2017. gada 29. maijs
Intervija
 Intervija - "Eiropas Savienības novērošanas misija Gruzijā (EUMM Georgia)"

Intervija ar Jāni Baltmani, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales dienesta Grenctāles nodaļas galveno inspektoru.

Kad Jūs uzsākāt misiju Gruzijā?

Eiropas Savienības novērošanas misija Gruzijā sākās uzreiz pēc 2008. gada kara, 2008.gada 26.septembrī. Pēc ierašanās Gruzijā bija īss apmācības cikls visiem misijas novērotājiem, un jau 1.oktobrī misija tika oficiāli uzsākta.

Kāpēc izvēlējāties, izlēmāt doties misijā? Kāda bija motivācija?

Pirmkārt, mani kā jebkuru cilvēku nošokēja fakts, ka tepat Eiropā, Kaukāzā ir sācies karš...Viena valsts ir uzbrukusi otrai - tiek nogalināti cilvēki, sagrauta infrastruktūra, cilvēki zaudē savās mājas un ir spiesti pārvietoties uz citu dzīvesvietu. Un tas notiek tepat blakus, tikai kādus 3,500 km no Latvijas. Tā bija tā galvenā motivācija.

Otrkārt, es sapratu, ka es varu kaut ko reālu piedāvāt, jo iepriekš es esmu 2 gadus bijis misijā Ukrainā. Man bija pieredze krīžu menedžmentā un es sapratu, ka es tiešām varu piedāvāt savas zināšanas un pieredzi.

Vēl par motivāciju - man patīk strādāt internacionālā kolektīvā. Tā ir tiešam ļoti laba pieredze, darbojoties kopā ar kolēģiem no daudzām Eiropas Savienības valstīm. Es varu kaut ko pats dot viņiem, un es varu daudz ko gūt no viņiem. Tā ir kolosāla attīstība uz priekšu.

Un tā ir viena no iespējām pārstāvēt Latvijas Valsts robežsardzi. Parādīt ārpusē, kas mēs esam mazā Latvija! Vēl joprojām daudziem kolēģiem no tādām lielvalstīm kā Spānija, Itālija, Francija vārds Latvija neko neizsaka. Un tad man ir iespēja viņiem pastāstīt par Latviju, par neatkarības iegūšanas ceļu, par Rīgu un mūsu pieredzi.

Nu un, protams, arī materiālais aspekts. Tur nav ko noliegt. Atrodoties misijā, ir iespēja daudz labāk nodrošināt savu ģimeni, nodrošināt bērniem izglītību u.t.t.

Kur dzīvo Jūsu ģimene?

Mana ģimene dzīvo Latvijā, jo CSDP misijas ir tā saucamās - „bezģimeņu" misijas. misijas atrodas vietās, kur ir notikuši konflikti, vai krīzes, un ja, piemēram, notiek misijas evakuācija, tad nav laika domāt par ģimeni. Ir izstrādāti evakuācijas plāni, visam jānotiek ātri, visi dalībnieki ir profesionāļi un to ir viegli izdarīt.


Cik ilgi uzturēsieties šajā misijā?

Šobrīd manas misijas termiņš ir līdz š.g. 14.septembrim. Un kopā Gruzijā būs pavadīti 3 gadi.
Vai ir noteikts cik ilgi cilvēks drīkst atrasties misijā?

Tas nav noteikts īsti ne no Latvijas puses ne no misijas puses. Misijā katru pusgadu ir personāla novērtēšana un pozitīva novērtējuma gadījumā tiek piedāvāts pieprasīt misijas pagarinājumu. Pagarinājuma pieprasījums tiek nosūtīts Dalībvalstij un Dalībvalsts pieņem lēmumu apstiprināt pagarinājumu vai nē.

Vai Jūs gribētu turpināt darboties misijā?

Grūts jautājums. No vienas puses it kā ir pierasts darbs, zināms kolektīvs, bet no otras puses - Latvijā ir ģimene. Arī darba vieta Latvijā, kur vajadzīga kaut kāda kustība uz priekšu. Ļoti daudz kas jāuzliek uz svaru kausiem un nav tik viegli pieņemt lēmumu.

