2017. gada 19. novembris
Intervija
 Intervija ar pulkvedi Konstantīnu Šariginu

Intervija ar K. Šariginu

 

 

 

 

 

Intervija ar pulkvedi Konstantīnu Šariginu



 

Pastāstiet par savu pēdējo dienesta vietu:

Manā robežsardzes dienesta gaitā sanāca tā, ka pēdējos trīs ar pusi gadus es esmu kalpojis Latvijas Republikai, atrodoties ārzemēs. Man bija uzticēts pārstāvēt Latvijas valsts un mūsu Valsts robežsardzes intereses, atrodoties Eiropas Savienības Robežas Atbalsta Misijā Ukrainā un Moldovā.

Uz 2007.gadu Latvijas robežsargi bija uzkrājuši bagātu pieredzi robežkontroles un ārvalstnieku uzraudzības jomās un ieviesuši daudz modernu paņēmienu robežas uzraudzībā un kontrolē. Eiropas Savienības Robežas Atbalsta Misijas, jeb EUBAM (no angļu European Union Border Assistance Mission) vadība augsti novērtēja Latvijas sasniegumus un uzskatīja, ka Latvijas robežsargiem jāpiedalās atbalsta un palīdzības sniegšanā gan Ukrainai, gan Moldovai.

Jau 2007.gadā mums uzticēja vadīt vienu no EUBAM projektiem, kas saistīts ar Kopīgo Robežkontroles Punktu izveidošanu uz Ukrainas - Moldovas robežas. Šajā sakarā mani kā robežsardzes pārstāvi uzaicināja vadīt kopīgo Ukrainas - ES - Moldovas darba grupu, kurai bija uzdots analizēt ES pieredzi šajā jomā un kopīgi izstrādāt gan likumdošanas, gan normatīvo dokumentu bāzi, lai ieviestu integrēto robežkontroli uz Ukrainas - Moldovas robežas.

Nedaudz vēlāk, 2009.gada 1.decembrī, uzvarot starptautiskajā konkursā uz EUBAM Sakaru Virsnieka (Pārstāvniecības Vadītāja Moldovas Republikas) Robežas-Policijas Padomnieka amatu, es uzsāku dienestu kā ES eksperts no Latvijas vienā no svarīgākajām misijām Eiropas mērogā. Šīs misijas primārais uzdevums bija sniegt atbalstu un palīdzību augstāk minētajām valstīm tieši uz robežas, ieskaitot arī Piedņestras segmentu.
 

Intervija ar K. Šariginu
Intervija ar K. Šariginu
Intervija ar K. Šariginu
Intervija ar K. Šariginu
Intervija ar K. Šariginu
EUBAM Pārstāvniecībai Moldovā bija noteikti sekojošie uzdevumi:
  1. Nodrošināt ikdienas sakarus, jeb EUBAM vadības sadarbību ar partneru iestāžu vadītājiem Moldovas Republikā - Robežsardzi, Muitu, Policiju, Valsts Drošības Dienestu, Migrācijas Dienestu, Integrācijas Biroju un citiem tiesībsargājošiem dienestiem, kā arī ar ES dalībvalstu atašeju Moldovā;
  2. Konsultēt un sniegt padomus stratēģiskajos un organizatoriskajos jautājumos robežsardzes un muitas dienestiem, kā arī citiem tiesībsargājošiem dienestiem;
  3. Sniegt atbalstu Moldovas Republikas partneru dienestiem jautājumos, kas ir saistīti ar pasākumu ieviešanu konfliktu noregulēšanai Piedņestrā.

Man kā Sakaru Virsniekam (Pārstāvniecības vadītajam) un Padomniekam Robežapsardzības jautājumos bija uzdoti sekojošie uzdevumi un pienākumi:

  • Vadīt un koordinēt Pārstāvniecības biroja darbu Moldovas Republikā;
  • Darboties kā EUBAM Padomniekam un Sakaru Virsniekam robežapsardzības dienestu un tiesībaizsardzības iestāžu interesēs Moldovas Republikā un sadarboties ar citu ES dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestu atašejiem un citu valstu atašejiem;
  • Konsultēt Moldovas Robežsardzes dienesta vadību un sniegt atbalstu organizatoriskajos un robežapsardzības dienesta jautājumos stratēģiskajā līmenī;
  • Sniegt palīdzību Robežsardzes dienestam Moldovas Republikā, ieviešot operacionālās un tehniskas lietas;
  • Pēc EUBAM misijas vadītāja uzdevuma pārstāvēt EUBAM sanāksmēs ar Moldovas partneru dienestiem;
  • Pildīt visus citus EUBAM misijas priekšnieka un priekšnieka vietnieka uzdevumus.
Jāsaka, ka dzīves realitāte Moldovā bija tāda, ka dažreiz notikumi attīstījās tik ātri un ar tādiem negaidītajiem pagriezieniem, ka bija jādarbojas ļoti operatīvi un vienpersoniski jāuzņemas atbildība.

