2017. gada 21. augusts
Intervija
 Intervija ar pulkvedi Gunāru LIEPIŅU, nu jau bijušo robežsargu

 

pulkvedis--gunars--liepins.gif

Intervija ar
pulkvedi Gunāru LIEPIŅU,
nu jau bijušo robežsargu

 



 

 

Kur Jūs esat dzimis, audzis, mācījies?

Esmu dzimis Daugavpilī. Mācījos Daugavpils 4.vidusskolā matemātikas klasē. Pēc skolas beigšanas man bija četri sapņi, četras izvēles iespējas - matemātika, jurisprudence, aviācija, robežsardze. Izvēlējos Daugavpils augstāko aviācijas inženieru karaskolu, bet turpmākās dzīves laikā saskāros arī ar pārējām trim jomām, t.sk. arī robežsardzi.

Kur nācās dienēt pēc karaskolas beigšanas?

Trīs gadus nodienēju Krimskā Krasnodaras apgabalā. Pēc tam dienēju Murmanskas apgabalā ciematā Kilp-Javr. Biju virsnieks, aviācijas tehniķis, apkalpojām lidmašīnas SU-27.

Kad atgriezāties Latvijā?

Tad nāca Atmodas laiki. 1990.gada novembrī iesniedzu atlūgumu un 1991.gada 5.aprīlī tiku atvaļināts no dienesta. Atceros, ka atestācijā pirms atvaļināšanas bija dīvains teksts - ieņemamajam amatam atbilst, atvaļināt no dienesta sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam.

Vai atgriežoties Latvijā jau zinājāt, ko darīsiet?

Bija ļoti liela vēlēšanās atgriezties mājās un nekad vairs nesaistīt savu dzīvi ar armiju.

1991.gada 2.jūlijā sāku strādāt Daugavpils Būvmateriālu rūpnīcā. Augustā notika pučs. Oktobrī pilsētas dome sāka gatavot atvaļināto rezerves virsnieku sarakstus. Avīzēs parādījās sludinājumi ar aicinājumu pieteikties dienetam Latvijas Armijā.

Kā tad nokļuvāt atkal dienestā?

1991. gada novembra sākumā man piezvanīja no Valsts dienesta pārvaldes un uzaicināja vadīt jaunizveidoto Robežsardzes struktūrvienību organizācijas un izvietojuma nodaļu. No šī piedāvājuma atteicos, jo nebija nekādas pieredzes šajā jomā.

Pēc kāda laika man piezvanīja Arnis Lejiņš un pierunāja pāriet uz Daugavpils pilsētas un rajona valsts dienesta pārvaldi. 1991.gada 19.novembrī es sāku strādāt Robežsardzes struktūrvienību organizācijas un izvietojuma nodaļā speciālista amatā.
Kāpēc piekritu? Nezinu. Laikam tāds liktenis, jo materiālu ieguvumu nebija. Strādājot rūpnīcā, saņēmu algu 800 rubļus, bet, uzsākot darbu Valsts dienesta pārvaldē, alga bija 490 rubļi.

Pirms manis šajā nodaļā par nodaļas priekšnieku dienēja bijušais robežsargs majors Dmitrijs Stepanovs. Vēlāk nodaļu papildināja Meceslavs Malahovskis, Andris Knoks, Igors Trofimovs un Jānis Kudins. Vēlāk šī nodaļa kļuva par 1991.gada 13.decembrī izveidotā 4.Daugavpils robežsargu bataljona kodolu.

1991.gada 13.decembrī par bataljona komandieri tika iecelts Dmitrijs Stepanovs.
Pārējais nodaļas personāls tika pieņemts dienestā 1992.gada janvārī. Es 1992.gada 10.janvārī tiku pieņemts dienestā bataljona štāba priekšnieka palīga - Ierindas nodaļas priekšnieka amatā.

Kāds bija sākums?

