2017. gada 23. maijs
Intervija
 Intervija ar majori Jekaterinu KUPRIJANOVU

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

 

  

Intervija ar majori Jekaterinu KUPRIJANOVU

VRS Rīgas pārvaldes Lidostas „Rīga" I kategorijas robežkontroles punkta priekšnieci

 




 

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par sevi! Kā Jūs nonācāt līdz darbam robežsardzē un kādi ir Jūsu pirmie iespaidi par lidostu?

Mana iepriekšējā dienesta pieredze robežsardzē sastāda 15 gadus, kur lielāko daļu esmu dienējusi uz Austrumu robežas. Dienests bija saistīts gan ar „zaļās" robežas uzraudzību, gan ar robežpārbaudes procedūru nodrošināšanu robežkontroles punktos. „Zaļā" robeža atrodas starp tiesību aktos noteiktajām valsts robežas šķērsošanas vietām - tie ir meži, purvi, upes utt. Pēdējā dienesta vieta bija dzelzceļa robežkontroles punkts virzienā no Latvijas uz Sanktpēterburgu, kur pavadīju pēdējos astoņus gadus - vispirms robežkontroles punkta priekšnieka vietnieka amatā un pēc tam jau priekšnieka amatā.

Pragmatisku apsvērumu dēļ, doma savu nākotni saistīt ar Robežsardzi radās jau vidusskolas gados. Visu savu dzīvi esmu pavadījusi Rēzeknē, līdz ar to darbs Robežsardzē likās ne tikai prestižs, bet arī ērts, jo Austrumu robeža bija tuvu mājām, valsts garantēja darbu un stabilu atalgojumu, kā arī vienīgā Latvijā Valsts robežsardzes mācību iestāde atrodas tieši Rēzeknes pilsētā.

Lidostā viss ir savādāk, bet pēc rakstura esmu aktīva un atvērta jaunai pieredzei. Darba būtība jau nemainās, taču ir cits ritms un lielāks valsts robežu šķērsojošo personu, kā arī sadarbības iestāžu skaits. Arī pakļautībā esošo cilvēku skaits ir lielāks. Iepriekšējā dienesta vietā bija 50 pakļautībā esošo robežsargu, taču lidostā tie jau ir 100.

 Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

2015.g. Lidostas "Rīga" robežkontroles punkts

 

 

Kāda ir robežsardzes misija?

Pamatā Robežsardze nodarbojas ar robežkontroles un imigrācijas kontroles pasākumu nodrošināšanu. Latvija kā Šengenas līguma dalībvalsts nodrošina ārējās robežas kontroli un arī imigrācijas kontroles veikšanu pie iekšējām robežām. Tā nav tikai ceļotāju dokumentu pārbaude, uz „zaļās" robežas galvenais uzdevums ir nepieļaut nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, apejot robežšķērsošanas vietas - ir jāuzmana nelegālā migrācija. Šobrīd šis spiediens ir ārkārtīgi liels. Šā gada pirmajā pusgadā aizturēšanas gadījumu skaits ir sasniedzis visa pagājušā gada rādītājus.

Kādi ir tipiskākie pārkāpumi, kas tiek konstatēti uz robežas?

Lidostā tie ir pārkāpumi, kas saistīti ar ceļošanas dokumentu pārbaudi un uzturēšanās nosacījumu kontroli - ceļošanas mēģinājumi bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, vīzu režīma pārkāpumi, kā arī pārkāpumi, kas ir saistīti ar personām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu - meklēšanā esošo personu mēģinājumi izceļot no valsts, uzlikto drošības līdzekļu (uzturēšanās noteiktajā dzīvesvietā, aizliegumi izceļot no valsts) pārkāpumi.

Medijos ik pa laikam parādās ziņas, ka lidostā ir aizturētas meklēšanā esošas personas. Vai šīs personas neapzinās, ka viņi ir meklēšanā, vai arī cer, ka viņi tiks sveikā cauri?