Jūsu pamatuzdevumi.

Kad es tikko ierados misijā Gruzijā, es biju novērotājs. Tas bija pie Melnās jūras, Poti pilsētā. Kā novērotājs es biju nodarbināts gandrīz divas nedēļas un tad reģionālajā nodaļā tika izsludināta iespēja pieteikties uz dažādām pozīcijām. Es pabiju novērotāja lomā, tas bija interesanti, bet es gribēju darīt kaut ko vairāk. Tāpēc es pieteicos uz reģionālās nodaļas operatīvā dežuranta amatu, kurā es nostrādāju 2 mēnešus.

Tad misijā notika neliela reorganizācija, jo misijas vadība saprata, ka tas modelis, kurš tika ieviests misijas sākumā nebija pietiekoši efektīvs ne cilvēkresursu, ne tehnikas izmantošanā, ne arī situācijas novērošanas iespējās. Kā rezultātā es tiku pārvietots uz Kashuri reģionālo nodaļu, kur es strādāju kā operāciju virsnieks. Tātad es koordinēju visas reģionālās nodaļas operacionālās aktivitātes un biju arī personāla virsnieks un risināju ar personālu saistītos jautājumus.

Pēc 10 mēnešiem sekoja vēl viena reorganizācija, kuras rezultātā tika izveidots ļoti efektīvs novērošanas modelis, kurš turpina darboties arī pašlaik. Misija gada laikā apzināja pilnīgi visus aspektus un nolēma atstāt tikai 3 reģionālas nodaļas ar galveno pārvaldi Tbilisi pilsētā, kur tiek sakoncentrēta visa informācija, kas nāk no trijām reģionālajām nodaļām. Es tiku pārvirzīts uz Gori reģionālo nodaļu, kur ieņēmu Personāla virsnieka amatu.

Eiropas-Savienibas-noverosanas-misija-Gruzija_karte.gif

Mana atbildība ir par 112 novērotājiem no 21 Eiropas Savienības dalībvalsts un 16 vietējiem darbiniekiem, kuri darbojās misijā kā tulki.

Personāla virsnieks ir atbildīgs par visām ar personālu saistītajām lietām, sākot ar brīdi, kad novērotāji ierodas misijā, līdz pat misijas beigām. Tās ir apmācības, turpmākais sadalījums, darba dienu un brīvdienu plānošana, novērtējumu koordinēšana, intervijas, personāla atlase un daudz kas cits. Es nelemju, ko novērotāji darīs, bet es plānoju - kas to darīs. Tātad nodrošinu misijas uzdevumu izpildes nodrošināšanu ar efektīviem cilvēkresursiem. Es zinu kādi būs uzdevumi un man jāsaplāno cik un kādi cilvēki to darīs. Protams, tas tiek darīts ciešā sadarbībā ar reģionālās nodaļas vadību, vienību komandieriem un citām nodaļām. Man ir arī jāseko tam, kā tiek ievērots uzvedības kodekss. Nu un nepatīkamākais kas bija jādara misijas laikā - bija jāveic divas iekšējās iepriekšējās izmeklēšanas, jo bija konstatēti uzvedības kodeksa pārkāpumi.

Kas Jūsu misijas darbā mainīsies tuvākajā laikā?

Es piedalījos konkursā un, pēc pavadītajām brīvdienām Latvijā, sākšu strādāt EUMM galvenajā pārvaldē Tbilisi par personāla virsnieku. Oficiālajā atlasē bija 1 stundu garš tests un 55 minūtes gara intervija. Bija diezgan sarežģīta atlase, jo bija daudz kas jāzina par Eiropas struktūrām, kas nav pats vieglākais, jo tur nepārtraukti kaut kas mainās un jāzina kā tas darbojās, kādas galvenās vērtības, galvenie uzdevumi u.t.t.

