Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 6.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikti ceļošanas dokumenta derīguma kritēriji. Trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokuments ir derīgs ārējo Šengenas līguma dalībvalstu šķērsošanai, ja:
- tas ir derīgs vēl vismaz trīs mēnešus pēc datuma, kurā paredzēts izceļot no dalībvalstu teritorijas;
- tas ir izdots pēdējo desmit gadu laikā.
Papildus kritēriji attiecībā uz ceļošanas dokumenta derīgumu ir noteikti nacionālajā likumdošanā. Atbilstoši Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:
1) ir derīgs ceļošanas dokuments. Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:
- tas ir atzīts Latvijas Republikā,
- tas atbilst noteiktajam paraugam,
- tajā ir visu to ārzemnieku personas dati un fotogrāfijas, kuri šo dokumentu izmanto par ceļošanas dokumentu. Lai pieprasītu uzturēšanās atļauju, katram ārzemniekam ir nepieciešams savs ceļošanas dokuments,
- tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā,
- tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus,
- tajā ir brīva vieta vismaz divām robežšķērsošanas atzīmēm vīzām paredzētajās lapās. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos tiesību aktos ir noteikts, ka robežšķērsošanas atzīmes var neveikt;
2) ir derīga vīza, Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja.
Ārzemnieks, kurš saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu:
- ar derīgu vīzu, ja jauns ceļošanas dokuments izsniegts tāpēc, ka iepriekšējā ceļošanas dokumentā nav pietiekami daudz brīvu lapu vīzām un robežšķērsošanas atzīmēm;
- ar derīgu uzturēšanās atļauju vienreizējai ieceļošanai, lai saņemtu jaunu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju, ja tāda ir nepieciešama.
3) ir derīga veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības gadījumā. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets;
4) nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā;
5) ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to, kā konstatēt finanšu līdzekļu esamību, nosaka Ministru kabinets.
Ja rodas jautājumi par robežšķērsošanas kārtību, lūdzam zvanīt uz Valsts robežsardzes Galveno pārvaldi uz tālruņa numuru 67075616, vai rakstīt uz e-pastu: robezsardze@rs.gov.lv