2017. gada 21. augusts
Intervija
 Intervija ar majoru Voldemāru Šaicānu
Intervija ar majoru Voldemāru Šaicānu
VRS Viļakas pārvaldes
Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieku
   

Intervija_V.-Saicans_01.11.2012_1.gif

Kur esat dzimis, audzis, skolā gājis?

Esmu dzimis Viļakā. Blakus Viļakas pārvaldes ēkai atrodas pussagruvusi ēka, kur kādreiz bija pamatskola, tur mācījos līdz ceturtajai klasei. Tur iemācījos lasīt, rakstīt, skaitīt, rēķināt.. un visu pārējo..

Arī palaidnības?

Protams, arī palaidnības un blēņas. Skolas solā sapratu, ka dzīve nav tikai rožu lauks, ka dzīvē ir daudz dažādu šķēršļu un pārbaudījumu, lai no tiem gūtu pieredzi.

Cik lielas klases bija tajos laikos?

Mēs bijām 24 skolēni klasē. Tepat ābeļdārzā, pretī tagadējās Viļakas pārvaldes logiem, kādreiz fotografējāmies. Tā, lūk, dzīvē ir sanācis, ka esmu atgriezies vietā, kur kādreiz uzsāku skolas gaitas.

Intervija_V.-Saicans_01.11.2012_2.gif


Vai ar kādu no tiem 24 vēl satiekaties?

Jā, satiekos ar daudziem klases biedriem. Ar vienu klasesbiedru -Valdi Kuduru no Lavošnieku nodaļas kopā dienam robežsardzē jau daudzus gadus.

Pēc pamatskolas mācības turpināju Viļakas vidusskolā. To absolvējot 1985.gadā, iestājos Rīgas profesionāli tehniskajā vidusskolā, lai apgūtu virpotāja profesiju, kas tobrīd šķita aizraujoša. Tā man asociējas ar sava veida mākslas darbu, jo no parasta dzelzs gabala varēju izgatavot gan vienkāršas, gan sarežģītas detaļas dažādiem mehānismiem.

Rudenī mani iesauca armijā. Dienēju karaspēka daļā Stavropoles novadā. Armijas ikdienišķie treniņi un mācības deva sava veida rūdījumu. Dienēju kopā ar dažādu tautību karavīriem. Iepazinu cilvēkus kā personības no citām valstīm, citām kultūrām. Tas pavēra lielāku izpratni par cilvēka spējām darboties komandā. Atgriežoties no dienesta, turpināju mācības Rīgā, kur saņēmu virpotāja diplomu.
 

Pastāstiet par savu vecāku ģimeni. Varbūt kāds arī ir bijis robežsargs?

Mamma visu mūžu nostrādāja Ikdienas Preču Pieprasījuma Tirdzniecības apvienībā. 11gadus nostrādāja par bāzes direktori Balvos. Tēvs strādāja meliorācijā. Vecākais brālis pēc izglītības ir būvinženieris. Pašlaik strādā Rīgā.

Tiešas saistības manai ģimenei ar robežsardzi nav, bet rados ir militāras profesijas pārstāvji.

Ko darījāt, kur strādājāt civilajā dzīvē?

Pēc skolas, ieguvis virpotāja diplomu, sāku strādāt vienā no Latvijā lielākajiem mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumiem „ Žīguru MRS". Ar lielu interesi un aizrautību tur nostrādāju piecus gadus, smalki apgūstot mehāniku, kas mani ļoti saistīja. Neizpalika arī komunikācija ar radošiem un interesantiem cilvēkiem, no kuriem guvu jaunu pieredzi.

Kad sākāt dienēt robežsardzē?

Pienāca Latvijas valsts neatkarības gadi. Viļakā tika iesaukts obligātais dienests. Tanī laikā man bija iekšējā sajūta, ka pienācis laiks kaut ko mainīt. Visā valstī notika kardinālas pārmaiņas. Tas arī radīja zināmu ietekmi, jo valsts bija ieguvusi savu neatkarību un es jutos piederīgs savai valstij. Ģimenē apspriežoties, nolēmu pieteikties virsdienestā robežsardzē 1993.gadā. Iepriekš gūtā darba pieredze lieti noderēja. Mani pieņēma Viļakas robežsargu bataljonā Bruņojuma un tehniskajā nodaļā par noliktavas pārzini.

