2017. gada 21. augusts
Intervija
 Intervija ar kapteini Larisu Kočetkovu

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.

 

  

Intervija ar kapteini Larisu Kočetkovu

VRS Rīgas pārvaldes Atgriešanas un patvēruma meklētāju dienesta galveno inspektori - 2014.gada labākā robežsarga goda nosaukuma "Gada labākais robežsargs imigrācijas kontrolē" saņēmēju

 




 

Cik ilgi dienat Valsts robežsardzē?

Robežsardzē dienu jau 13 gadus, kopš 2002.gada 25.februāra.

Vai robežsardzes koledžā arī mācījāties?

Jā uzreiz tiku nosūtīta uz mācībām koledžā, kur nomācījos piecas nedēļas.

Kur ieguvāt augstāko izglītību?

Augstāko izglītību ieguvu Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2009.gadā, specialitāte - juriskonsults.

Kurā vietā sākāt dienēt pēc apmācībām?

Sāku dienēt Rīgas pārvaldē Imigrācijas dienestā Konvoja nodaļā.

Pastāstiet par savu dienesta gaitu.

Tas bija laiks, kad reorganizēja Imigrācijas policiju, to pievienoja Valsts robežsardzei. Sākumā darba vieta atradās Stabu ielā, no 2003.gada atrodamies Rūdolfa ielā. Visus 13 gadus esmu nodienējusi Imigrācijas dienestā:

25.02.2002.-26.05.2002. - stažiere VRS Rīgas pārvalde;
27.05.2002.-11.05.2006. - VRS RIP ImD Konvojas nodaļas inspektore;
12.05.2006.-31.12.2007. - VRS RIP ImD Izraidīšanas nodaļas vecākā inspektore;
01.01.2008.-30.06.2009. - VRS RIP ImD Izraidīšanas imigrācijas nodaļas vecākā inspektore;
01.07.2009.- 31.05.2011. - VRS RIP ImD Izraidīšanas dienesta galvenā inspektore;
01.06.2011. - 15.04.2012. - VRS RIP ImD Atgriešanas dienesta galvenā inspektore;
Kopš 16.04.2012. - VRS RIP Atgriešanas un patvēruma meklētāju dienesta galvenā inspektore.

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.

Pastāstiet par saviem dienesta pienākumiem. Ar ko nodarbojaties ikdienā?

Man galvenais uzdevums ir aizturēto ārzemnieku atgriešana uz mītnes zemi. Lielākā lietu daļa ir ar augstāko sarežģītības pakāpi, t.i. personas ar nenoskaidrotu identitāti un personas ar veselības un garīgās veselības traucējumiem.

Organizēju ārzemnieku pārņemšanu no pārvaldes atbildības teritorijā esošajām ieslodzījuma vietām un veicu savlaicīgu dokumentu noformēšanu attiecīgajās ārvalstu pārstāvniecībās. Veicu arī aizturēto ārzemnieku lietu uzskaiti. Noformēju aizturēto ārzemnieku lietu noformēšanu.

Savas kompetences ietvaros sadarbojos ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, ārvalstu pārstāvniecībām, ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm, pašvaldību, starptautiskajām un nevalstiskajām institūcijām, piemēram, ar Valsts policijas Starptautiskās sadarbības biroju, Rīgas Domes Labklājības departamentu, ģimenes krīzes centriem, Latvijas Republikas tiesībsargu, dzimtsarakstu nodaļām, ārstniecības iestādēm u.c.

Piedalos aizturēto ārzemnieku apsargāšanā un konvojēšanā uz tiesas sēdēm, mītnes valstīm.

Organizēju ārzemnieku ievietošanu pansionātos Baltkrievijas Republikā un Krievijas Federācijā.

Sagatavoju lēmumus par piespiedu izraidīšanu un izbraukšanas rīkojumu projektus, ievadu Valsts robežsardzes informācijas sistēmu datu bāzēs informāciju, kas saistīta ar nelegālo imigrāciju.

Pārstāvu Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldi tiesās lietās par ārzemnieku aizturēšanu un aizturēšanas termiņa pagarināšanu.

Kur guvāt pieredzi, kādus papildkursus esat apguvusi tik specifiskam darbam?

