Publicēts: 22.07.2020.

Vispārējā Tīmekļvietņu vienotās platformas privātuma politika

Jūsu privātums un datu aizsardzība Tīmekļvietņu vienotās platformas pārzinim ir ļoti nozīmīga. Pieņemam, ka gadījumā, ja lasāt šo Politiku saistībā ar piekrišanu, kura ir pieprasīta no Jums saistībā ar Jūsu personas datu apstrādi, pirms savu  personu datu iesniegšanas esat izlasījuši šo paziņojumu un esat akceptējuši šo datu apstrādi.

Valsts pārvalde iestājas par atvērtību un caurskatāmību, tāpēc nododot mums savus personas datus, esam aprakstījuši, kā un kādiem nolūkiem Tīmekļvietņu vienotajā platformā tiek apstrādāti personu dati. Pirms personas datu apstrādes veikšanas, mēs izvērtējam datu apstrādes darbības likumīgumu. Apstrādājam fizisko personu datus uz oficiālo pilnvaru un tai attiecināmu juridisku pienākumu pamata.

Tīmekļvietņu vienotās platformas privātuma politikas mērķis ir, ievērojot personas datu apstrādes principus, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regulā) (turpmāk – VDAR), sniegt vispārīgu informāciju attiecībā uz Valsts kancelejas organizēto un veikto personas datu apstrādi.

Tīmekļvietņu vienotās platformas personu datu pārzinis ir Valsts kanceleja (VK). Tīmekļa vietņu platformas personu datu apstrādātāji ir platformā iekļauto tīmekļvietņu iestādes, platformas uzturētāji - Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), izmitinātāji uz tehniskajiem resursiem - Iekšlietu ministrijas informācijas centrs (IeMIC) un tehnisko servisu nodrošinātāji - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tīmekļvietņu vienotajā platformā jūsu personas dati tiks apstrādāti atbilstoši valsts pārvaldes iestāžu tiesisko interešu realizācijai, normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei, līgumos noteikto saistību izpildei, sabiedrības informēšanas nodrošināšanai, kā arī citiem iepriekš paredzētiem nolūkiem.

Tīmekļvietņu vienotās platformas pārziņā esošo pakalpojumu ietvaros veiktās personas datu apstrādes tiesiskais pamats noteikts ar sekojošiem normatīvajiem aktiem:

 

Tīmekļvietņu vienotās platformas darbībā iesaistīto pušu darbinieki apstrādā personas datus tikai savu amata pienākumu izpildei vai iestāžu uzdevumā vai pilnvarojuma ietvaros, ievērojot iestādes iekšējos dokumentos noteiktos personas datu apstrādes pamatprincipus un konfidencialitātes prasības.

Nodarbinātajam ir aizliegts apstrādāt amata pienākumu izpildes ietvaros iegūtos personas datus savos vai citu personu personīgajos nolūkos. Personu datu apstrādātāji, apstrādājot personas datus savu amata pienākumu ietvaros, pēc iespējas samazina risku, ka darbības vai bezdarbības rezultātā personas dati nonāk nepilnvarotu personu rīcībā.

Tīmekļvietņu vienotajā platformā jūsu personu dati tiek apstrādāti, ievērojot konfidencialitātes prasības un rūpējoties par mūsu rīcībā esošo datu drošību. Tīmekļvietņu vienotās platformas personu datu apstrādātāji izmanto dažādus drošības pasākumus, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi jūsu datiem, datu izpaušanu vai citu neatbilstošu personu datu izmantošanu. Tiek nodrošināta pienācīga datu informācijas apstrāde, uzglabāšana, datu integritāte ar atbilstošu drošības līmeni. Saskaņā ar šo mēs izmantojam samērīgas un piemērotas fiziskās, tehniskās un administratīvās procedūras un līdzekļus, lai aizsargātu mūsu apkopoto un apstrādāto personu datu informāciju. Realizētie drošības pasākumi tiek pastāvīgi pilnveidoti atbilstoši drošības izvirzītajām prasībām. ievērojot atbilstošus datu aizsardzības drošības pasākumus, un tādā apmērā, cik tas ir nepieciešams datu apstrādes nolūkiem.

Personu datu aizsardzību realizējam ar datu šifrēšanas līdzekļiem, ugunsmūra aizsardzību, kā arī ar citiem datu tīkla drošības pārkāpumu atklāšanas risinājumiem. Tīmekļvietņu vienotās platformas personu datu apstrādātāji nodrošina datu konfidencialitāti un īsteno atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu aizsardzībai no neatļautas piekļuves, pretlikumīgas apstrādes, izpaušanas, nejaušas pazaudēšanas, izplatīšanas vai iznīcināšanas, ievērojot atbilstošus datu aizsardzības drošības pasākumus, un tādā apmērā, cik nepieciešams Datu apstrādes nolūkiem. Personas datu drošības pasākumi tiek pastāvīgi uzlaboti un pilnveidoti, lai nepazeminātu personas datu aizsardzības līmeni.