Kas Jums bija jādara?

Mans darbs saistījās ar noliktavas materiālo lietu uzskaiti, tas ir - rezerves daļu, tehnikas, degvielas un arī bruņojuma. Par laimi dzīvē nav bijis gadījumu, kur būtu jāpielieto ierocis. Dienests neizpalika arī bez regulārām iešanām dežūrās. Nakts darba „garšu" pārzinu labi.

Kādā pakāpē sākāt dienestu?

Es esmu viens no tiem, kurš ir izgājis katru pakāpienu. Esmu sācis no ierindnieka un izbaudījis katru pakāpi.

Vai ar obligātā dienesta karavīriem kāda saistība bija?

Pārsvarā tas bija darbs ar tiem obligātā dienesta karavīriem, kuriem bija jādarbojas ar tehniku, kuri remontēja un uzpildīja automašīnas.

Pastāstiet par savu dienesta gaitu robežsardzē.

Līdz pat 1999.gadam mans dienests bija saistīts ar Nodrošinājuma daļu. 1999.gada decembrī notika nozīmīgs pavērsiens manā karjerā - tiku iecelts par Bērziņu nodaļas virsnieku. Uz darbu braucu katru dienu, bet jau citā statusā. Bija atkal jāsāk mācīties.

Iestājos Rēzeknes robežsargu skolā. Mēs bijām pirmie un vienīgie neklātnieki. Veiksmīgi absolvējot Robežsargu skolu, iestājos Policijas akadēmijas koledžā, kur studēju 2.5 gadus. Rēzeknē tad vēl nebija izveidota Robežsardzes koledža. Absolvējot Policijas akadēmijas koledžu, mācības turpināju Policijas akadēmijā, kur studēju jurisprudenci robežsargiem.

Mācoties un vienlaicīgi strādājot jau Pededzes nodaļā par nodaļas priekšnieka vietnieku sapratu, cik svarīgas ir profesionālās zināšanas, lai pārredzētu darbības lauku. Tas palīdzēja izvirzīt darba un mācību prioritātes.

Intervija_V.-Saicans_01.11.2012_4.gif

2002.gadā tiku iecelts par Šķilbēnu robežapsardzības nodaļas priekšnieku. Šajā nodaļā nostrādāju visilgāk - 10 gadus. Nodaļa ir kā mazs mehānisms, sistēma, kur viss darbojas nepārtrauktā režīmā.

Vadītājam ir jābūt vīzijai, uz kuru tiekties nodaļas personālam. Svarīgi izvirzīt pareizas darba prioritātes, interesēm jābūt sabalansētām, tad arī darba rezultāti neizpaliek. Uzskatu, ka visa pamatā noteicošais ir zinoši cilvēkresursi. Tas ir pats svarīgākais aspekts jebkurā sistēmā.

Vai Jums nodaļas apsargājamā teritorija bija sveša?

Samērā sveša, bet tanī pat laikā tas nav tālu no Viļakas. Redzesloks teritorijas ziņā paplašinājās.

Intervija_V.-Saicans_01.11.2012_3.gif

Dienests Šķilbēnu nodaļā sniedza jaunus izaicinājumus, patīkamus iepazīšanās mirkļus ar jauniem cilvēkiem - ar pagasta ļaudīm.

Katrā darbā pienāk laiks, kad jūti, ka esi apstājies. Tad nāk jauni piedāvājumi, kas neļauj stāvēt uz vietas. Šī gada 1.augustā saņēmu apstiprinājumu un kļuvu par Viļakas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieku.

Kas liekas pievilcīgs dienestā?

Katrs puika bērnībā ir sevi iztēlojies par karavīru. Mani bērnības sapņi ir realizējušies - es nēsāju formastērpu, pildu uzdevumus un dodu rīkojumus. Lielākajai daļai formastērps ir vispievilcīgākais dienestā.

Kā Jums šķiet - vai mūsdienās dienests VRS ir prestižs?