Jā, piedalījos dažādos semināros un kursos, piemēram, apguvu mācību kursu „Starpkultūru komunikācija", piedalījos apmācības programmā „Psiholoģiskā sagatavošana darbam ekstremālas situācijas apstākļos", Valsts robežsardzes koledžā esmu apguvusi „Konvojnieku kvalifikācijas celšanas apmācības programmu".

Pastāstiet - kā tas ir strādāt ar riska grupas cilvēkiem-nelegālajiem imigrantiem?

Cilvēki ir ļoti dažādi. Pa šiem gadiem nav bijusi neviena vienāda situācija. Es pamatā strādāju un komunicēju ar krievu valodā runājošiem nelegālajiem imigrantiem. Katram aizturētajam ir jāatrod individuāla pieeja.

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.Jūs pamatā strādājat pie tā, lai sagatavotu nepieciešamo materiālu cilvēku izraidīšanai uz viņu mītnes zemi?

Ir dažādas situācijas. Bijuši gadījumi, kad cilvēks ir ieceļojis Latvijā vēl padomju laikā, bet līdz šim nav noformējis nepieciešamos dokumentus. Šiem cilvēkiem jāpalīdz savākt nepieciešamos dokumentus statusa noteikšanai Latvijas Republikā. Dažiem no viņiem piešķir bezvalstnieka statusa, citi kļūst par Latvijas nepilsoņiem vai pat pilsoņiem. Ir pieredzētas ļoti dažādas situācijas un ir vēroti dažādi cilvēku likteņi.

Kā cilvēki skaidro, kā radās tāda situācija, ka ilgstoši dzīvojot Latvijā, nav noformēti nepieciešamie dokumenti?

Starp tiem cilvēkiem, kas dzīvo jau diezgan ilgi Latvijā ar nesakārtotiem dokumentiem ir gan vientuļi, gan ģimenes cilvēki. Pamatā ir materiāla rakstura problēmas. Kā paši skaidro, tad sākumā viņi uztraucās par to, ka nav kaut kas kārtībā, bet tā kā lāgā nezināja, kur iet, pie kā griezties, tad ar laiku samierinājās un dzīvoja bez dokumentiem, jo nebija pieejama pietiekama informācija par legalizēšanās iespējām Latvijā.

Kā jūs viņus atklājāt?

Dažus mums nodod policija. Piemēram, pēc ģimenes skandāliem bieži atklājas, ka cilvēkam nav statusa Latvijā. Citreiz pat transporta kontrolieri aiztur šādus cilvēkus, nodod policijai un tad viņi nonāk pie mums. Gadās, ka cilvēki pie mums atnāk paši, bet ļoti reti... Pārsvarā tā ir sociālā riska grupa.

Kāda vecuma ir šie cilvēki?

Dažāds ir arī cilvēku vecums. Piemēram, pagājušā gada pavasarī nogādājam pansionātā Sebežā (Krievijas Federācija) sievieti, kurai bija 93 gadi. Šī sieviete bija guloša. Ir bijušas aizturētas nepilngadīgas personas no Afganistānas, kuru vecāki jau atradās Eiropā. Cilvēku likteņi un situācijas ir dažādi.

Kāda ir likumpārkāpēju sākotnējā reakcija?

Sākumā mūs uztver ar neuzticību. Laika gaitā aizturētā persona saprot, ka mēs strādājam viņu labā un palīdzam atgriezties mītnes zemē, dažiem palīdzam sakārtot dokumentus, daži beigās pat pasaka paldies.

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.

Kā notiek konvojēšana, vai Jūs arī pavadāt izraidāmos?

Es pārsvarā konvoja sastāvā pavadu izraidāmos ārzemniekus uz Krievijas Federāciju, Moldovu, Ukrainu. Pārsvarā izraidāmie tiek nosūtīti uz savu mītnes zemi ar lidmašīnām, bet īpašos gadījumos ar autotransportu.

Vai ir bijuši gadījumi, kas kāds pēc tam pateicās par palīdzību?

Jā ir bijuši gadījumi, kad pēc izraidīšanas cilvēks piezvana un pasaka, ka ar viņu viss kārtībā, ka ir noformējis dokumentus un iekārtojies darbā. Citi savukārt ir neapmierināti un pat dusmīgi, ka viņus izraida. Daži pat agresīvi.

Ar ko 2014.gads atšķiras no citiem gadiem darba ziņā?