Eiropas Savienības (ES) pilsonim, tai skaitā arī Latvijas pilsonim, saskaņā ar Šengenas robežas kodeksa prasībām, šķērsojot valsts robežu tiek piemērota minimālā pārbaude - pases derīguma pārbaude un cilvēka identifikācija - uzrādītāja salīdzināšana ar fotogrāfiju pasē. Vispārējā kārtībā ar to arī šī pārbaude izbeidzas, līdz ar to cilvēks var cerēt, ka viņa dokumenta un personības pārbaude datu bāzēs nenotiks un viņš varēs veiksmīgi izceļot vai ielidot. Bet veicot profilēšanas un citus drošības pasākumus, kā arī risku analīzes secinājumu rezultātā, mēs veicam datorizētu datu pārbaudi datu bāzēs arī ES pilsoņiem.

Lielākā daļa Eiropas ir iestājusies Šengenas zonā, vai, Jūsuprāt, pasaule ir gatava vēl plašākai šāda veida zonai?

Pasaulē notiekošie ģeopolitiskie procesi ir grūti prognozējami. Pēdējā Šengenas zonas masveida paplašināšanās notika 2007. gada 21. decembrī, kad Šengenas zonai pievienojās 10 valstis, tai skaitā arī Latvija. Šādām izmaiņām ir gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes.
Brīvais tirgus, pārvietošanās un vienota valūta, protams, ka tie ir labvēlīgi apstākļi ekonomiskajai izaugsmei, bet, tā kā robežas ir nojauktas, tad palielinās risks attiecībā uz negodprātīgu pilsoņu ceļošanu.

Taču Šengenas konvencija paredz arī virkni kompensējošo mehānismu - kā ar to visu cīnīties. Tā ir ne tikai imigrācijas kontrole uz iekšējām robežām, bet arī plaša sadarbība ar citu valstu kontrolpunktiem un drošības iestādēm, kā to paredz Integrētās robežu pārvaldības modelis. ES notiek intensīvs darbs pie tā, lai neciestu mūsu visu drošība.

Pastāstiet, lūdzu, par saviem vaļaspriekiem!

Manā dzīvē tā ir sagadījies, ka es nepārtraukti studēju. Pabeidzot vidusskolu, iestājos Rēzeknes robežsargu skolā. Pabeidzot to, iestājos Daugavpils universitātē, lai iegūtu bakalaura grādu psiholoģijā. Gadu vēlāk paralēli iestājos Valsts robežsardzes koledžā, lai iegūtu I līmeņa augstāko profesionālo izglītību. Šīs abas mācību iestādes absolvēju vienā gadā. Pēc tam iesāku studijas Rēzeknes augstskolā. Absolvējot to, ieguvu sociālo zinātņu maģistra grādu vadības zinātnē. Pirms trim gadiem iestājos bakalaura programmā, ko realizē Rēzeknes Augstskola sadarbībā ar Valsts robežsardzi. Šogad to absolvēju un ieguvu profesionālo bakalaura grādu robežapsardzē.

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

 2000.g. norīkojums, rotas dežuranta palīgs

2000.g. zvērests

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

                                           2001.g. nodarbības

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

 2011.g. Valsts robežsardzes koledžas 1.izlaiduma absolventu salidojums

 Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

                                           2015.g. Rēzeknes augstskolas izlaidums

Tagad man ir laiks padomāt - ko vēl es varētu apgūt, jo studiju process arī ir mans hobijs. Studējot un gatavojot dažādus pētījumus, šis process man nes prieku un atslodzi no ikdienas pienākumu izpildes. Jo vairāk izaicinājumu, jo vairāk man ir enerģijas! Redzēsim, kā man veiksies ar dienesta pienākumu veikšanu lidostā, bet domāju, ka ar nākamo gadu es meklēšu jaunas iespējas, kur papildināt savas zināšanas.

No citiem vaļaspriekiem varētu nosaukt vienīgi kulināriju, kad man patīk ieslēgties virtuvē un pagatavot kaut ko jaunu, lai iepriecinātu savas ģimenes gardēžus.

Pastāstiet par jaukākajiem brīžiem no dienesta dzīves.

Par jaukākajiem brīžiem dienestā es nosauktu to gandarījuma sajūtu, kas rodas noteiktā mērķa sasniegšanas rezultātā. Piemēram, dienestā Kārsavas DzRKP patiess un neviltots prieks bija par personāla profesionālajiem sasniegumiem un kvalitatīvu dienesta pienākumu izpildi- viltotu dokumentu konstatēšanu, nelikumīgi pārvietojamo akcīzes preču konstatēšanu, pierobežas josla režīma kontrolē konstatētajiem pārkāpumiem u.c.