Reālajā ikdienas dzīvē man bija jāveic un jāorganizē daudz plašāki pasākumi un jāveic daudz konkrētāks un mērķtiecīgāks profesionālais ikdienas darbs. Mans galvenais mērķis bija darīt visu tā, lai darba rezultāti būtu vajadzīgi un lietderīgi mūsu partneriem - robežsargiem, muitniekiem, policistiem, imigrācijas dienesta pārstāvjiem un citu dienestu amatpersonām. Un, lai misija būtu vajadzīga un augsti novērtēta Moldovas Republikā. Man nekad negribējās būt tukšai vietai un par velti saņemt atalgojumu. Pat brīžos, kad varēja neko nedarīt un gaidīt norādījumus no vadības, es meklēju ceļu, kā veikt tādus darbus, kādi būtu vajadzīgi mūsu kolēģiem gan Misijā, gan partneriem.

Sākotnējā stadijā bija ļoti grūti nodibināt reāli darbojošos sakarus, sadarbības kanālus un metodes. Tas bija vajadzīgs, lai no vienas puses nodrošinātu EUBAM vadību ar reālu informāciju par to, kas notiek sadarbības institūcijās un arī Moldovā. No otras puses centos nodrošināt tādu sadarbību, lai Moldovas robežsargi un muitnieki bez bailēm varētu griezties pie manis un pie Misijas pārstāvjiem un saņemt nepieciešamo palīdzību, kā arī uzzināt un ieviest savā darbā ES labāko praksi.

Man tiešām sanāca organizēt darbu tā, ka Moldovas robežsargi griezās pie mums ar lūgumu izskaidrot ES un Latvijas robežsardzes pieredzi visdažādākajos robežkontroles un ārvalstnieku uzraudzības jautājumos, lai ieviestu savā valstī līdzīgus modernos paņēmienus un metodes. Es uzskatu, ka man paveicās arī ar to, ka tieši 2009.gadā Moldovā nomainījās valdošā koalīcija un pie valsts, robežsardzes un muitas vadības nāca cilvēki ar vēlmi veikt reformas un iet uz tiešu integrāciju ar ES. Mūsu birojs bija vajadzīgs un mēs sniedzām visu iespējamo atbalstu reformas procesā. EUBAM pārstāvji un, es to starpā, reāli palīdzējām reformēt Moldovas Republikas IeM, RS, Muitu, Migrācijas dienestu un Policiju gan organizatoriski, gan strukturāli, gan no likumdošanas un normatīvo dokumentu bāzes puses, gan ceļot viņu profesionālismu un praktiskās zināšanas un iemaņas.

Runājot par Moldovas Robežsardzi, mums izdevās palīdzēt reformēt to un reorganizēt slēgto militāro struktūru, kuras darbība bija organizēta saskaņā ar VDK principiem, kas vērsti uz draudzīgu un atklātu sabiedrībai - profesionālu robežsapsardzības dienestu, kurš darbojas izmantojot Integrētās Robežas Vadīšanas Stratēģijas principus.

Manā reālajā darbā katru dienu bija jākontaktē ar Robežsardzes, Muitas un citu dienestu amatpersonām, lai veicinātu sadarbību ar Misiju un arī lai skaidrotu - kā mēs Latvijā vai ES veicam dažādus pasākumus, kādas ES Regulas, Direktīvas un kādi Latvijas likumi un MK noteikumi un VRS normatīvie dokumenti nosaka kartību un darbības principus visdažādākajās robežsargu darbības sfērās. Pēc pieprasījuma vai lūguma mēs kopīgi ar Moldovas partneriem gatavojām viņu dienestu vai valsts nozīmes normatīvo dokumentu projektus vai instrukcijas un pavēles projektus.

Lielu atbalstu mēs, protams, sniedzām stratēģisko vai konceptuālo valdības dokumentu projektu izstrādē. Šeit es gribētu uzsvērt mūsu lielu lomu tādu dokumentu izstrādē, kā „IeM reformēšanas Koncepcija", „Integrētas Robežas Vadīšanas Stratēģija un to Ieviešanas plānu izstrāde". Šajā darbā no Baltijas valstīm, izņemot mani, piedalījās arī mana kolēģe Inese Kalniņa un kolēģi no Igaunijas - Are Evisalu un Inge Lindsar.