Pamatā mums bija Stepanova kunga pieredze. Sākām meklēt telpas, risināt saimniecības, transporta un ēdināšanas jautājumus, komplektēt štatus un veidot atlases kritērijus. Paralēli bija jādomā arī par robežu kā tādu. Mācījāmies paši, mācījām personālu un mācījāmies viens no otra. Bija pabeigta karaskola un man noderēja militārā pieredze.

Kāds Latvijas robežas posms jums bija jāaptver?

No Subates līdz Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas robežas sadures punktam Draudzības kurgānā. Janvārī sākām uzņemt pirmos brīvprātīgos, un jau februārī tika izvietoti pirmie posteņi uz robežas.

Paralēli sāka veidoties un darboties zemessargu vienības un muitas posteņi. Sākumā „vārījāmies katrs savā sulā". Tāpēc bija jāsaprotās un jāvienojās par kopējām darbībām.

Kāda joma Jums personīgi bija uzticēta?

pulkvedis--gunars--liepins-_3.gif

Dienestu Robežsardzē sāku ar kadru atlasi un personāla jomā nostrādāju 14 gadus. Darbs nebija no vieglajiem. Es reiz parēķināju un man sanāca, ka esmu atlasījis cilvēkus apmēram 1000 amatiem. Personāla jomā pirmajos gados man palīdzēja Leonards Dzedzels, Viktorija Kuprinska, Regīna Klokova, vēlāk Leons Pilāts, Elmars Rudovičs, Juris Kusiņš, Jānis Eiduks.

Daudz konsultējos ar Aizsardzības spēku Personāla nodaļu, tas ļāva ātri iegūt nepieciešamo pieredzi.

Ja instruktoru amatos visus paši pieņēmām dienestā, tad ar virsniekiem bija sarežģītāk, jo virsniekus amatos iecēla tikai Aizsardzības spēku komandieris, līdz ar to virsnieku atlase bija daudz ilgāka.

Pirmie Robežsardzes virsnieki tika iecelti amatos ar Aizsardzības ministra 1992.gada 3.jūnija pavēli Nr.35-MK un viņiem tika piešķirtas Latvijas Republikas Aizsardzības spēku virsnieku pakāpes, līdz ar to šo datumu var uzskatīt par Valsts robežsardzes virsnieku korpusa dibināšanas dienu.

Pieteicās dienestā gan tie, kas bija kādreiz dienējuši, gan cilvēki no civilās dzīves. Pirmie 4.Daugavpils robežsargu bataljona virsnieki bija Jānis Kuprinskis, Ēvalds Mekšs, Konstantins Keļauskas, Valērijs Ļuļs, Staņislavs Dančenoks, Jānis Bonders, Leonīds Lasmanis u.c.

Tikai 1992.gada beigās kļuva skaidra vīzija par bataljonu štatu, rotu vadu un kontrolposteņu izveidi. Pirmais pilnvērtīgais 4.Daugavpils robežsargu bataljona štata amatu saraksts tika apstiprināts 1992.gada 23.novembrī.

Dienestu Robežsardzē varētu sadalīt divos posmos: I posms līdz 1997.gada 7.janvārim Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un II posms sākās pēc šī datuma, kad nonācām Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Politiskais lēmums par šo pāreju bija pareizs, bet šīs lēmums nebija juridiski sagatavots. Personāla vadības jomā, varētu teikt, bija iestājies „juridiskais vakuums", kas ilga līdz 1998.gada 1.janvārim, kad stājās spēka Robežsardzes likums.

Pāreja no Ārlietu ministrijas uz Iekšlietu ministriju paredzēja arī obligātā dienesta karavīru atvaļināšanu. Daugavpils pārvaldē pēdējais obligātā dienesta karavīrs tika atvaļināts 1997.gada 15.decembrī. Tā mēs pārgājām uz profesionālo robežuzraudzību.

Kā mainījās dienests pēc karavīru aiziešanas?