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

   2012.g. Kārsavas robežkontroles punkta vadība

 

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

 2015.g. Kārsavas robežkontroles punkta personāls

 

 

Kāds to varētu nosaukt par ikdienas darbu, bet katrs gadījums ir individuāls, kas atšķiras ar pārkāpēja darbības taktiku un mēģinājumiem maldināt robežsargus robežpārbaudes laikā. Tāpēc naktī, saņemot zvanu no Robežpārbaudes norīkojuma vecākā par iebraucošajā pasažieru vilcienā konstatēto viltota dokumenta izmantošanas mēģinājumu, pirmais, kas nāca prātā bija prieks! Prieks, ka cilvēki spēj sevi apliecināt kā profesionāli robežsargi, kas tic savām spējām, apzinās savas prasmes, neslinko, darbojas un sasniedz rezultātu!

Šīs sajūtas tiešām es sauktu par jaukākajiem brīžiem un tāpēc pirms norādījumu došanas vai rīcības saskaņošanas vienmēr cilvēkiem pateicos un uzslavēju tos, jo, manā izpratnē, šie vienkāršie trīs vārdi: „Jūs esat malači!" spēj cilvēkus iedvesmot, mobilizēt arī nākotnē.

Patiesu prieku sniedz arī kolektīva saņemtie apbalvojumi. Prieks, ka Robežsardzes vadība mūs atbalsta un novērtē mūsu padarīto. Ja cilvēki redz, ka viņu darbs ir pienācīgi novērtēts, tas dod spēku turpināt tālāk darboties tādā paša virzienā. Bet vēl lielāka gandarījuma sajūta ir tad, kad mēs savā kolektīvā spējam priecāties ne tikai par saviem individuālajiem panākumiem, bet arī par savu cīņu biedru panākumiem, kopā tos atzīmējot un svinot.

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

2009.g. III pakāpes
robežsargu nopelnu zīme
"Par izcilību dienestā"

 2014.g. IeM sudraba goda zīme


Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

2015.g. apbalvojumu pasniegšana Kārsavas DzRKP robežsargiem


Kādi ir bijuši grūtākie momenti dienestā? Kāpēc?

Man ir paveicies, jo dienestā nav bijuši grūti momenti! Visu, kas ir bijis, es nosauktu par pieredzi, pozitīvo vai negatīvo, bet tomēr manu pieredzi...

Šogad septembrī aprit 15 gadi kopš es esmu dienestā Valsts robežsardzē, 10 gadi kopš Valsts robežsardzes koledžas absolvēšanas un 5 gadi kopš iecelšanas Kārsavas DzRKP priekšnieka amatā. Visi 15 gadi ir pavadīti Ludzas pārvaldē, kas ir manas tā kā "vecāku" mājas, kur tevi mīl un kur vienmēr gribās atgriezties.

Tāpēc, apsverot iespēju ieviest pārmaiņas savā ierastajā dzīves ritējumā, mainot dzīvesvietu un dienesta apstākļus, domājot un analizējot šo 15 gadu laikā sasniegto, es viennozīmīgi varu pateikt, ka tas lielā mērā ir arī apkārtējo cilvēku nopelns.

No paša dienesta sākumā man apkārt vienmēr ir bijuši saprotoši cilvēki, kas mani atbalstīja dažādos dienesta posmos un situācijās gan Ludzas pārvaldes vadība - A.Liepiņa k-gs, V.Ļubimova k-gs, O.Volonceviča k-gs, O.Jemaševa k-gs, V.Rinkuna k-gs, R.Deičmaņa k-gs, J.Vlasova k-gs, I.Ruskuļa k-gs, gan Ludzas pārvaldes struktūrvienību kolēģi. Ar dažiem no viņiem mums gadu garumā ir izveidojušās patiesi draudzīgas, sirsnīgas un ļoti tuvas attiecības. Arī citu Robežsardzes dienestu, ar kuriem bija plašākā ikdienas sadarbība vadība un amatpersonas bijušas saprotošas un atsaucīgas. Visvairāk, Dienesta organizācijas pārvalde M.Petrušina k-ga vadībā, Ekspertīžu dienests G.Laganovskas k-dzes vadībā, Pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas valsts robežas J.Kononova k-gs.

