2017. gada 13. decembris
Intervija ar kapteini Litu Bikaviņu

Intervija ar L. Bikaviņu

 

 

Intervija ar kapteini Litu Bikaviņu

Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Pededzes robežapsardzības nodaļas galveno inspektori - 2016. gada labāko virsnieku robežuzraudzībā

 



 

 

Ko Jūs darījāt pirms robežsardzes (kur mācījāties, kur strādājāt)?

Vidējo izglītību ieguvu Bērzpils vidusskolā. Dienestu Valsts robežsardzē uzsāku uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

Kuri priekšmeti patika un padevās visvairāk?

Skolas laikā visvairāk patika un labāk padevās humanitārie priekšmeti: latviešu valoda un literatūra, vēsture, mūzika, kā arī angļu valoda un sports, jo šie mācību priekšmeti atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka vērtību izzināšanu un sevis pilnveidošanu.

Kur esat dzimusi?

Esmu dzimusi Balvos.

Vai kāds no Jūsu ģimenes saistīts ar robežsardzi?

Nē, nav!

Par ko gribējāt kļūt bērnībā?

Bērnībā sapņoju kļūt par skolotāju vai pārdevēju.

Kas tolaik šķita pievilcīgs šajās profesijās?

Par pārdevēju vēlējos kļūt, jo šķita, ka tas ir ļoti interesants un atbildīgs darbs - apkalpot pircējus, skaitīt naudu, rēķināt ar skaitīkļiem utt. Savukārt skolotāja profesija uzrunāja, jo bērnībā šai profesijai bija cita vērtība. Skolotājs bija autoritāte.

Kā radās doma par robežsardzi?

Doma par robežsardzi radās vidusskolas laikā - 12.klasē. Faktiski, tā bija manas mammas ideja, jo, viņasprāt, tā ir profesija, kas atbilst manam raksturam, temperamentam.

Kāds tolaik bija Jūsu raksturs?

Biju apņēmīga, atbildīga un kārtīga.

Kā Jums liekas, vai pretēja rakstura cilvēkiem ir grūti robežsardzē?

To tā nevar viennozīmīgi pateikt. Kā kurā situācijā.

Vai Jums pašai tolaik bija citi varianti, kur iet mācīties tālāk/strādāt, vai uzreiz piekritāt mammas variantam?

Biju apsvērusi domu kļūt par juristi, taču nostrādāja mammas faktors, un tā nu arī es šeit esmu. Paralēli esmu arī piepildījusi savu pirmo domu - esmu ieguvusi juridisko izglītību pabeidzot II līmeņa profesionālās studijas Latvijas Universitātē. Plānoju iesākto turpināt un papildināt savas zināšanas maģistra studijās.

Vai atceraties savas pirmās dienas robežsardzē?

Jā, atceros. To jau nav iespējams aizmirst.

Kāds ir spilgtākais moments, kas palicis atmiņā?

Spilgti atceros pirmsākumus - Robežsargu skolu un Valsts robežsardzes koledžu. Režīmu, rīta rosmes, lauku nodarbības - pēc šaušanas nodarbībām skrējienus formas tērpos no Janapoles līdz Zovoloko 8, kā arī militārās taktikas nodarbības - pārgājienus.

Rīta rosmes, ja nemaldos, toreiz bija plkst. 6.00. Tad sekoja brokastis, mācīšanās un arī pašmācība pēc stundām. Mūs tolaik nelaida uz pilsētu un kopumā bija stingrs režīms. Pieļauju, ka tagad tas ir kļuvis elastīgāks. Kojās dzīvojām no svētdienas līdz piektdienas vakaram, bet brīvdienās devāmies mājās. Jāatzīmē, ka ne katrās gan. Robežsargu skolai ik pa laikam bija jābrauc atbalstīt "Lāse/Robežsardze" volejbola komandu kā līdzjutējiem.

Rīta rosmes notika ārpusē vienalga kādos laikapstākļos. Sniegs vai lietus, bet mēs bijām ārā. Izņēmumi bija tikai ļoti lielie mīnusi, sākot no -20. Tad notika istabu uzkopšana, bet tāpat obligāti bija jāpamostas, jānonāk lejā un jāparāda, ka tu esi pamodies.