Ievērojami samazinājās personālsastāvs, jo tika atvaļināti aptuveni 400 obligātā dienesta karavīri. Atkrita rūpes par pārtikas sagādi, nebija jāveic iekšējie norīkojumi. Līdz ar to bija jāmaina dienesta organizācija.

1997. - 1998.gadā parādījās jauns izaicinājums, jo nāca jauns kadru atlases vilnis. Tas ļāva paaugstināt robežsargu profesionalitātes pieaugumu. 1997.gadā Daugavpils pārvaldē klāt nāca 200 jauni cilvēki, bet 1998.gada I pusgadā vēl 150. Pieauga slodze Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolai, jo klātpienākušajiem bija jāapgūst 5 nedēļu apmācību programma.

Šī pārejas etapa (1997.-1998.gads) radītās sekas negatīvi izpaudās 2007.gadā, kad iestājāmies Šengenā. 5 nedēļu kursa apguvēji 2007.gadā jau bija pieredzējuši robežsargi ar 8-10 gadu izdienas stāžu, bet attiecīgās profesionālās izglītības viņiem nebija. Savukārt, saskaņā ar Šengenas normatīvajiem aktiem robežsargam jābūt vidējai profesionālai izglītībai. VRK bija jārisina šī problēma.

Kā bija ar disciplīnu pirmsākumos?

Ar laiku tika izstrādāts Disciplinārais reglaments. Taču normatīvā akta izstrāde vien nevarēja mainīt katra cilvēka iekšējo būtību.

Daugavpils pārvaldē disciplināro pārkāpumu ziņā antirekords bija 1992.gada septembris, kad viena mēneša laikā par alkohola lietošanu tika atvaļināts 21 robežsargs. Tam par iemeslu bija gan atlases kritēriju trūkums, gan atlases pieredzes trūkums, gan ekonomiskā situācija valstī. Daudzi PSRS laikos izveidotie uzņēmumi, kolhozi un sovhozi tika likvidēti un tas neļāva objektīvi izvērtēt kandidātu iepriekšējo darba gaitu un veikt kvalitatīvu kandidātu atlasi.

Kā mainījās Jūsu amati?

10.01.1992.-06.01.1997. Robežsargu brigādes 4.Daugavpils robežsargu bataljons, Štāba priekšnieka palīgs - Ierindas nodaļas priekšnieks;
06.01.1997.-31.05.2005. Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde, Personāla vadības dienesta priekšnieks;
01.06.2005.-31.03.2006. Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks;
01.04.2006.-31.05.2007. Valsts robežsardzes Galvenā pārvalde, Administratīvās pārvaldes priekšnieks;
01.06.2007.-21.10.2012. Valsts robežsardze Daugavpils pārvalde, pārvaldes priekšnieka vietnieks (robežkontroles un imigrācijas kontroles jautājumos);
22.10.2012.-24.04.2014. Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departaments, vecākais referents.

Kur papildinājāt profesionālās zināšanas?

No 1999. līdz 2005.gadam es mācījos Latvijas Policijas akadēmijā, kuru absolvējot ieguvu jurista kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu publiskajās tiesībās. Tādā veidā piepildījās mans trešais sapnis.

Manā bakalaura darbā „Robežsargu dienesta gaitas organizācija" es izmantoju savu pieredzi personāla vadības jomā. Šajā darbā tika pamatota nepieciešamība izstrādāt „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu" un „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro likumu". Esmu gandarīts, ka šādi likumi gadu vēlāk tika pieņemti Saeimā un daudzi darbā minētie atzinumi tika iestrādāti šajos likumos.

Pastāstiet par savu dienestu „pēcDaugavpils" periodā?

