2017. gada 29. maijs
Intervija
 Dienests Robežsardzē 22 gadu garumā - no kareivja līdz pulkvežleitnantam

Intervija ar pulkvežleitnantu Māri Domiņu

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Starptautiskās sadarbības un protokola nodaļas priekšnieku

 
Barikadem-20_Maris-Domins_2.gif


Kāpēc Jūs saistījāt savu dzīvi ar dienestu robežsardzē?

Kurš tad no mums - puikām bērnībā nav kariņu spēlējis un klusībā cerējis, ka kādreiz es varētu būt karavīrs? Es, kā puika, kas uzaudzis Juglā, neesmu izņēmums.

Es varu apgalvot, ka dzīvē visu nosaka katra indivīda mērķtiecīga darbība, kas tiek apbalvota ar sakritību vajadzīgajā laikā un vietā...

Tā es varētu iesākt savu stāstu „kā es kļuvu par robežsargu".

Pastāstiet par sava dienesta sākumu? Kur nokļuvāt? Ko darījāt? Kā jutāties?

Neskatoties uz to, ka nekad pirms tam man nebija stingras domas kļūt par robežsargu, 1991.gada oktobrī brīvprātīgi ierados Rīgas Centra rajona Valsts dienesta pārvaldē un brīvprātīgi pieteicos obligātajam militārajam dienestam Latvijas armijā.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.

1991.gada februāris

Šajā laikā daudzi jaunieši izvēlējās alternatīvo dienestu, taču tas nebija priekš manis. Mani vecāki bija man ieaudzinājuši augstu apzinības sajūtu, tāpēc stingri nolēmu dienēt. Šo apstākli pastiprināja fakts, ka Latvija bija atguvusi neatkarību un patriotisms katram bija asins vietā. Daudz nedomājot paziņoju, ka gribētu dienēt Robežapsardzības spēkos.

Pēc pāris mēnešiem, t.i. 1991.gada 16.decembrī ierados Mālpils Robežsargu mācību centrā. Tā bija īsta izturības skola viena mēneša garumā. Ikdiena bija noslogota par 100%. Akcents tika likts galvenokārt uz trim virzieniem: ierindas apmācība, militārās (taktika, bruņojums u.c.) zināšanas un sports. Par pēdējo varu teikt, ka tas aizņēma dienas lielāko daļu. Vienreiz saskaitīju, ka dienā noskrienam ap 25 kilometri. Cīņas zālē pavadījām vismaz 3 stundas dienā.

Šādā režīmā dzīvojot, diennakts norīkojums likās kā apbalvojums. Mans vada komandieris (toreiz leitnants, tagad NBS pulkvedis) Valdis Tālbergs bija kā priekšzīmīga karavīra etalons - stalts, spēcīgs un zinošs, uz ko gribējās līdzināties. Tad arī radās pirmā doma, ka nākotnē varētu dzīvi saistīt ar dienestu Robežsardzē.

Pēc mācībām Mālpils mācību centra, 1992.gada janvārī turpmākajam dienestam tiku nosūtīts uz Siguldas Robežsardzes Sakaru mācību centru. Šo objektu pieņēmām no Padomju armijas karavīriem. Obligātā dienesta beigu daļu pavadīju Robežsardzes brigādes Liepājas bataljona Pērkones vadā, no kurienes arī divas dienas pirms dienesta beigām aizbraucu uz Rīgu kārtot iestājeksāmenus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā.

No 1993. - 1995.gadam mācības Nacionālajā Aizsardzības akadēmijas Robežsargu fakultātē. Pabeidzu pilnu 3 gadu klātienes apmācību kursu, iegūta vada komandiera kvalifikāciju un bakalaura grādu tiesību zinātnēs.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.

1993.gads, NAA Robežsargu fakultāte. Vasaras lauku nometne Ādažos
 
Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.
 
1995.gads, NAA Robežsargu fakultātes kursa izlaidums

Tālāko manu virsnieka karjeras posmu nevaru iedomāties bez Robežsargu mācību centra Rēzeknē. Kā jaunais speciālists, kurš tikko pabeidzis Nacionālo Aizsardzības akadēmiju, vairākas reizes tiku nosūtīts uz Robežsargu mācību centru vada komandiera kapacitātē. Tas bija laiks, kad Robežsardzē dienēja obligātā militārā dienesta karavīri. Tā bija laba pieredze darbā ar personālu. Divu mēnešu garumā savas zināšanas nodevu citiem, praktiski visu laiku pavadīju ar savu robežsargu vadu - gan ikdienas nodarbībās, gan arī praktiskajās apmācībās lauka apstākļos.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.