Spilgts moments, kas palicis atmiņā ir arī militārā taktika - pārgājiens. Bija agrs pavasaris. Mums bija jāiet pa purviem, un pēdējais noslēguma pārbaudījums bija ezers, kuru vajadzēja šķērsot. Tas bija emocijām bagāts piedzīvojums, kura laikā vajadzēja pārvarēt ne tikai šķēršļus un dziļo ūdeni, bet arī sevi. Nezinājām, kas tajā ezerā ir - dūņas vai kas cits. Tas bija ļoti emocionāli.

Arī nakts orientēšanās, kas noteikti veicināja komandas saliedētību bija interesanta. Visiem kopā vajadzēja atrast izeju no meža.

Kā ar ieročiem? Vai pirmie ieroči tika izmēģināti Robežsargu skolā?

Pamatskolas laikos es biju iesaistīta jaunsargos. Tur bija orientēšanās nodarbības, nometnes, kā arī pirmie ieroči. Bet pirmā šaušana un trāpīšana mērķī man bija Robežsargu skolā. Atceros, ka ar automātu bija labāki rezultāti nekā ar pistoli. Tas man bija pārsteigums.

Vai gadās satikt biedrus no Robežsargu skolas vai koledžas?

Jā, sanāk satikt grupas biedrus un biedrus no paralēlām grupām. Ir patīkami satikties, kad braucam uz apmācībām vai sporta spēlēm. Parasti pārrunājam skolas un koledžas laiku piedzīvojumus un to, kā kuram ir veidojies dienests. Gads Robežsargu skolā un divi gadi koledžā ir laiks, kas saliedē cilvēkus un rada draudzības.

Cik ilgi jau esat robežsardzē?

Dienestā esmu kopš 2004.gada. Gandrīz 13 gadus.

Šobrīd esat robežapsardzības nodaļas galvenā inspektore. Kas bijāt pirms tam?

Manas dienesta gaitas sākās Viļakas pārvaldes Punduru robežapsardzības nodaļā jaunākā inspektora amatā, vēlāk tās turpinājās Viļakas pārvaldes Lietvedības nodaļas inspektora amatā līdz nolēmu turpināt mācības Valsts robežsardzes koledžā. Pēc Valsts robežsardzes koledžas absolvēšanas dienestu turpināju Viļakas pārvaldes Pededzes robežapsardzības nodaļā kā vecākais inspektors. Kopš 2013.gada jūnija esmu galvenā inspektora amatā. Būtiskākais ieguvums, ko man sniedzis dienests iepriekšējos amatos noteikti ir pieredze. Tāpat svarīgs ieguvums ir arī jauni kontakti.

Kādi ir galvenie amata pienākumi?

Veikt riska analīzi valsts robežas drošības un nelegālās imigrācijas jomā par noziedzīgiem nodarījumiem, nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas iespējām, veidiem un paņēmieniem, apkopot un analizēt konstatētos "zaļās" robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus, veikt sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem un citām saistošām struktūrvienībām, sagatavot periodiskus pārskatus par struktūrvienības darbības rezultātiem un to raksturojošiem statistikas datiem.

Lūdzu, pastāstiet par kādu no zaļās robežas apsardzības gadījumiem, kas palicis atmiņā?

Atmiņā palikuši vairāki gadījumi, pārsvarā saistīti ar pārkāpēju aizturēšanu un nelikumīgu aktivitāšu izbeigšanu. Gandarījumu sniedz veiksmīgs iznākums.

Kā veidojas sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem? Kā sabiedrība uztver robežsardzes vēlmi sadarboties?

Galvenais atslēgas vārds ir savstarpēja komunikācija. Noteikti ne vienpusēja, bet savstarpēja. Tas ir būtiskākais priekšnosacījums. Ir cilvēki, kuri ir vērsti uz komunikāciju, un ir intravertie, kuri nav. Līdz ar to šī sadarbība ir apgrūtināta. Ir jāņem vērā arī vairāki faktori. Ir jāatpazīst vietējie, lai saprastu, kā viņus labāk uzrunāt un kā skaidrot situāciju.

Kā papildināt savas zināšanas?

Aktīvi izmantoju robežsardzes piedāvātās iespējas - regulāri papildinu savas zināšanas piedaloties kursos, semināros, apmācībās. Cenšos nelaist garām nevienu iespēju. Papildus, arī pēc savas iniciatīvas, pašmācības ceļā sekoju aktualitātēm. Būtisks informācijas avots ir komunikācija ar pieredzes bagātiem, zinošiem kolēģiem, ko ļoti augstu vērtēju kā zināšanu ieguves avotu.