Palielinājušās tiesībsargu aktivitātes. Viņi biežāk apmeklē Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru, skatās pagaidu turēšanas telpas un piedalās izraidīšanas procedūrā, kā novērotāji. Dažreiz lido līdzi, lai novērotu - vai netiek pārkāptas izraidāmo tiesības.

Pieaug aizturēto ārzemnieku sūdzības un lēmumu pārsūdzēšanas gadījumi.

Viens gadījums nāk prātā - ir mums viena bezvalstnieku daudzbērnu ģimene no Krievijas, kura ieradās Latvijā no Baltkrievijas, bet vēlējās tikt tālāk uz kādu citu Eiropas valsti. Viņi atnāca pie mums paši 2011.gadā un lūdza patvērumu, kas viņiem tika atteikts. Tad attiecībā uz viņiem tika pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu uz Krievijas Federāciju, bet KF atteicās izsniegt ceļošanai derīgu dokumentus. Tā viņi kļuva par Latvijas bezvalstniekiem. Pa šo laiku ģimenē ir piedzimuši vēl divi bērni. Pie tam jāsaka, ka visi bērni ir ļoti gudri un talantīgi. Kā saka skolas pedagogi, kurā bērni mācās, ka bērni ir pārsteidzoši disciplinēti, apķērīgi un gudri.

Kādi ir visgrūtākie momenti dienestā? Kāpēc?

Grūti strādāt ar cilvēku nesakārtoto dzīvi. Morāli ļoti grūti ir tādos gadījumos, kad no Latvijas ir jāizraida cilvēks, kuram šeit ir bijusi visa dzīve un sadzīve...

Kā tad relaksējaties ārpus darba?

Mājās, klusumā, dārzā...man mājās ir dārzs un pavasarī, vasarā tas ir mans labākais relaksācijas veids.

Ko tad audzējāt savā miera ostā?

Kā jau visi - puķes, zaļumus, dārzeņus. No puķēm mana vājība ir rozes, lilijas un kallas.

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.

Kallas baltas?

Nē, daudzkrāsainas!

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.

Kā ar dzīvniekiem?

Jā, ir kaķis, kaķene un divi suņi. Un visi „pieklīdeņi" vai izglābtie - Granda, Margo, Sidnejs un Maņa. Bezgala mīļi un pateicīgi par savu likteni...

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.

Kā ģimenē atpūšaties? Kādus svētkus svinat kopā?

Lieldienas, Ziemassvētkus, dzimšanas dienas ir kopējie ģimenes pasākumi, kad satiekamies trīs paaudzes - mani vecāki, mēs ar vīru, mūsu divi dēli un mana brāļa ģimene.

Kas vēl dzīvē palīdz pozitīvo gaisotni uzturēt?

Domāju, ka ļoti svarīgs ir kolēģu atbalsts gan ikdienā, gan īpašos brīžos. Ar dažiem kolēģiem esam ļoti sen kopā. Ar Ingrīdu Kalniņu atnācām uz dienestu ar mēneša starpību.

Kā ar jauniem kolēģiem veidojas kontakts?

Labs kontakts veidojas. Mēģinām iedzīvināt kolektīvā. Visu paskaidrot un apstāstīt. Savu padomu nekad neliedzam. Jāsaka, ka kadru mainība mums diezgan liela, jo darbs tiešām ir grūts.

Es pati arī esmu ļoti pateicīga nu jau pensijā aizgājušai Jeļenai Švedovai, kura man ļoti palīdzēja mana dienesta sākumā. Nu un, protams, Lilita Gorbunova arī ļoti daudz ko iemācīja un paskaidroja. Paldies viņām.

Jūsu ieteikumi, novēlējumi esošajiem kolēģiem un topošajiem robežsargiem.

Novēlu visiem saņemt Gada labāka robežsarga nosaukumu!

Un gribētos, lai mūsu darbā cilvēkos tomēr saglabājas cilvēcīgums. Jo tas tagad kaut kā aizvien retāk sastopams. Vairāk smaidīt un vairāk runāt ar cilvēkiem. Jo tas atmaksājas un nāk kā pozitīvs bumerangs gan dienestā esot, gan personīgajā dzīvē.

Kā arī novēlu karjeras izaugsmi, kas sasniedzama ar mācībām un labu, godīgu darbu!


Paldies par interviju.

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.