1996.gads, Rēzeknes Robežsargu mācību centrs.
Robežsargu vada praktiskās apmācības apvidū

Pēc NAA tiku norīkots uz Bauskas pusi un tiku iecelts Aizsardzības spēku 5.Jelgavas Robežsargu bataljona Grenctāles vada komandiera amatā. No 1995.gada rudens līdz 2004.gada decembrim pildīju dažādus pienākumus Grenctāles robežkontroles punktā - maiņas vecākais, robežkontroles punkta priekšnieka vietnieks, priekšnieka pienākumu izpildītājs.

Esmu lepns, ka man nācās kopā strādāt ar pirmo Grenctāles RKP priekšnieku Maigoni Staļģevicu (atvaļināts kapteinis), kurš iemācīja man kompromisa mākslu. Šis bija izaicinājumu pilns laiks.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.

VRS Jelgavas pārvaldes Grenctāles I kategorijas RKP personāls

Grenctāles robežkontroles punkts bija pirmais apvienotais kontroles punkts Latvijā, kur tika veikti kopēji kontroles pasākumi ar kaimiņvalsts - Lietuvas robežsargiem. Apmēram vienu gadu, papildus tiešajiem ikdienas pienākumiem, dien dienā nācās uzņemt dažāda līmeņa delegācijas, kurām stāstīju par apvienotā robežkontroles punkta tehnoloģiskās shēmas efektivitāti, palielinot kopējo robežu šķērsojošo personu un autotransporta plūsmu, bet nesamazinot kontroles pasākumu kvalitāti. Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi un darbības efektivitāti, tā tika izmantota citu apvienoto robežkontroles punktu izveidē uz Latvijas - Lietuvas un Latvijas - Igaunijas robežas. Pieredze tika nodota arī vairākām citām valstīm līdzīgu kontroles pasākumu ieviešanai uz to robežām - Ukrainai, Moldovai, Krievijai, vairākām Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstīm u.c.

Vēlāk, nu jau Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldē vairākus gadus pildīju izziņas izdarītāja pienākumus, kas ļāva attīstīt profesionālās komunikācijas iemaņas ar sadarbības iestāžu amatpersonām - Valsts policiju, prokuratūru, tiesu, kā arī kopumā apgūt un papildināt zināšanas kriminālizmeklēšanas jomā.

Tā kā esmu karjeras virsnieks, man bija svarīgi augt, un nākamais solis karjerā bija iespējams tikai Valsts robežsardzes Centrālajā aparātā. Ar iegūto zināšanu bagāžu uz valsts robežas un apņēmības pilns 2004.gada decembrī ierados pie Valsts robežsardzes Inspekcijas dienesta priekšnieka (tajā laikā pulkvežleitnanta) Jāņa Vidriķa. Tā sākās manas gaitas robežsardzes Galvenajā pārvaldē.

Saskaņā ar amata pienākumiem veicu dienesta pārbaudes, apkopoju Valsts robežsardzes disciplināro statistiku, līdz vienu dienu (apmēram pēc gada) saņēmu zvanu no Ineses Rijkures, Valsts robežsardzes priekšnieka ģenerāļa Gunāra Dāboliņa palīdzes. „Tevi izsauc Valsts robežsardzes priekšnieks" - viņa paziņoja. Sarunas laikā robežsardzes priekšnieks teica, ka redzot manī potenciālu un ierosināja man piedalīties konkursā uz izveidotās Imigrācijas pārvaldes Patvēruma meklētāju un Analītiskā dienesta priekšnieka amatu.

Šis laiks iezīmējās ar aktīvu Imigrācijas kontroles struktūrvienību darbības normatīvās bāzes izveidi un uzlabošanu. Sākās intensīvs praktiskais darbs ar patvēruma meklētājiem. Šis darbs tika veikts arī iepriekš, taču ar 2005. - 2006.gados Latvijā intensificējās patvēruma meklētāju pieplūdums.

Prātā nāk septiņu it kā Somālijas patvēruma meklētāju pēkšņā parādīšanās Rīgā pie Starptautiskā Sarkanā Krusta biroja un tai sekojoša virkne pasākumu apstākļu noskaidrošanai - komplicēts starpinstitūciju un starptautiskās sadarbības pasākumu kopums informācijas noskaidrošanai. Aktīvi tika organizēta sadarbība ar Latvijā akreditētajām ārzemju vēstniecībām.

2005.gadā tiku nozīmēts par Eiropas Savienības finansētā Twining Light projekta Valsts robežsardzes Imigrācijas struktūrvienību administratīvās kapacitātes stiprināšanai realizācijas Latvijas puses projekta vadītāju. Projekts tika realizēts sadarbībā ar Francijas Robežpolicijas un CIVIPOL (Francijas Iekšlietu ministrijas struktūrvienība projektu ieviešanai) ekspertiem.