Ieviešot IRV stratēģiju, Moldovas Robežsardze ir ieviesusi praktiskajā dzīvē tādas svarīgas lietas kā Depolitizāciju, Decentralizāciju, Demilitarizāciju, Profesionalizāciju, atteikšanos no obligātā dienesta, Integrētas Robežas Vadīšanas Stratēģijas principu ieviešanu, ES darbības principu pārņemšanu un ievērošanu, sadarbības uzlabošanu visos līmeņos un sfērās, Strukturālās reorganizācijas ieviešanu, robežkontroles paņēmienus, izlūkošanas un Riska analīzes principu ieviešanu, kriminālizmeklēšanas dienesti, dokumentu ekspertīzes dienestu un mobilo vienību izveidošanu un daudz citu robežsargiem svarīgas lietu.

Lai nodrošinātu EUBAM pārstāvēšanu svarīgākajos pasākumos, ļoti bieži pats personīgi piedalījos dažādu līmeņu konferencēs, sanāksmēs un darba vizītēs, kā arī izbraukumos uz valsts robežu. T.sk. uz Piedņestru. Runājot par praktisko palīdzību Moldovas Robežsardzei, varu minēt mūsu atbalstu sagatavošanās pārbaudījumiem bezvīzu režīma ieviešanai ar ES. Man bija jāvada ekspertu grupa, kura nodarbojās ar Moldovas Robežsardzes struktūrvienību iepriekšpārbaudi. Vēlāk šīs struktūrvienības pārbaudīja ES Vīzu režīma atvieglošanas ieviešanas Inspekcija. Trūkumi, kuri bija atklāti sagatavošanās laikā bija savlaicīgi novērsti un mūsu sniegtās rekomendācijas izpildītas. Visi šie centieni deva Moldovai iespēju veiksmīgi nokārtot augstākminēto pārbaudījumu un nodrošināt bezvīzu režīmu ar ES.

Neskatoties uz lielu pretestību un sarežģījumiem ieviešanas procesā, man galu galā izdevās veiksmīgi pabeigt Kopīgo Robežkontroles Punktu projektu. Rezultātā likumdošanas bāze stājās spēkā un uz Moldovas - Ukrainas robežas svinīgi bija atklāts Bričani-Rossošani Kopīgais RKP. Šeit pamatā bija iekļauta Latvijas uzkrātā pieredze un mūsu labākā prakse.
Kā ES pārstāvis-novērotājs es pastāvīgi piedalījos Ukrainas-Moldovas Robežas Demarkācijas Komisijas darbā un tās izveidotās darba grupas sēdēs un izbraukumos uz valsts robežas. Palīdzēju Robežsardzes Mobilo Vienību darbības stratēģijas izstrādē, kā arī kopīgo patruļu pamatprincipu izstrādē un kopīgo patruļu darbības ieviešanā uz Moldovas - Ukrainas robežas.

Uzskatu, ka mans galvenais darbs bija tomēr saistīts ar konkrētiem Moldovas robežsargiem, sniedzot viņiem palīdzību un atbalstu progresīvās robežapsardzības darbības principu un paņēmienu ieviešanā uz valsts robežas.

Salīdziniet Moldovu un Latviju.

Šīs valstis ir grūti salīdzināt, jo mums ir dažādās kultūras, tradīcijas, mentalitātes, temperaments, problēmas un darba principi. Teritorijas lielumā mēs esam gandrīz vienādi, bet viņiem pavisam cits klimats un ģeogrāfiskie apstākļi nekā mums. Moldovas teritorija ir kalnaina, aug vīnogas, saldie ķirši, persiki, aprikozes, arbūzi un melones. Nacionālais ēdiens - Mamaliga un Takana. Mamaliga ir kukurūzas biezputra, kuru pasniedz ar gaļas mērci. Daudzi cilvēku dzīvo laukos, mazos ciematiņos.

Robežsargi cenšas godprātīgi visu izmainīt un ieviest praksē labāko Eiropas pieredzi, grib, lai viss būtu kā Eiropā. Sākotnējā stadijā es pamanīju, ka daudzās lietās viņiem ir labas idejas un pietiekoši izklāstītie darbības plāni, bet diemžēl šo plānu realizācija ļoti kliboja. Manas misijas nobeigumā redzēju, ka attieksme ir mainījusies un viņi ļoti prasmīgi darīja visu, lai savus plānus īstenotu dzīvē.

Pastāstiet par savu dienestu un karjeras izaugsmi Latvijas robežsardzē. Kāpēc izvēlējāties šo dienestu?