Personu datu apstrādes aizsardzība tiek veikta:

  • informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā (serveros, lokālajos datortīklos un lietojumprogrammatūrās) apstrādātajiem personu datiem;
  • datu pārraides tīklā transportētajiem personu datiem, ja tādi tur ir;
  • darba nodrošināšanai izmantotajās informācijas sistēmās, kuras administrē Tīmekļvietņu vienotās platformas iesaistītās iestādes;
  • izstrādātajiem, reģistrētajiem un apritē esošajiem elektroniskajiem dokumentiem, kuri satur personu datus.

Jums ir tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu (ja tāda no Jums ir pieprasīta, un esat to sniedzis) savu personīgo datu vākšanai, apstrādāšanai un izmantošanai. Tīmekļvietņu vienotās platformas personu datu pārzinis izvērtēs jūsu prasības atbilstoši savām tiesiskajām interesēm. Ja personas dati vairs nav nepieciešami iepriekš noteiktajiem apstrādes mērķiem, tie tiks dzēsti.

Tīmekļvietņu vienotās platformas pārzinis ir atbildīgs un apstrādā personu datus ar līdzekļiem, kuriem jānovērš personu datu ļaunprātīga izmantošana, neatļauta atklāšana, izmainīšana.

Valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas uzlabošanai, personu datu pārzinis monitorē saņemtos personu datus. Šie dati apkopotā formā var tikt izmantoti, lai izveidotu pārskata ziņojumus, kas var tikt izplatīti valsts pārvaldē Latvijā. Ziņojumi tiek anonimizēti, un tajos neiekļauj personu datus.

Tīmekļvietņu vienotajā platformā pieejami reģistrēto un publisko lietotāju piekļuves dati, lietotājvārdi, informācijas izvēles parametri, datplūsmas informācija un interneta protokola (IP) piekļuves adrešu informācija. Tīmekļvietņu vienotās platformas izmanto sīkfailus, kas ļauj iepazīties ar informāciju par apmeklētāju aktivitātēm, lapu skatījumiem, avotiem un vietnē pavadīto laiku. Šo informāciju iegūstam, lai uzlabotu tīmekļvietnes apmeklētāju ērtības un intereses, lai pārliecinātos, ka jūs saņemat pēc iespējas labāku pakalpojumu. Personu datu apstrāde tiek veikta iespējami minimālā apjomā, tikai apstrādei paredzētā mērķa sasniegšanai.

Jūsu personas datus tīmekļa vietnēs uzglabājam tikai tik ilgi, cik nepieciešams tiem mērķiem, kuriem tie tika iegūti. Tīmekļvietņu vienotās platformas personu datu apstrādātāji, kuriem ir piekļuve šiem datiem, ir apmācīti ar tiem darboties atbilstoši un saskaņā ar normatīvo datu drošības regulējumu.

Personas datus uzglabā, kamēr pastāv juridisks pienākums personas datus glabāt. Pēc datu glabāšanas perioda beigām dati tiek drošā veidā izdzēsti vai tiek depersonalizēti, lai tos vairs nevarētu saistīt ar datu subjektu.

Tīmekļvietņu vienotās platformas rīcībā esošie personas dati ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju un trešajām personām izpaužami tikai tiesību aktos vai noslēgtajos līgumos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā. Nododot personas datus Tīmekļvietņu vienotās platformas līgumpartneriem (neatkarīgiem pārziņiem), līgumos tiek iestrādātas papildus normas attiecībā uz personas datu apstrādi.

Tīmekļa vietnēs tiek ievietotas saites uz citām vietnēm, kurām ir atšķirīgi lietošanas un personas datu aizsardzības noteikumi.

Tīmekļa vietņu platformas realizācijā un sadarbībā iekļautās iestādes savā starpā sadarbojas uz noslēgto normatīvo aktu pamata. Ja Jums rodas jautājumi vai pretenzijas par personas datu apstrādi un aizsardzību, ziņojiet par to Valsts kancelejai uz e-pastu vk@mk.gov.lv , kur Jūsu iesniegtā informācija tiks reģistrēta un izvērtēta, vai arī sazinieties ar Valsts kancelejā nozīmēto atbildīgo darbinieku par personu datu apstrādi. Atbildīgais personu datu pārzinis ir Aldis Apsītis (e-pasta adrese: aldis.apsitis@mk.gov.lv.

Datu subjektiem ir tiesības iesniegt sūdzības par personas datu izmantošanu Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv), ja subjekts uzskata, ka tā personas datu apstrāde pārkāpj tā tiesības un brīvības saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

Tīmekļvietņu vienotā platforma izmanto sīkdatnes, par to brīdinot tīmekļa vietnes lietotājus un apmeklētājus.