2005.gadā VRS priekšnieks piedāvāja uzņemties Jelgavas pārvaldes vadību. 10 mēnešus es biju šīs pārvaldes priekšnieks. Par šo laika posmu man ir palikuši vislabākie un vispozitīvākie iespaidi, jo pirmo reizi mūžā man bija iespēja veidot savu komandu, izmantojot savu pieeju un iegūto pieredzi.

Ar kolektīvu sapratāmies perfekti un viens otru papildinājām. Šī veiksmīga sadarbība tika panākta, pateicoties manam vietniekam Valērijam Širokovam, kolēģiem Vladimiram Rudzītim, Mārītei Smiltniecei, Skaidrītei Ķiesnerei, Normundam Skudram, Vidmantam Rinkūnam, Mārim Smiltānam, Rihardam Plivčam un daudziem citiem.

2006.gada 1.aprīlī kļuvu par VRS Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes priekšnieku. Šis dienesta periods man saistās ar jaunā Dienesta gaitas likuma ieviešanu.

2007.gadā tiku pārcelts atkal uz Daugavpils pārvaldi. Šajā dienesta posmā bija iespēja pielietot Jelgavas pārvaldes priekšnieka amatā iegūto pieredzi robežkontroles un imigrācijas kontroles jautājumos. Biju iekļauts arī Iekšlietu ministrijas darba grupā, kur pārbaudīju gatavību pievienoties Šengenas zonai.

2012.gada 22.oktobrī tiku pārcelts uz Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamentu. Nodarbojos ar normatīvo aktu izstrādi un izvērtēšanu, kā arī VRS viedokļa aizstāvēšanu dažādās darba grupās.

Kā jutāties pēdēja dienesta vietā, kur faktiski bija pāreja no prakses uz teoriju?

Mana lielā dienesta prakse palīdzēja virzīt konkrētos jautājumus likumprojektos. Daudzos jautājumos man bija skaidra vīzija - kā tas izskatīsies un realizēsies dzīvē. Tas ļoti palīdzēja un noderēja.

Kādi plāni uz tuvāko nākotni?

24.aprīlī man palika 50 gadi. Esmu pensijā, taču „plinti krūmos mest" vēl negrasos. Pēc trīs nedēļu atpūtas iestājos darbā Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kur mani pienākumi ir cieši saistīti ar austrumu robežu, ka arī Latgalē izvietoto Iekšlietu ministrijas iestāžu, tajā skaita Valsts robežsardzes struktūrvienību nodrošinājuma jautājumiem.

Kā ar Jūsu ceturto sapni - matemātiku?

Varu atbildēt ar diviem izteicieniem: Nekad, nesaki nekad! Jebkurš sapnis piepildās.

Kas Jums palīdz dzīvē un darbā?

Optimisms, ticība saviem spēkiem, vēlme iepazīt kaut ko jaunu un, pats galvenais, daudzu tuvinieku, draugu un kolēģu atsaucība un atbalsts.

Jūsu novēlējums dienošajiem robežsargiem. Kas jādara, lai dienests izdodās?

pulkvedis--gunars--liepins_2.gif

Pirmkārt, nepieciešama pastāvīga attīstība, jo rutīnā bieži vien pazūd jēga un mērķi, sarūk rezultāti. Otrkārt, jāmeklē aizvien jauni problēmu risinājumi un paņēmieni, jo mūsu pretinieks arī mainās un attīstās.

Patstāvīgi jāmācās un jāpilnveidojas. Kā un kur? Katram jāizvēlas pašam. Kā arī jāpalīdz citiem.

Visu līmeņu priekšniekiem jādomā par komandas veidošanu un saliedēšanu. Jebkuras struktūrvienības vissvarīgākā vērtība ir cilvēks. Jābūt uzticībai no abām pusēm - gan no vadības puses, gan no padoto puses.

Paldies par interviju! Lai piepildās arī Jūsu ceturtais sapnis!

 

11.07.2014.
Interviju sagatavoja: Jevgēnija Pozņaka
VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa

Jūs esat 06432319 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.08.17

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;