1991.gada beigās, Kad atgriezos Latvijā (iepriekš dienēju Rakešu Karaspēkā) par dienestu domāt negribēju. Man pietika ar to dienesta organizāciju, ar kuru biju sastapies Padomju armijā. Bet mans tēvs, Latvijas robežsarga Jēkaba Šarigina dēls, tomēr ietekmēja mani. Viņš uzskatīja, ka vajag tupināt vectēva iesākto un jādien Robežsardzē.

Intervija ar K. Šariginu

Intervija ar K. Šariginu

 

Savu dienestu es uzsāku 1992.gada 10.martā Robežsargu Brigādes Viļakas Robežsargu Bataljonā.

Intervija ar K. Šariginu

Mans pirmais amats bija Viļakas Atsevišķā Vada komandiera amats. Gatavojām izvietojumu un dzīves apstākļus saviem obligātā dienesta robežsargiem, meklējām mēbeles un gultas, gatavojām piramīdas ieročiem un gaidījām savus pirmos padotos no Vārves un Siguldas mācību centriem. Mana pakļautībā bija trīs virsnieki - Varis Krūmiņš (kinorežisors), Jānis Krišjānis un Einārs Ivanovskis (diemžēl vārdu aizmirsu). Kopā braucām uz robežu, meklējām pēc kartes, kur ir robežlīnija. Veidojām Vientuļu robežkontroles punktu un izlikām pirmos norīkojumus uz valsts robežas. Galvenais, ka mēs paši bijām atbildīgi par savu zemi un paši veidojām tādu dienesta organizāciju, lai būtu prieks dienēt.

1992.gada jūnijā mani pārcēla uz Rēzeknes mācību centru, kur esmu dienējis par 1. mācību rotas komandieri. Vēlāk, 1993.gada augustā, sakarā ar dienesta nepieciešamību, mani pārcēla uz Robežsargu Brigādi, kur dienēju komandanta rotas komandiera amatā, bet tā paša gada novembrī, sakarā ar dienesta nepieciešamību biju iecelts Robežsargu Brigādes Komandpunkta priekšnieka amatā. Pēc tam biju iecelts Robežsargu Brigādes štāba apmācības un iekārtošanas nodaļas priekšnieka amatā. 1995.gada maijā ieņēmu Rīgas Atsevišķā Robežkontroles Punkta štāba priekšnieka amatu. Sakarā ar dienesta nepieciešamību 1997.gada 28.februārī mani pārcēla atpakaļ uz štābu - RS GP RAP Dienesta Organizācijas Dienesta priekšnieka amatā. Pēc gada 1998.gada 1.aprīlī biju iecelts VRS GP Robežapsardzības priekšnieka amatā.

Intervija ar K. Šariginu
Intervija ar K. Šariginu

2004.gada 6.janvārī tiku paaugstināts līdz VRS priekšnieka vietnieka amatam.

Intervija ar K. Šariginu

Intervija ar K. Šariginu
Intervija ar K. Šariginu
Intervija ar K. Šariginu

Uz doto brīdi aktīvo dienestu esmu pabeidzis un esmu iecelts rezerves virsnieku sastāvā, sākot ar 2012.gada 1.decembri.

Iegūtā dienesta pieredze, rūdījums. Kādas iemaņas visvairāk noder šodien.

Galvenais secinājums - robežapsardzībā bezizejas situāciju nav! Iegūtā pieredze ir tik plaša, ka visu iegūto jums pārskaitīt nav iespējams. Galvenās jomas - moderna, bāzēta uz EU ACQUIS principiem, robežkontrole, integrēta ārvalstnieku uzraudzība, starptautiskā sadarbība, IBM principu ieviešana, dienesta organizācija parastās un sarežģītās (krīzes) situācijās, darbs EP robežu darba grupās, SCIFA sēdēs, FRONTEX valdes sēdēs un darba grupās, ES eksperta darbībā, tajā skaitā starptautiskajās misijās, robežas demarkācija, starptautisko un valsts mēroga kopīgo operāciju veikšana, jaunu dienestu izveide (kinoloģiskais, dokumentu ekspertīzes, aviācijas, jūras robežapsardzības, imigrācijas u.c), starptautisko konferenču organizēšana, stratēģisko valsts un institūciju līmeņa normatīvo dokumentu izstrāde u.c.

Kāds guvums būs un ir Latvijas robežsardzei no mūsu sakaru virsnieku dalības misijās?

