jaukākajiem brīžiem no dienesta dzīves.

2008.gadā biju nozīmēts par kontaktpunkta Medumi - Smeline priekšnieku. Tā bija jauna struktūra Daugavpils pārvaldē. Pārvaldes priekšnieks man uzticēja šos pienākumus un vajadzēja sākt darbu pilnīgi no jauna.

No vienas puses bija grūti, bet no otras puses bija interesanti, jo bija jauni izaicinājumi. Atceros, kā braucu pieredzes apmaiņā uz Valsts robežsardze Jelgavas pārvaldes bijušo Grenctāles robežapsardzības nodaļu pie Jāņa Medika kunga. Tad viņš bija vienīgais kontaktpunkta priekšnieks Latvijā. No viņa smēlos zināšanas. Viņš labprāt dalījās savā pieredzē. Mēģināju apgūto ieviest Daugavpils pārvaldē.

Kontaktpunktā darbs ar lietuviešu kolēģiem. Kā ar valodu?

Es nerunāju lietuviski. Bet tā kā es diezgan ilgu laiku strādāju tieši uz Latvijas - Lietuvas robežas, tad es lietuviski daudz ko saprotu. Ne visu. Bet ja vajadzēja kaut ko konkrētāku, tad sazinājāmies krievu valodā. Problēmu nebija. Galvenais, lai ir ar ko runāt un ir vēlme runāt...

Jaukākie brīži dienesta laikā.

Jaukākie brīži ir tad, kad tavs darbs tiek novērtēts, īpaši no priekšnieku puses. Sākumā jau, protams, ievēro, pēc tam novērtē. Tas dod gandarījumu, spēku un iniciatīvu turpmāk darboties tikpat labi un vēl labāk. Tiek sasniegta viena virsotne un ir mērķis tiekties uz nākamo.

Runājot par padoto personālu, arī ir patīkami vērot, ka cilvēks ir gandarīts ar savu paveikto darbu, ka ir jūtama cilvēka pašatdeve, iniciatīva. Patīkami, kad redzi, ka cilvēki iet uz darbu ar pozitīvu enerģiju un ir gatavi jauniem izaicinājumiem. Tad tiešām ir patīkami to visu vērot un kopā strādāt.

Cik Jums daudz padoto?

Dotajā brīdi pēc štata paredzēti 55 cilvēki, bet diemžēl, trūkst 7 cilvēku. Gaidām papildinājumu - jaunos kolēģus no Valsts robežsardzes koledžas.

Iztrūkums štatos izveidojies tādēļ, ka cilvēkiem rodas dažādas vajadzības. Arī nepieciešamība mācīties un pilnveidoties. Uzskatu, ka katrs ir savas laimes kalējs. It kā ir žēl, kad cilvēks iet uz paaugstinājumu, bet cilvēkam ir jāaug un jāpilnveidojas. Izaugsme ir nepieciešama. Cilvēki iet mācīties uz koledžu. Arī 2012.gadā no nodaļas 3 cilvēki aizgāja mācīties uz Valsts robežsardzes koledžu. Ceru, ka pēc 2 gadiem atgriezīsies jau citā profesionālās sagatavotības pakāpē.

Esmu jau gandrīz piecus gadus Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieks. Manā praksē jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad nodaļas instruktors aiziet mācīties uz Valsts robežsardzes koledžu un pēc tam atgriežas uz savu iepriekšējo dienesta vietu jau kā virsnieks. Es arī ļoti cītīgi izvērtēju to, vai cilvēks jāvirza mācībām, vai nē. Atbalstu to robežsargu izvēli, kuri tik tiešām cienīgi mācīties.

Jūtama izaugsme, kad no koledžas atnāk atpakaļ?

Protams, cilvēks ir ieguvis gan jaunas zināšanas, gan padziļināti apguvis kādas specifiskas prasmes. Piemēram, dokumentu izpētē, administratīvajā lietvedībā u.c.
Cilvēks jūtami palicis atbildīgāks.