Tbilisi darbs būs nedaudz savādāks. Būs vairāk saziņas ar ES institūcijām un misijas vadību tieši personāla atlases jautājumos, cilvēkresursu plānošana un sadalīšana pa reģionālajām nodaļām, piedalīšanās darba aprakstu izstrādē, dažādu problēmu risināšana u.t.t. Nebūs iepriekšējās ikdienas darbu plānošanas.

Jūsu iespaidi.

Gruzija ir ļoti skaista zeme - kalni, lejas u.t.t. ar lielu potenciālu, kurš netiek izmantots dažādu iemeslu dēļ. Daudz darāmā ir infrastruktūras sakārtošanā. Kā jau daudzās valstīs, nevar salīdzināt lielākās pilsētas Tbilisi, Batumi ar mazākajām, piemēram, Poti. Sevišķi bēdīga situācija ir pie Dienvidosetijas un Abhāzijas administratīvajām robežām pieguļošajā teritorijā. Īpaši katastrofāla situācija ir tur, kur bija karš, jo cilvēki pārsvarā nodarbojās ar naturālo saimniecību un, ja nav izdevusies raža, tad var cerēt tikai uz palīdzību. Palīdzību sniedz dažādas internacionālas organizācijas.

Kādreiz tas viss tiks attīstīts, jo šobrīd tiek būvēti ceļi un elektropārvades līnijas, bet tas nebūs ātri...

Bet tūristu vietas ir skaistas. Tbilisi, Gudauri slēpošanas vietas, tur viss ir attīstīts un tūristi - dabas cienītāji labprāt apmeklē šīs skaistās vietas. Galvaspilsētā Tbilisi arī, protams, ir viss... kaut gan, salīdzinot ar Rīgu, Tbilisi ir dārga pilsēta. Neskatoties uz to, ka skolotāja alga vidēji ir 35 Ls mēnesī. Sevišķi Tbilisi centrs ir ļoti sakārtots, attīstīts un dārgs. Tūristi un dažādas internacionālas organizācijas, kuras izvietotas Tbilisi var atļauties izmantot šo dārgo servisu.

Kādas izmaiņas novērojāt kopš misijas sākuma?

Izmaiņu daudz notika gan misijā, gan drošības ziņā.
Kā jau minēju pašā misijā bija vairākas restrukturizācijas. Arī šogad no 21. līdz 23. maijam notiks ikgadējais misijas operāciju seminārs, kur sanāk kopā personāls no galvenās pārvaldes un no reģionālajām nodaļām un tiek meklēts ceļš, kā uzlabot misijas efektivitāti. Notiek novērotāju apmācības - efektīvs monitorings. It kā visi misionāri ir profesionāļi savās jomās, bet te tomēr jāapgūst specifiskas lietas. Piemēram, tiek mācīts kā efektīvi izmantot tulku.

Novērošanas misija ir Eiropas Savienības „acis un ausis". Mēs novērojam un ziņojam tālāk. Eiropa pieņem lēmumus, ko darīt tālāk. Pagājušo gadu misija iniciēja vairākus projektus infrastruktūras uzlabošanai - ko varētu darīt pie administratīvās robežas, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Bet problēma ir tāda, ka misijai nav budžets projektu īstenošanai, līdz ar to misija tos nevar ieviest. To var izdarīt tikai sadarbībā ar starptautiskām organizācijām. Lūk, 3 tādi projekti tika īstenoti.

Kad mēs uzsākām misiju, tikko bija beidzies karš. No Dienvidosetijas un no Abhāzijas puses tiek iekārtota tā saucamā valsts robeža, un to iekārtot viņiem palīdz Krievijas Federācijas FDD Robežapsardzības spēki. Līdz ar to, kad KF robežsargi pārņēma kontroli no Dienvidosetijas un Abhāzijas kaujiniekiem, situācija manāmi uzlabojās un kļuva daudz stabilāka. Viņi ir profesionāļi un es uzskatu, ka viņiem nav vajadzīga šī karošana. Protams, pavēles viņi pildīs. Bet kaujinieki ir kaujinieki, viņi iedzer čaču, paņem automātu un sāk meklēt piedzīvojumus...Tieši drošības situācija uzlabojās, jo ir mazāk provokāciju un incidentu.