Tā man bija liela pieredze starptautisku projektu realizēšanas jomā, pie viena arī franču valodas uzlabošanas iespēja. Projektu no Francijas Robežpolicijas ieviesa atvaļinātais virsnieks Alain Massou, kurš pēc tam man atzinās, ka pirms projekta ieviešanas par saviem līdzekļiem devās uz Londonu speciāli projekta realizēšanai uzlabot savas angļu valodas zināšanas. Bet, atbraucot uz Latviju, pirmajā dienā tika uzrunāts - Bienvenue en Lettonie (Laipni lūgti Latvijā - franču val.) un visu projekta laiku komunikācija notika franču valodā.

Tāpēc loģiski bija, ka 2005.gada beigās devos viena mēneša pieredzes apmaiņas komandējumā uz Franciju. Šo valsti izbraukāju krustām šķērsām un iepazinos ar robežpārbaužu, kriminālizmeklēšanas un imigrācijas kontroles pasākumiem. Tika iegūta pieredze kontaktpunktu, kas Latvijā kļuva aktuāli pēc pievienošanās Šengenas telpai 2007.gada 21.decembrī, darbības nodrošināšanā, aizturēšanas centru aprīkojuma un normatīvās bāzes jautājumos.

Šī zināšanu bagāža man ļāva turpināt karjeras izaugsmi. 2006.gadā uz gadu tiku apstiprināts dalībai Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijā Ukrainai un Moldovai. Tā bija mana pirmā pieredze darbībai starptautiskā vidē.

Pēc gada man tika piedāvāts turpināt dienestu Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē Starptautiskās sadarbības jomā, kur jūtos kā zivs ūdenī. Daudziem no malas liksies, ka šis darbs ir vienkāršs - pastāvīgi komandējumi (t.i. - ceļojumi), delegāciju banketi utt. Nekā tamlīdzīga. Tas ir grūts darbs. Pirmkārt, lai tiktu līdz komandējumiem un uzņemšanām norit ilgs plānošanas process un ne tikai konkrēta pasākuma apjomā.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.

Tas ir apjomīgs analīzes un plānošanas darbs gan ar katru sadarbības valsti vai starptautisku organizāciju atsevišķi, gan arī jāplāno sadarbība reģionālajos sadarbības forumos kopumā. Pastāvīgi jābūt informētam par tām jomām, kur Valsts robežsardzes speciālistiem nepieciešama ārzemju kolēģu pieredze, tāpat jāzina, kādos projektos mēs varētu tikt iesaistīti, nododot citām valstīm Valsts robežsardzes uzkrāto pieredzi robežu drošības un imigrācijas kontroles jomā. Vairākas valstis var lepoties, ka ir pārņēmušas Valsts robežsardzes imigrācijas kontroles modeli.

Ko zināt par savu vecvectēvu?

Par vecvectēvu Ģedertu Domiņu - dzīves gājums un dienesta sasniegumi.

Par saviem vecvecākiem, tostarp arī par vecvectēvu Ģedertu Domiņu uzzināju no savas vecmammas Staņislavas Domiņas. Tikšanās reizēs viņa man daudz stāstīja par savu dzīvi, vecākiem, darbu izsūtījumā - jaunības gados tika izsūtīta uz Gorkiju (Krievijas Federācija). Vienu dienu viņa mums ar brāli pastāstīja, ka mans vecvectēvs Ģederts Domiņš esot bijis Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu dalībnieks, 8. Daugavpils kājnieku pulka seržants. Ģederts Domiņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi, kā arī ir ar vairākiem citiem militārajiem apbalvojumiem, t.sk. 1928.gadā apbalvots ar Atbrīvošanas cīņu piemiņas medaļu.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.

Vecmamma pirms vairākiem gadiem nodeva vecvectēva valsts un militāros apbalvojumus Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam ekspozīcijas izveidei. Tagad jaunākā Domiņu ģimenes paaudze ar lepnumu iet uz muzeju un stāsta saviem draugiem par mūsu ģimenes priekšteča sasniegumiem.


Kādi Jūsuprāt ir svarīgākie posmi cilvēka dzīvē un karjeras attīstībā?

Grūts jautājums. Laikam svarīgākais ir saprast ko Tu gribētu šajā dzīvē darīt un ko sasniegt. Kad tas ir noticis ir svarīgi attīstīt savu izaugsmi nolemtajā virzienā - iegūt labu izglītību, profesionāli pilnveidoties.