Protams, dienests ir prestižs, jo robežsargs pārstāv valsts intereses. Diemžēl pašlaik sabiedrībā nav īsti izteikta viedokļa - kas ir prestižs. Ja kādreiz visi gribēja kļūt par kosmonautiem un ārstiem, tad tagad pat grūti noformulēt - par ko jaunieši vēlas kļūt...

Šajā ziņā es gribētu, lai cilvēki paši radītu pozitīvos un patīkamos tēlus un nospraustu mērķus, uz kuriem tiekties. Jo visa pamatā ir ideja, doma. Ja cilvēks domā un tiecas uz gaišām domām, tad arī viņa dzīve kļūst gaišāka. Un pretēji, ja cilvēks ir tendēts uz šausmu filmu skatīšanos, tad viņa dzīve pārvēršas šausmās. Kā viens filozofs teica - mēs esam tie, par ko mēs domājam, mēs topam par to, kam ticam, mūsu dzīve ir tāda, kādu to iztēlojamies...

Kādām jābūt robežsarga īpašībām?

Pirmkārt, robežsargam jābūt īstam savas valsts patriotam. Jābūt pašaizliedzīgam, zinošam, radošam. Jābūt cilvēkam, kurš izprot valsts un dzīves pamatvērtības. Pieļauju, ka lielākas patriotisma jūtas būs tam robežsargam, kurš dzīvos blakus robežai. Attālums un izpratne par valsts robežas nozīmīgumu un svarīgumu ir būtiski aspekti dienestā robežsardzē.

Pastāstiet par savu morālo psiholoģisko izaugsmi.

Man ir palikusi atmiņā darbmācības skolotāja atziņa par virpotāja amatu, viņš teica- profesija ir ļoti laba, bet reti kurš nostrādā līdz pensijai. Tik ļoti aizrāvos ar virpošanu, ka domāju - tas uz mūžu.

Līdzīgi bija arī robežsardzē. Uzsākot dienestu, domāju - vienkārši pastrādāšu. Tā šī pastrādāšana ievilkās nu, jau uz 20 gadiem. Sapratu arī to, ka nepieciešams mācīties, lai būtu zinošs šajā jomā. Visa dzīves būtība aicina augt, mainīties, paplašināt savus horizontus. Dzīve pieprasa pārmaiņas. Kā tas notiks, lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem, no mūsu attieksmes.

Vai esat bijis stingrs piekšnieks?

Ko nozīmē būt stingram? Vai ir kāds priekšnieka stingrības mēraparāts, vai noteikts etalons, ar kuru varētu salīdzināt citu priekšnieku stingrību? Drīzāk jājautā - kādi ir darba rezultāti?

Policijas akadēmijā viens pasniedzējs teica - sodam jābūt kā zālēm - mazās devās. Zāles lielās devās var tikai pasliktināt situāciju.

Galvenais, lai ir sasniegts mērķis. Kādā veidā to priekšnieks panāk - ar savu stingrību vai ar savu piemēru, tas jau ir katra ziņā. Es šo jēdzienu neņemos noformulēt.

Vadītājam, priekšniekam - kādām jābūt rakstura īpašībām?

Uzskatu, ja strādā kolektīvā, tad mērķis un darbs visiem ir kopīgs. Vadītājam jāprot kolektīvu saliedēt un vadīt noteiktā virzienā. Ja kolektīvs ir izpildījis uzdoto uzdevumu, tad var teikt, ka priekšniekam ir bijušas pietiekošas līdera spējas. Atkal citēšu filozofa vārdus - mēs nedzīvojam tā, kā mēs strādājam, mēs dzīvojam tā, kā mūs vada.

Cik Jums bija padoto?

Sākot no 20 līdz 35 cilvēkiem. Katru gadu notika cilvēkresursu mainība, taču tai bija augoša tendence.

Kādam jābūt kolēģim, lai ar viņu varētu doties izlūkos?

Jābūt iepriekš pārbaudītiem kopējā darbībā. Galvenais - būt uzticīgiem mērķim, ko izvirza. Esmu strādājis ar cilvēkiem, kuriem uzdodot veikt vienkāršu uzdevumu, pretī saņēmu izpildi ar uzviju. Ar tādiem cilvēkiem ir viegli strādāt.