Sadarbības uzlabošana starp abu valstu robežsardzēm un to vadītājiem un amatpersonām. Mūsu Latvijas robežsardzes pieredzes un labākas prakses ieviešana Moldovā un Ukrainā. Darbības kvalitātes uzlabošana uz Moldovas - Ukrainas robežas kopumā. EUBAM augsti novērtēja mūsu darbību kopīgajā ES misijā (sk. tekst), jo mēs ieguldījām daudz jaunas lietas misijas darbībā.

Jūsu vectēvs bija Latvijas brīvvalsts robežsargs. Pastāstiet - ko zināt par viņu, ko atceraties?

Intervija ar K. Šariginu

Mans vectēvs Jēkabs Šarigins Brīvvalsts robežsargs bija dzimis 1903.gada 13.janvārī. 1924.gada 9.februārī viņš bija iesaukts obligātajā karavīru dienestā 8. Daugavpils kaujnieka pulkā. Pēc apmācībām robežsargu apmācību centrā no 1928.gada 1.jūnija līdz 1940.gada 1.janvārim viņš dienēja aktīvajā virsdienestā Robežapsardzības dienestā.

Es atceros no viņa un tēva stāstiem, ka viņš dienēja Kuļbovas kordonā un Indrā. Atceros viņu kā stingru, taisnīgu un godīgu cilvēku. Jēkabs bija ierindnieks un sargāja sauszemes valsts robežu. Bija apbalvots par robežpārkāpēju aizturēšanu savā apsardzības iecirknī. Tajā laikā bija labi apmācīts, jo pabeidza vidusskolas 6 klases. Viņš ļoti labi spēlēja mandolīnu un ģitāru. Pēc vecmāmiņas atmiņām Jēkabs labi spēlēja futbolu un pārstāvēja Dagdas Robežsargu bataljonu sporta sacensībās.

Varbūt šī saikne iespaidoja Jūsu izvēli pievērsties dienestam?

Jā, tā arī bija. Un es ļoti lepojos ar to, ka mans vectēvs bija Latvijas brīvvalsts robežsargs un mans tēvs ir piedzimis uz valsts robežas, kur viņš arī pavadīja kopā ar robežsargiem savus bērnības gadus. Man ir liels prieks, ka mūsu ģimene turpina to, ko kādreiz ir uzsācis vectēvs.

Kādā radniecības pakāpe jūs saista ar Pāvelu Šariginu? Vai izjūtat dinastijas saites?

Pāvels ir mana dvīņu brāļa dēls. Es esmu viņa onkulis. Protams, mums ir dinastija un tas vienmēr palīdz dienesta pienākumu pildīšanā. Man ir meita Anastasija, un viņa ir strādājusi IeM starptautiskajā departamentā. Bet es esmu ļoti priecīgs ka Pāvels turpina ģimenes tradīcijas un godam kalpo dzimtenei, dienot Valsts Robežsardzē.

Ar ko Jūs pašlaik nodarbojaties?

Man ir lauku māja un līdz ar to darba ir ļoti daudz. Gribu visu sakārtot tā, kā mēs esam to izdarījuši visos robežsargu objektos. Dažreiz, pēc uzaicinājuma, piedalos starptautiskajās konferencēs, pārstāvot robežsardzes intereses.

Kas Jūs iepriecina dzīvē?

Dzīve pati un iespējas kaut ko uzlabot tajā. Dzīve mainās un man prieks mainīties līdz ar to. Mani priecē manas ģimenes sasniegumi.

Kas apbēdina ikdienas dzīvē?

Tādi notikumi kā Ukrainā un netaisnība dzīvē.

Kādu saskatāt robežsardzes nākotni?

Uzskatu, ka mūsu Valsts robežsardze bija, ir un būs vismodernākā iestāde ES. Domāju ka mūsu zināšanas un atbalsts starptautiskajā līmenī būs pieprasīts daudz biežāk nākotnē.
Jūsu novēlējums robežsardzes 95.gadadienā.

Būt modriem un augsti nest robežsargu godu un labo slavu. Lai mēs robežsargi būtu atzinīgi novērtēti kā augsti profesionālie ierēdņi, kuri kalpo savai dzimtenei un ir valsts seja uz mūsu robežas. Lai vienmēr būtu daudz jauniešu, kuri vēlas savienot savu dzīvi ar robežsardzi un kļūt par robežsargiem. Lai uz robežas vienmēr būtu kārtība un vislielākā dienesta organizācija, kas atšķir mūs no citiem dienestiem.

Paldies par interviju! Lai neapsīkst Jūsu padomi mums pašiem robežsardzē un kaimiņvalstu kolēģiem!

 

 

 
20.12.2014.
 
Interviju sagatavoja: Jevgēnija Pozņaka
VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

Jūs esat 08025512 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.11.15

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;