Kur pašlaik turpināt dienēt? Ko darāt?

Kopš 2011.gada septembra esmu Gruzijā. Tiku apstiprināts dalībai Eiropas Savienības Novērošanas misijā Gruzijā Misijas sakaru virsnieka ar Gruzijas Iekšlietu ministriju amatā. Gruzijas Iekšlietu ministrija Gruzijā ir vadošā iestāde post konflikta jautājumu risināšanā.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.
 Incidentu novēršanas un reaģēšanas uz tiem sanāksme ar Dienvidosetijas pusi
EUMM GP, tikšanās ar Japānas vēstniecības pārstāvjiem

Lai iegūtu minēto amatu, uzvarēju konkursā, kurā piedalījās ap 40 pārstāvjiem no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Laikam vērtētāji ņēma vērā manu dienesta pieredzi un iegūtās speciālās un valodas zināšanas. Angļu un krievu valoda augstākajā līmenī bija viens no pamata nosacījumiem. Viens no noteicošiem faktoriem bija pieredze darbā ar Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu.

Ikdienā darbojos Eiropas Savienības Novērošanas misijas Centrālajā pārvaldē, piedalos dažāda līmeņa sarunās, tostarp arī Abhāzijā un Dienvidosetijā Incidentu novēršanas un reaģēšanas uz tiem sanāksmēs. Esmu atbildīgs par divpusējo tikšanos ar Krievijas Federācijas Robežsardzes dienesta amatpersonām abās pašatdalījušās Gruzijas teritorijās organizēšanu. Konsultēju Eiropas Savienības Novērošanas misijas vadītāju, kā arī gatavoju savā kompetencē esošos jautājumus regulārajām sarunām.

Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.Intervija ar Māri Domiņu 11.11.2013.
 Divpusējā tikšanās ar Krievijas Federācijas FDD Robežsardzes pārvaldes amatpersonām Abhāzijā

Darbs ir dinamisks un interesants, tāpēc nemanot jau ir pagājuši divi gadi.

Kādu līdzību un kādas atšķirības saskatāt cilvēku komunikācijā un sadarbībā šeit Latvijā, tur Gruzijā un ārpus šīm valstīm?

Visu nosaka tas, ko katrs grib sasniegt. Dažām valstīm izaugsme (augstāka amata ieņemšana) ļoti palīdz nākotnes karjeras izaugsmē savā valstī. Misijā izveidota laba efektīva sistēma iekšējai karjeras izaugsmei. Tāpēc - ja ir iniciatīva un gribēšana darīt - var sasniegt arī rezultātu. Neviens ar rīksti te nedzen. Viss atkarīgs no paša - kolēģu un priekšniecības attieksme. Līdz šim misijā bijušie un esošie Latvijas Iekšlietu ministrijas pārstāvji ir parādījuši sevi no labākās puses! Un to atceras!

Pašlaik, skatoties uz dienestu mazliet no malas, ko mainītu savā dzīvē, bet ko atstātu nemainīgu...

Laikam jau tā laime ir sasniegta, kad savā dzīvē neko mainīt nevēlētos. Man ir lielisks darbs, kolēģi, lieliska ģimene.

Jūsu nākotnes plāni?

Šogad, oktobra beigās devos uz Nīderlandi, Hāgu. Clingendalen Starptautisko attiecību institūtā teorētiski un praktiski papildināju savas zināšanas starptautisko pārrunu vešanas un sarunu vidutāja jomā.

Pēc apmācībām devos atpakaļ uz Gruziju (Tbilisi), kur turpināšu dalību Eiropas Savienības Novērošanas misijā Gruzijā.

Dalību misijā plānoju līdz 2014.gada septembrim, pēc kā atgriezīšos Latvijā un atsākšu pildīt savus tiešos pienākumus Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē Starptautiskās sadarbības jomā.

Pēc atgriešanās Latvijā nekāda lielā atpūta nesanāks, jo būs intensīvi jāgatavojas Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē (2015.gada I. pusgadā) nodrošināšanai. Valsts robežsardzes vadība deleģēja mani vadīt Migrācijas un Patvēruma darba grupu, kuras sanāksmes Prezidentūras laikā regulāri notiks Briselē.

Tas man ir liels izaicinājums. Centīšos to pieņemt un kopā ar kolēģiem Valsts robežsardzē, kā arī kolēģiem no citām IeM struktūrvienībām, izpildīsim visus nospraustos mērķus.


Paldies. Lai veicās un lai daudz jaunu izaicinājumu!

 

Interviju sagatavoja: Jevgēnija Pozņaka
VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa
08.11.2013.

 


Jūs esat 05236122 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.05.26

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075617, 67075739, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;