Valsts robežsardzes darbības tiesisko pamatu, uzdevumus, funkcijas un kompetenci, kā arī robežsargu pienākumus un tiesības nosaka Robežsardzes likums.
Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.
Valsts robežsardzes darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību.
Valsts robežsardze aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.
Valsts robežsardze nodrošina, lai tiktu ievērotas personu tiesības pārvietoties no vienas valsts uz citu valsti.
Valsts robežsardze dod iespēju aizturētajām personām realizēt tiesības uz tiesisko aizsardzību.
Valsts robežsardze valsts robežas apsardzības un kontroles jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli, un pārējos tās kompetencē ietilpstošajos jautājumos sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem un starptautiskajām organizācijām, savienībām vai kopienām.
Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī komersanti un to amatpersonas sniedz palīdzību Robežsardzei tās pienākumu izpildē.
Valsts robežsardze ir tiesīga uzturēt profesionālos sakarus ar kaimiņvalstu un citu valstu kompetentajiem dienestiem un atbilstoši kompetencei slēgt ar tiem vienošanās, kā arī gatavot saskaņotus starptautisko līgumu projektus un iesniegt tos Iekšlietu ministrijai.
Robežsargi piedalās starptautiskajās misijās un operācijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi.
Valsts robežsardze dienesta interesēs gan tieši, gan ar masu saziņas līdzekļu starpniecību par savas darbības rezultātiem informē valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī iedzīvotājus, ievērojot likuma "Par valsts noslēpumu" prasības.
Robežsargs ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura nodrošina Robežsardzes uzdevumu izpildi un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe.
Robežsardzes uzdevumi ir:
1) saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu apsargāt valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkuru mēģinājumu nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū;
2) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas teritorijā, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, kā arī gaisa telpā, novērst bruņotas provokācijas uz valsts robežas, noziedzīgu apdraudējumu gadījumā sniegt palīdzību pierobežas iedzīvotājiem;
3) novērot valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu;
4) nepieļaut, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu, kravas un citas mantas tiek pārvietotas pāri valsts robežai ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt valsts robežas pārkāpējus, kā arī atklāt pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpējus;
5) organizēt robežpārejas punktu darbu un kopīgi ar muitas un Pārtikas un veterinārā dienesta iestādēm — robežkontroles punktu darbu, koordinēt robežkontroles punktos strādājošo kontroles dienestu darbību;
6) kopīgi ar muitas iestādēm noteikt robežkontroles punktos darba vietas citām institūcijām un privātpersonām, kas nodrošina robežšķērsošanas kontroli citos likumā noteiktajos jautājumos vai sniedz pakalpojumus valsts robežu šķērsojošām personām;
7) veikt robežkontroli un laist pāri valsts robežai personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas, ja pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu kontroles operācijas;
8) patstāvīgi vai kopīgi ar muitas iestādēm novērst ievešanai Latvijas teritorijā un tranzītam cauri Latvijas teritorijai aizliegto priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Nepieļaut preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai, apejot muitas kontroli;
9) uzturēt valsts robežu, robežas joslu un robežpārejas punktus;
10) patstāvīgi vai kopīgi ar starptautisko jūras ostu, lidostu, jūras pasažieru un dzelzceļa staciju administrāciju, sadarbībā ar muitas iestādēm, policiju, Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām un attiecīgajām pašvaldībām nodrošināt un kontrolēt valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma ievērošanu;
11) uzraudzīt noteikumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos ievērošanu jūras ostās, kurās ir noteiktas valsts robežas šķērsošanas vietas, un iekšējos ūdeņos, pa kuriem saskaņā ar Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts sauszemes robeža;
12) sniegt speciāli pilnvarotām valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežā;
13) nodrošināt, lai tiktu izpildītas Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktās saistības valsts robežas režīma jautājumos, savas kompetences ietvaros noregulēt ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;
14) nodrošināt ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu profilaksi;
15) savas kompetences ietvaros izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;
16) kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī savas kompetences ietvaros veikt Patvēruma likumā paredzētās darbības;
17) Kriminālprocesa likumā noteiktās kompetences ietvaros veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
Uzdevumu veikšanai jūrā Robežsardze izmanto Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Robežsargu pienākumi
(1) Jebkura robežsarga pienākums, saņemot informāciju par notikumu, kas apdraud valsts robežas neaizskaramību vai ir saistīts ar tās nelikumīgu šķērsošanu, kā arī pašam konstatējot šādu notikumu, ir veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, atklātu un aizturētu pārkāpumu izdarījušās personas, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai Robežsardzes struktūrvienībai.
(2) Dienesta pienākumus robežsargi pilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Robežsardzes reglamentiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku pavēlēm un rīkojumiem.
(3) Robežsargi bez iebildumiem pilda savu tiešo priekšnieku un amatā augstāku priekšnieku likumīgās pavēles un rīkojumus. Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo robežsargu no atbildības.
(4) Noteiktās kompetences ietvaros priekšnieks rīkojas patstāvīgi un raugās, lai viņam pakļautajā struktūrvienībā tiktu ievēroti likumi, reglamenti un izpildītas pavēles.