Vai ir bijuši dienesta laikā kādi nopietni, varbūt traģiski atgadījumi?

Katrs robežpārkāpums ir nopietns pārbaudījums visam kolektīvam.

Vai atceraties jautrus, varbūt komiskus atgadījumus no dienesta dzīves?

Bija gadījums, kad mežā pie robežas tika salikti sensori - klātbūtnes uztveršanas sistēmas. Nakts laikā norīkojums veica patrulēšanu šajā vietā. Bet pēc īsa brīža sistēmas deva signālu par kustību. Norīkojums atgriezās un pārbaudīja teritoriju, bet cilvēka klātbūtni neatklāja. Aizbraucot prom no notikuma vietas, sistēmas atkal deva signālus. Un tā vairākas reizes pēc kārtas. Aizsūtot kinologu ar suni noskaidrojās, ka tas ir lūsis, kas pēc katras robežsargu vizītes viņa teritorijā, veic savu īpašumu pārbaudi.

Vēl bija pasakas cienīgs sižets, par kuru stāstīja norīkojums. Ziemas laikā brauc mobilā patruļa un redz, ka ceļa malā stāv vilks un viņam priekšā guļ nokosta stirna. Kad norīkojums piebrauca tuvāk, vilks nekur nebēga, bet bija agresīvs, jo negribēja zaudēt savu medījumu. Tas sakampa stirnu zobos, kā maisu uzmetat to sev mugurā un aiznesa mežā iekšā, kā pasakā...

Kur Jūs izvējojat savu stresu?

Austrumos mēz teikt - ja ir problēma un tu to vari atrisināt, nav jēgas uztraukties. Ja tu to nevari atrisināt, tad uztraukties ir lieki.

Savu artavu dod pieredze. 20 gadu laikā dienestā ir bijušas dažādas situācijas un stresa faktori, pēc kuriem cilvēks uz pasauli skatās citādi, arī uz stresu un redz jaunus situāciju risinājumus.

Pastāstiet par saviem vaļaspriekiem.

Vaļasprieku daudz, bet dienests aizņem ļoti lielu laika daļu. Faktiski visu brīvo laiku pavadu ar ģimeni - sievu un diviem dēliem, veicot nepieciešamos mājas un saimniecības darbus. Atlikušajā laikā makšķerēju un darbojos dravā. Protams, patīk arī kaut ko palasīt. Interesē izglītojošā literatūra - psiholoģija un garīgā rakstura literatūra.

Vai bites ir sakodušas?

Ir. Bet es to redzu kā sava veida indikatoru. Ja tevi bites daudz kož, tad kaut kas nav kārtībā. Vai nu tu pats kaut ko esi sadarījis greizi, vai arī ap tevi situācija tāda izveidojusies. Bet, ja tu aizej dravā un tevi bites nekož, tad viss ir kārtībā gan tevī, gan apkārt...

Ko darīsiet pensijā?

Ceru, ka būšu robežsardzei nepieciešams un tik drīz pensijā neiešu, ja vien veselība ļaus...

 


Bet vispār pensijā veltīšu laiku sev, savai ģimenei un vaļaspriekiem. Ja būs iespējas, labprāt darbošos sabiedrības un Dzimtenes labā.

Pastāstiet par dzīves mirkļiem, kurus ir vērts atcerēties.

 

Tautas gudrība vēsta - mūžu dzīvo, mūžu mācies! Katru dienu ceļos ar mērķi iemācīties ko jaunu. Tāpēc visu, kas man ir nācis par labu un viss jaunais, ko esmu apguvis, katrs iepazītais cilvēks un pārvarētais šķērslis ir īpašs. Šādus mirkļus ir vērts atcerēties un to dēļ ir vērts arī dzīvot.


Paldies par interviju. Lai dienests jaunajā amatā sniedz daudz patīkamu brīžu un radošus jaunu izaicinājumu risinājumus!

 


Interviju sagatavoja: Jevgēnija Pozņaka
VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa
14.11.2012.
Jūs esat 06432334 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.08.17

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;