Kāds sieviešu un vīriešu īpatsvars struktūrā?

Tā kā Silenes robežapsardzības nodaļa atbild par zaļo robežu, tad mana nostāja ir tāda, ka „zaļās" robežas uzraudzībā pārsvarā vajadzētu būt vīriešiem. Jo dienests ir diezgan specifisks, sarežģīta un grūta darbība. Sievietēm ir diezgan grūti to visu paveikt. Neskatoties uz to, mums nodaļā ir 11 sievietes. Un ar dienesta pienākumiem tiek galā.

Mūsu nodaļā galvenā inspektora amatā ir sieviete. Viņa veic riska analīzi, sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem. Šos darbus viņa pat izdara varbūt labāk kā vīriešu kārtas pārstāvis. Dežuranta pienākumus arī veic sieviete. Bet tieši skriet pakaļ pārkāpējam, sekot pa pēdām, tas jau vairāk tāds vīriešu darbs. Jo pārkāpēji paliek aizvien agresīvāki un nekaunīgāki...un, protams, pārkāpējs, ieraugot sievieti, ne vienmēr adekvāti noreaģēs...

Kādi raksturīgākie pārkāpumi jūsu uzraugāmajā teritorijā?

Nelegālā imigrācija, pārsvarā Gruzijas pilsoņi un, protams, kontrabanda. Kad ieviesa normu - vienu reizi astoņās dienās robežkontroles punktos atļauts ievest noteiktu daudzumu preces Latvijā, tad kontrabandisti pārmetās uz zaļo robežu. Protams, ka potenciālie robežpārkāpēji - kontrabandisti tiek apzināti. Un es ceru, ka tuvākajā laikā, kopā ar Kriminālizmeklēšanas struktūrvienības darbiniekiem šī tendence tiks pilnīgi izskausta.

Kā Jūs pats iepazināt savas nodaļas apsargājamo teritoriju?

Var teikt, ka mana pirmā saskarsme bija tad, kad strādāju Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta vecākā inspektora amatā. Un tieši Silenes robežapsardzības nodaļa bija mans atbildības iecirknis. Tā ka es jau iepriekš biju iepazinis šo vietu.

Kad es kļuvu par nodaļas priekšnieku, man nācās visu ļoti detalizēti iepazīt un izpētīt.
Paldies jāsaka manam toreizējam vietniekam Aleksandram Ivanovam, kurš man visu izskaidroja un palīdzēja ievirzīties īstajās sliedēs. Viņš bija ilggadējs šīs nodaļas darbinieks un pats bija izgājis visus posmus.

Atceros kā viņš man mācīja atšķirt cilvēka pēdas no aļņa pēdām ziemā, jo tās ir ļoti līdzīgas sniegā. To nevar iemācīties no grāmatām, tas jāmācās praksē. Vēlreiz gribu pateikt paldies par to, ka viņš man nekad neatteica. Mēs kopā braucām uz Valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas vietām. Viņš man skaidroja, rādīja. Esmu to visu pārņēmis un, protams, pielicis kādas savas nianses, citu kolēģu pieredzi un cenšos veiksmīgi šīs zināšanas pielietot praksē.

Kā saprotaties ar kolektīvu? Kā kolektīvs uztver Jūs?

Ar kolektīvu ir bijis dažādi...īpaši sākumā, kad atnācu vadīt. Kolektīvs bija pieradis pie konkrēta priekšnieka vadības stila, noteiktiem noteikumiem, darba kārtības. Man, kā jaunam priekšniekam, daudz kas bija nepieņemams. Dažus ieradumus es gribēju mainīt. Sākumā bija pretestība. Tika ierosinātas pat vairākas disciplinārlietas. Es centos pārliecināt padotos, ka jāstrādā godprātīgi, jābūt lojāliem pret robežsardzi un savu valsti. Un ar laiku kolektīvs pieņēma manu vadīšanas stilu, manas iniciatīvas.