Kas ir tas, ko Jūs esat iemācījusies no kolēģu pieredzes?

Ir kolēģi, no kuriem esmu pārņēmusi attieksmi pret veicamo darbu. Esmu centusies pārņemt pieeju, rīcības modeli atsevišķu situāciju risināšanā, uzdevumu izpildei.

Intervija ar Litu BikaviņuIntervija ar Litu BikaviņuIntervija ar Litu Bikaviņu

Kā, Jūsuprāt, pēdējo gadu laikā ir mainījusies "zaļā" robeža, tās šķērsošanas mēģinājumi un apsardzība?

Ņemot vērā to, ka pēdējo gadu griezumā ir palielinājies "zaļās" robežas šķērsošanas gadījumu skaits, uzskatu, ka ir sperti daudzi būtiski, progresīvi soļi uz priekšu, piemēram, valsts robežas apsardzības kvalitātes un infrastruktūras uzlabošana, valsts robežas ierīkošanas darbi.

Intervija ar Litu Bikaviņu

Minētie uzlabojumi atvieglo robežsarga darbu uz zaļās robežas, bet vai vienlaikus ar tehnoloģiju attīstību darbs uz robežas nav kļuvis sarežģītāks?

Es uzskatu, ka tehnoloģijas un cilvēkresursi viens otru papildina, līdz ar to es neteiktu, ka darbs uz robežas kļuvis sarežģītāks. Ir IT laikmets un ir jāattīstās atbilstoši šim laikmetam produktīvāk un progresīvāk organizējot arī robežsardzes darbu.

Kas būtu uzlabojams "zaļā" robeža apsardzības jomā turpmākajos gados?

Manuprāt, nepieciešams augt un attīstīties atbilstoši pastāvošajai situācijai - paaugstinot robežuzraudzības efektivitāti ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu un personāla resursiem.

Kas ir bijis pats smagākais darbs, kas bija jāveic?

Neteiktu, ka smagākais, bet sarežģītāk ir nestandarta situācijās, kad nākas mazliet vairāk iespringt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

Kādas rakstura īpašības Jums ir attīstījusi robežsardze?

Kā pirmo vēlos akcentēt uzdrīkstēšanos izkāpt ārpus savas komforta zonas - drosme uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus! Pārliecību - ja tu esi par sevi pārliecināts, daudz vieglāk ir noticēt kādam, ja tici pats sev! Entuziasms - tas ir lipīgs. Tas aizrauj cilvēkus tev visapkārt, ja tu spēj pierādīt ar savu darbu, attieksmi, tad nekas nav neiespējams. Un viennozīmīgi noteiktība- vienmēr pabeigt iesāktās lietas, tiekties sasniegt izvirzītos mērķus.

Vai dienesta dēļ ir nācies no kaut kā atteikties?

Jāatzīstas, ka ir. Pamatā tas, no kā ir nācies atteikties, skar vairāk privāto dzīvi - ģimeni, piemēram, ir nācies kopā būšanu ar ģimeni svētkos nomainīt pret darbu. Mums ir ģimenes tradīcijas, ka Ziemassvētkus, Jauno gadu un Jāņus mēs sagaidām kopā. Turklāt mans tētis ir Jānis. Kad tikko sāku strādāt tad, protams, gribējās būt ar viņiem kopā. Bet ar laiku arvien vairāk sanāk saprast, ka esi izvēlējies tādu profesiju, un ar gadiem jau paliek vieglāk. To var kompensēt arī vēlākā periodā. Kad kolēģi sūrojas, ka jāstrādā svētkos, es saku, ka varbūt toties citās reizēs mums sanāk būt kopā ar ģimenēm vairāk nekā pārējiem.

Vai bijuši brīži, kad šķitis, ka darbs ir par smagu? Kā tas tika pārvarēts?

Man šķiet, ka nav neviena cilvēka, kuram kaut reizi dzīvē nebūtu bijusi sajūta, kad darbs šķiet par smagu. Bet nekas nav neiespējams. Vienkārši uz to visu jāpaskatās no citas puses un jāprot sevi pozitīvi motivēt, un, protams, arī kolēģu un līdzcilvēku atbalsts spēj atvieglot darba smagumu.