Pastāstiet par sadarbību, komunikāciju ar citiem novērotājiem?

Komunikācija notiek katru dienu. Ja ir kaut kādas problēmas vai neskaidrības, piemēram, par darba grafikiem, viss tiek izrunāts un noskaidrots. Jaunajiem ierodoties, es veicu apmācības, skaidroju, palīdzu, sniedzu rekomendācijas. Ikdienas komunikācija ir ļoti cieša.

Par „pēcdarba" komunikāciju. Viss ir stingri reglamentēts un noteikts. Piemēram, ir rekomendētās vietas, kur var aiziet vakariņas paēst un kur nevajadzētu iet. Protams, ir komunikācija, bet ļoti bieži es jūtos pietiekoši noguris pēc darba dienas, tad es eju uz savu dzīvokli un izvēlos vai nu pastaigu, vai grāmatas. Man patīk garas pastaigas, patīk arī lasīt grāmatas. Tas dod labu relaksāciju. Ir iespēja arī apmeklēt trenažieru zāli ofisā.

Kā ir ar medicīnisko vai psiholoģisko palīdzību?

Misijai ir noslēgts līgums ar vienu no labākajām Gruzijas klīnikām Tbilisi pilsētā. Un uz vietām mums ir patruļārsti no šīs klīnikas. Ja kaut kas notiek, tiek sniegta psiholoģiskā palīdzība un arī testēšana. Bija gadījums, kad EUMM patruļu uz kādu laiku aizturēja krievu robežsargi, vienkārši neļāva nekur iet, vēršot ieročus novērotāju virzienā. Pēc tā gadījuma visu patruļu nogādāja uz Tbilisi un ar viņiem runājās psihologs. Ja ir vajadzība, psihologi brauc arī no Eiropas krīžu menedžmenta centriem, kā tas bija gadījumā, kad misijas sākumā tika uzspridzināta viena no patruļas konvoja automašīnām.

Vai ir nostaļģija pēc mājām?

Es to nesauktu par nostaļģiju, bet, protams, uz mājām gribas...Mūsdienās ir ļoti labas komunikācijas iespējas un ar mājiniekiem var komunicēt katru dienu ar Skype palīdzību, e-pastiem u.c. Ja nav pieejams internets, tad es sazvanos telefoniski. Ja kādreiz misijās cilvēki varēja ar savējiem sazināties tikai reizi mēnesī caur satelītu, tad šobrīd nav problēmu ikdienas saziņai. Un, protams, kad rodas izdevība, es braucu brīvdienās uz mājām.

Jūsu ieteikumi robežsargiem, kuri apsver iespēju pieteikties darbam misijās.

Ir jāmēģina. Lai darbotos misijā, jābūt ļoti labai angļu valodai. Tad būs viss, ja nebūs laba angļu valoda, tad nebūs nekā - būs pašam grūti un var rasties problēmas, komunicējot ar kolēģiem, kā arī darba uzdevumu izpildē.

Jābūt lielai atbildības sajūtai. Jābūt lojālam organizācijai.

No sākuma būs grūti, nepierasti. Nekad nevar zināt iepriekš, kas misijā sagaida, kādi būs dzīves apstākļi - vai katru dienu būs ūdens, vai nebūs, vai būs apkure, elektrība u.t.t. Sevišķi ja tā ir jauna misija, tikko sākas. Bet sadzīves apstākļi būtu jāatstāj otrajā plānā.

Visu uztvert ar smaidu! Jābūt pozitīvai attieksmei. Bet tas nav tikai misijā, tas ir visur. Ja cilvēks iet ar pozitīvu attieksmi kaut ko darīt, tad viss būs ok.

Paldies par interviju un gaidām Jūs mājās - Latvijā!


Jevgēnija Pozņaka,
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore
      
20.05.2011.
Jūs esat 05236109 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.05.26

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075617, 67075739, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;