Uz doto brīdi kolektīvs ir diezgan nomainījies. Ir palikuši tie, kuri vēlas strādāt un saprot, ja savi pienākumi no A līdz Z izpildīti godīgi, tad var gulēt mierīgi. Jaunajiem kolēģiem, kas atnāk no koledžas pirmajā dienā izstāstu spēles noteikumus, lai nebūtu nekādu pārpratumu.

Jūs droši vien ne tikai vadāt, bet arī pats mācaties no kolektīva?

Protams. Mēs viens no otra nepārtraukti mācāmies. Es viens pats neesmu karotājs. Arī tad, kad tika iecelts jaunais nodaļas priekšnieka vietnieks Andrejs Timčenko daudz kas jauns nāca klāt. Nāca klāt inovācijas dienestā, kas atvieglo mūsu darbu un var teikt - pilnveido to.

Kas palīdz kolektīva vienotību uzturēt?

Protams, ka ne tikai dienesta attiecības. Mēs rīkojam kopējus bērnu svētkus nodaļā, piedalāmies Daugavpils pārvaldes rīkotajās sacensībās. Nepaliek nepamanīti kolēģu ievērojamie sasniegumi dienestā, sportā u.c.

Vai Jūsu ģimene atbalsta Jūs un saprot robežsardzes dienesta specifiku? Pastāstiet par to nedaudz.

Sieva mani, protams, atbalsta un saprot dienesta nozīmīgumu, jo gan viņas tēvs bija robežsargs, gan māsa. Māsa pašlaik dien Ludzas pārvaldē. Vienīgais, kad mēs apprecējāmies, sieva noteica - nekad nebūtu domājusi, ka ģimenē ienāks vēl viens robežsargs...

Visa ģimenes dzīve vairāk vai mazāk tiek pakārtota dienestam. Visi ar to rēķinās. Sākumā varbūt bijā kādas nesaprašanās, bet pēc tam tās tika atrisinātas. Jo tāds ir dienests, un tas prasa nenormētu darba dienu.

Intervija-ar-V.Juksu_26.03.2013_6.gifVai dēls izrāda kādu interesi par tēta dienestu?

Jā, izrāda. Dēlam ir seši gadi, un vienu brīdi viņš pat ģērba manu formu un teica, ka būšot robežsargs! Vienmēr, kad es atgriežos no kāda notikuma, viņš man pajautā - vai noķēri pārkāpējus?

Vēl arī tāds kuriozs ar dēlu. It kā vēl tik maz gadu, bet jau mēģina analizēt situāciju un iesaka man - kā labāk ķert pārkāpējus, piemēram, likt slazdus!

Ko Jums nozīmē saņemt Gada labākā robežsarga titulu?

Gada labākais robežsargs man jau tiek piešķirts otro reizi dienesta laikā. Pirmo reizi man piešķīra šo nomināciju 2009.gadā. Arī biju gada labākais robežuzraudzības struktūrvienības priekšnieks.

Tas ir ļoti liels gandarījums par paveikto darbu, par sasniegtajiem rezultātiem. Gandarījums par mūsu Valsts robežsardzes vadības atbalstu gan darba procesa laikā, gan procesa novērtējumā. Tas man ir arī kā tāds atskaites punkts nākamajam periodam - strādāt vēl labāk.

Gribu piebilst, ka ne jau es viens esmu tas gudrais un labais...es esmu tikai viena sastāvdaļa mūsu kopējā mehānismā. Gribu visiem pateikties par mūsu kopējo darbu mūsu kopējā mērķa sasniegšanā. Ja runājam par to kopējo mehānismu, tad jāpiebilst, ka tiklīdz mehānismā nedarbosies kāds viens zobratiņš, es viens neko nevarēšu izdarīt. Tāpēc ļoti svarīgs ir visu mūsu kopējs darbs. Un šis apbalvojums ir atzinums mūsu kopējam darbam.