Larisas KOČETKOVAS dienesta pienākumu pildīšanas rezultatīvie rādītāji:

- ņemot vērā L.Kočetkovas darba pieredzi, viņai tika uzdoti darbi ar augstākas sarežģītības pakāpi - personas ar nenoskaidrotu identitāti un personas ar garīgās veselības traucējumiem;

- 2014.gadā strādāja pie 45 aizturēto ārzemnieku lietām, kurās bija jānodrošina likumdošanā paredzētās procedūras;

- sagatavoja 119 pieprasījumus ārzemnieku identificēšanai, valstiskās piederības noskaidrošanai un ceļošanas dokumentu saņemšanai, nodrošinot šajās lietās aizturēto ārzemnieku piespiedu izraidīšanas procedūras, labprātīgas izceļošanas procedūras vai personām statusa noformēšanu Latvijas Republikā;

- organizēja veiksmīgu sadarbību ar aizturēto ārzemnieku mītnes valstu vēstniecību amatpersonām no Krievijas Federācijas, Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, Baltkrievijas, Irākas, Azerbaidžānas, Armēnijas, Alžīrijas, Izraēlas, u.c., kā rezultātā tika nodrošināta paātrināta ceļošanas dokumentu noformēšanu 19 izraidāmajiem ārzemniekiem;

- organizēja 8 izraidāmo ārzemnieku pārņemšanu no ieslodzījuma vietām;

- piedalījusies aizturēto ārzemnieku konvojēšanā valsts iekšienē 50 konvoju sastāvā;

- regulāri veica 15 dažādu ārzemnieku, kuriem piemērots aizturēšanai alternatīvais līdzeklis, reģistrēšanās kontroli, sadarbojoties ar ārvalstu vēstniecībām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi;

- 2014.gadā izsniedza 74 izraidīšanas pabalstus, organizēja samaksu par ceļošanas dokumentu noformēšanu ārvalstu vēstniecībās, kā arī regulāri iesniedza atskaites par pieprasīto finanšu līdzekļu izlietojumu piespiedu izraidīšanas pasākumu veikšanā, kā rezultātā ir devusi lielu ieguldījumu Eiropas Atgriešanas fonda projekta Nr.IA/VRS/EAF/2012/2013/4 „Atbalsts piespiedu izraidīšanas pasākumu organizēšanai un pilnveidošanai" izpildē;

- L.Kočetkova ir parādījusi augsta līmeņa organizatora spējas un sekmīgi turpinājusi 2013.gadā uzsākto sadarbību ar Irākas Republikas vēstniecības Ukrainā (Kijevā) konsulu, paātrināti divu nedēļu laikā noformējot piecus ceļošanas dokumentus bez maksas 5 aizturētajiem Irākas pilsoņiem, kuri pirms tam bija ļaunprātīgi izmantojuši patvēruma procedūru;

- noorganizēja 24 aizturēto Vjetnamas pilsoņu piespiedu izraidīšanas pasākumu realizēšanu līdz izraidāmo personu mītnes valstij;

- L.Kočetkova, pildot dienesta pienākumus, ir nodrošinājusi labas pārvaldības principu un cilvēktiesību ievērošanas standartu attīstību piespiedu izraidīšanas procedūru izpildē, jo sadarbībā ar KF kompetentām institūcijām divu nedēļu laikā ir panākusi izraidāmās ārzemnieces (90 gadu vecas) sievietes ar smagiem veselības traucējumiem ievietošanu specializētajā iestādē KF Pleskavas apgabalā, un pati vadīja personas transportēšanas pasākumus līdz mītnes valstij, kā arī organizēja un vadīja konvoju, izraidot Krievijas Federācijas pilsoni ar invaliditāti līdz dzīves vietai Krievijā;

Intervija ar Larisu Kočetkovu 19.06.2015.

- tāpat L.Kočetkova devusi lielu ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzībā, veicot nepieciešamās procesuālās darbības strādājot ar aizturēto personu bez noteiktas pavalstniecības, ar kuru kopā tika izmitināti viņas septiņi bērni VRS Daugavpils pārvaldes AĀIC „Daugavpils", lai minētās personas iegūtu statusu Latvijas Republikā un noformētu ceļošanas dokumentus.

 

19.06.2015.
 
Interviju sagatavoja: Jevgēnija Pozņaka
VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

Jūs esat 06432297 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.08.17

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;