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

2013.g. Dienesta sanāksme Krivandā

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

 2013.g. Ludzas pārvaldes un struktūrvienību vadītāji

Kārsavas DzRKP kolektīvs mani atbalstīja praktiski vienmēr un visur. Uz jebkura mērķa sasniegšanu mēs virzījāmies kopā. Man nekad nebija vēlmes teikt „es" un „viņi", Kārsavas DzRKP bijām „Mēs"!

Un loģiski, vērtējot tik spēcīgu vispusēju atbalstu un produktīvu komandas darbu pie pozitīvās dienesta gaisotnes veidošanas, es varu droši apgalvot, ka grūtu momentu manā dienesta laikā nav bijis!

Ar Jums ir ļoti viegli komunicēt! Kas Jums palīdz uzturēt pozitīvu domāšanu?

Dienestā pozitīvu gaisotni palīdz uzturēt pozitīvs noskaņojums un centieni katrā negatīvajā momentā atrast kaut ko pozitīvu! Manuprāt, mēs saņemam pretī tieši to, ko atdodam. Ne vienmēr pašai izdodas pedantiski sekot šim principam, bet varu būt pateicīga, ka manā dzīvē ir cilvēki, kas mani uzklausa, sadzird un „atgādina" par šo likumu.
Mani iedvesmo arī apziņa, ka kādam no saviem kolēģiem es esmu spējīga sniegt savu emocionālo atbalstu un palīdzību. Tāpat kā es saņemu to no citiem - gudrākajiem un pieredzējušākajiem kolēģiem.

Manuprāt, šis ir viens no svarīgākajiem momentiem, kas palīdz uzturēt pozitīvu gaisotni - zināt, ka ir kāds, kas tevi saprot, ka tu neesi viens!

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

2012.g. Kārsavas DzRKP personāls atpūtā

 Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

2013.g. Kārsavas DzRKP personāla bērnu eglīte

Intervija ar Jekaterinu Kuprijanovu

2015.g. Kārsavas DzRKP sievietes kārto fiziskās sagatavotības normatīvus

 

 

Jūsu aicinājums un novēlējums robežšķērsotājiem?

Attiecībā uz robežšķērsotājiem novēlējums būtu tikai viens - cienīt robežsarga profesiju un dienesta pienākumu izpildi, neizraisīt konfliktsituācijas, bet saglabāt vēsu prātu arī tad, ja kaut kas netiek saprasts līdz galam.

Visi mēs esam cilvēki, kuriem jāsadarbojas arī robežpārbaudes procedūru veikšanas laikā. Skaļa balss un necenzēto vārdu lietošana šo sadarbības procesu tikai palēnina un padara par nepatīkamu, pie tam, abām iesaistītām pusēm - gan robežšķērsotājam, gan robežsargam. Sakaitinātā stāvoklī rodas arī komunikācijas barjeras un problēmas. Pēc tam kā sekas - sūdzības, kas ne vienmēr ir pamatotas.

Tāpēc, tāpat kā robežsargs ar cieņu uztver katru robežšķērsotāju, tāpat arī robežšķērsotājam jāciena robežsargs.

Jūsu ieteikumi, novēlējumi saviem kolēģiem.

Jebkurā situācijā palikt Cilvēkam ar vispārpieņemtajām pieklājības normām - godīgumu, labestību, cieņu pret sevi un citiem, rīkoties tā, lai vecāki varētu lepoties, bet bērni gribētu līdzināties.

Dienesta dzīvē - neapstāties pie sasniegtā, vienmēr tiekties uz priekšu, attīstīties un pilnveidoties. Privātajā dzīvē - laimi, veselību un saticību ģimenē.

 

Intervija tapusi sadarbībā ar Lidostas „Rīga" ikmēneša žurnālu RIXis.
 
Interviju sagatavoja: Jevgēnija Pozņaka
VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa
 
01.10.2015.

 

Jūs esat 05181563 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.05.23

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075617, 67075739, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;