Ja mēs nesaņemtu atbalstu no Valsts robežsardzes un Daugavpils pārvaldes vadības, iespējams, mums nolaistos rokas. Bet tā kā mēs redzam atbalstu un atdevi mūsu paveiktajam darbam, tad rodas vēl lielāka iniciatīva un griba vēl labāk padarīt savu darbu. Un tad jau „Gods kalpot Latvijai!" nāk no sirds.

Intervija-ar-V.Juksu_26.03.2013_9.gif

Nav jau tā, ka mēs strādājam tā „kausa" dēļ... Mēs strādājam, lai attīstītu savu valsti, lai pilnveidotu robežsardzi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Jūsu ieteikumi, novēlējumi robežsargiem - nākamajiem Gada labākā robežsarga goda nosaukuma kandidātiem.

Izvirzīt mērķus, tiekties uz tiem un sasniegt tos!


V.Jukša vadītās struktūrvienības rezultatīvie rādītāji 2012.gadā:

- konstatētie robežpārkāpumi - 235;
- pierobežas, pierobežas joslas režīma pārkāpumi - 95 personas;
- ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi - 121;
- par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizturētas personas -15;
- kontrabandas pārvietošana - 4;
-konstatētas un izņemtas nelikumīgi pāri valsts robežai pārvietotas cigaretes - 560 000 gab.

V.Jukša personīgie rezultatīvie rādītāji dienesta pienākumu izpildē:

- teicami pārzina Silenes robežapsardzības nodaļas atbildības iecirkņa īpatnības un šīs zināšanas efektīvi izmanto pārkāpēju meklēšanas pasākumu izpildē;
- nepārtraukti sadarbojas un uztur sakarus ar robežapsardzības nodaļas atbildības rajonā esošajām pašvaldību amatpersonām un pierobežas, pierobežas joslas iedzīvotājiem, kā rezultātā tika apzināti transportlīdzekļi un personas, kuras var būt iesaistītas nelikumīgu preču pārvietošanā pāri Valsts robežai, kā arī iespējamās Valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas vietas;
- veicot personāla apmācības, lielu uzmanību veltī tieši zaļās robežas apsekošanas kvalitātei un pēdu atklāšanas metodēm, lielu uzmanību vēršot robežas apsekošanas kontrolei ar dienesta suņiem;
- rūpīgi nosaka Silenes RSN amatpersonu zināšanu un prasmju līmeni, organizējot dažāda veida apmācības;
- pastāvīgi seko un uztur kārtībā nodaļas inženiertehnisko aprīkojumu un inventāru, kā arī ar izdomu veic Valsts robežas joslas un pierobežas joslas labiekārtošanu;
- 2012.gadā majora V.Jukša tiešā vadībā tika uzbūvēts tilts pāri Baltajam ezeram un atjaunotas laipas 120 metru garumā, kā arī pierobežas joslā saviem spēkiem norīkojumu vajadzībām izveidotas 7 atbalsta vietas;
- V.Jukšs tika iekļauts komisijas sastāvā kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanai Valsts robežsardzes koledžā;
- 2012.gadā Valsts robežsardzes koledžā sekmīgi pabeidzis kursus un ieguvis šaušanas instruktora sertifikātu;
- 2012.gada maijā piedalījās Starptautiskās Migrācijas politikas attīstības centra programmas „Integrētās robežu pārvaldības sistēmas izveide un attīstība Dienvidkaukāza valstīs" (SCIBM) 2.Moduļa aktivitāšu ietvaros organizētajā darba grupā „Robežuzraudzība un patrulēšanas koordinēšana", kas notika Armēnijā (Erevānā);
- aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Ar interesi prezentē Silenes robežapsardzības nodaļu, tās infrastruktūru un tehniskos līdzekļus Daugavpils pilsētas, novada skolēniem un pirmskolas iestādes audzēkņiem.

 

Interviju sagatavoja: Jevgēnija Pozņaka
VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa
26.03.2013.

 

 

Jūs esat 06014625 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.07.25

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;