Vai ir kādi kolēģi, kurus vēlaties īpaši izcelt?

Kad tikko iestājos dienestā un sāku strādāt, Sandris Čubars un Aldis Strupka bija mani padomdevēji. Varu uzsvērt arī manu tagadējo priekšnieci Jeļenu Zitāni. Kad strādāju kā nodaļas norīkojuma vecākais, tad Andris Keišs un Jānis Urtāns bija tie, kas sniedza man padomus. Varu droši apgalvot, ka man ir ļoti paveicies ar pašreizējo kolektīvu, jo ar viņu entuziasmu un atbalstu, ieteikumiem un atdevi pret darbu ir lieliski strādāt tādā komandā.

Vai novelkot formu Jūs esat citādāka?

Jā! Uzskatu, ka ir jānodala darba jautājumi no privātās dzīves. Protams, ne viss ir „novelkams ar formu", tomēr ļoti cenšos darbu nenest mājās. Darba laikā es esmu prasīgāka gan pret sevi, gan citiem. Tieši attieksmes ziņā es neteiktu, ka īpaši mainos. Esmu jautras dabas cilvēks, bet darbā, protams, esmu nopietnāka.

Kādi ir jūsu hobiji ārpus darba?

Esmu aktīvās atpūtas cienītāja. Savu brīvo laiku cenšos piepildīt ar aktivitātēm brīvā dabā - skriešanu, kalnu slēpošanu, riteņbraukšanu.

Intervija ar Litu BikaviņuIntervija ar Litu Bikaviņu

Vai sportojat viena, vai kopā ar ģimeni?

Intervija ar Litu BikaviņuSkriet pārsvarā dodos viena vai ar draudzenēm, bet slēpot ar ģimeni.

Kādi ir iecienītākie maršruti un vietas šīm nodarbēm?

Dzīvoju Alūksnē, kas ir fantastiski piemērota dzīvesvieta aktivitātēm brīvā dabā, līdz ar to izmantoju resursus, kas ir tepat - parkus, Alūksnes ezeru. Slēpot pamatā braucu uz Ozolkalnu, Žagarkalnu, Igaunijas slēpošanas trasēm, kā arī ir bijusi iespēja izbaudīt svaigo Alpu gaisu.

Salīdzinājumā, kāda ir atšķirība sajūtu līmenī starp Latviju un Alpiem?

Šīs sajūtas nav vārdiem aprakstāmas un fotogrāfijās iemūžināmas, tas vienkārši ir jāizjūt! Katrai vietai ir sava burvība gan slēpojot Latvijā, gan ārpus tās.

Vai ir jau plāni vasarai, ko noteikti gribētos izdarīt?

Jā, ir. Padomā ir vairākas elpu aizraujošas aktivitātes ko vēlētos piedzīvot. Ir tāds teiciens, ja pasaka savus plānus, tad tie nepiepildās, tāpēc pagaidām negribu visu atklāt. Atvaļinājums man ir septembrī, tāpēc ceļojumus vēl neesmu plānojusi.

Intervija ar Litu BikaviņuKo varētu novēlēt topošajiem robežsargiem?

Kā teica matemātikas ģēnijs Alberts Einšteins - panākumi rodas no zinātkāres, koncentrēšanās, neatlaidības un paškritikas. Topošajiem robežsargiem novēlu tiekties uz izaugsmi, attīstību un nekļūt pašpietiekamiem. Pret dienestu attiekties ar augstu atbildības sajūtu!

Un ko robežsargiem ar kuriem pavadīts kopīgs dienests ilgu laiku?

Kolēģiem vēlos teikt paldies par atbalstu, par neatlaidību, par komandas darbu! Viss kas līdz šim sasniegts ir pateicoties kolēģiem, bez viņiem tas nebūtu iespējams! Ir patiess prieks un gandarījums strādāt lieliskā komandā! Kolēģiem novēlu veselību, izturību, lai nezūd darba spars un enerģija!

 

 

Litas BIKAVIŅAS dienesta pienākumu pildīšanas rezultatīvie rādītāji gada laikā:
- aizturēti 28 nelegālie imigranti
- konstatētas 150 000 kontrabandas cigaretes

 

Jolanta Babiško, VRS GP AP Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa
14.07.2017.

 


 


 

Jūs esat 00152632 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2017.12.08

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075739, 67075617, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;