Tīmekļvietņu vienotā platforma izmanto sīkdatnes, lai pildītu 2017. gada 4. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 399 “Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles sniegšanas kārtība” 23. punktā, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā uzlikto pienākumu iegūt apmeklējamības un lietošanas statistikas, lai varētu uzlabot Jūsu Tīmekļvietņu vienotās platformas lietošanas ērtumu. Mēs nodrošinām, ka Jūs variet iepazīties ar Sīkdatņu politiku un izdarīt izvēli, vai sniegt piekrišanu statistiku ieguvei.

Sīkdatnes ir nelielas teksta datnes, kas tiek nosūtītas uz jūsu datora atmiņu tīmekļa vietnes apmeklējuma laikā. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas tīmekļa vietnes atmiņa, ļaujot šai lapai atcerēties Jūsu datoru nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestādījumus vai uzlabot lietotāja ērtības.

Izmantotās sīkdatnes var iedalīt tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, bez kurām pakalpojuma izpilde tehnoloģiski ir neiespējama vai būtiski apgrūtināta, un analītiski statistiskās sīkdatnes.

Izmantojot tīmekļa vietni, jūs piekrītat, ka šajā tīmekļvietnē ievietotās analītiski statistiskās sīkdatnes tiek izmantotas ar mērķi uzlabot pakalpojumu kvalitāti, pildot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā nostiprinātos valsts pārvaldes principus, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai, kā arī valsts pārvaldes pienākumu uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienkāršot un uzlabot procedūras fizisko personu labā.

Tīmekļvietnē tiek izmantotas šādas sīkdatnes:

  1. Nepieciešamās:

•SESSdb34877a4022e0a5c40d60cffaeb5307 šī sīkdatne nepieciešama tikai satura administratoriem priekš autentifikācijas.

•maintenance_message - šī sīkdatne nepieciešama visiem lietotājiem, lai atkārtoti nerādītos satura vai platformas adminstratora paziņojumi (tādi, ar kuriem satura patērētājs ir iepazinies un nospiedis pogu "Aizvērt").

•allowCookies – šī sīkdatne nosaka vai Jūs esat piekritis sīkdatņu izmantošanas nosacījumiem un vai turpmāk attēlot paziņojumu par sīkdatņu lietojumu.

  1. Statistika:

Šajā tīmekļvietnē tiek izmantota uzņēmuma „Google Inc” programma „Google Analytics, kura izmanto sīkdatnes, kas tiek glabātas Jūsu datorā un ļauj analizēt to, kā izmantojat attiecīgo interneta lapu. Šo sīkdatņu radītā informācija par to, kā izmantojat šo interneta lapu, tiek nosūtīta uz „Google” serveri ASV un tur saglabāta. Jūsu IP adrese, pielietojot IP-anonimizāciju, tiek saīsināta Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas teritorijā un tikai izņēmuma gadījumos var tikt nodota apstrādei ASV atrodošos Google serveros. „Google” izmanto šo informāciju, lai izvērtētu to, kā izmantojat attiecīgo interneta lapu, lai interneta lapu uzturētājiem sagatavotu ziņojumus par aktivitātēm attiecīgajās interneta lapās un sniegtu citus ar interneta lapu un interneta izmantošanu saistītus pakalpojumus. “Google” nekādā gadījumā nesaista šeit saņemto IP adresi ar jebkuru citu informāciju, kura ir “Google” rīcībā. „Google” nepieciešamības gadījumā šo informāciju var sniegt trešajām personām, ja tas ir likumos noteikts vai ja trešās personas uzņēmuma „Google” uzdevumā veic šo datu apstrādi.

•_ga, _gat, _gid - šīs trīs sīkdatnes nepieciešamas visiem lietotājiem, lai atļautu apmeklējuma datu nodošanu statistikas uzkrāšanas rīkam google analytics.

Neakceptējot statistikas sīkdatņu izmantošanu, apmeklējuma dati netiek iekļauti google analytics statistikā.

  1. Sociālo mediju:

•_cfduid - šī sīkdatne nepieciešama visiem lietotājiem, lai varētu dalīties savos sociālajos tīklos ar satura vienību.

Jums ir tiesības nepiekrist šādu statistisku datu veidošanai, uzkrāšanai un apstrādei, jebkurā laikā manuāli atslēdzot sīkdatņu apstrādes mehānisma lietošanu pārlūkprogrammā.

Mainīt sīkdatņu iestatījumus vai tās dzēst iespējams interneta pārlūkprogrammas iestatījumos. Pievienojam saites uz populārāko pārlūkprogrammu sīkdatņu pārvaldības informācijas resursiem:

https://support.mozilla.org/en-US/kb/cookies-information-websites-store-on-your-computer

  • Chrome 

https://support.google.com/chrome/answer/95647?hl=en

  • Safari 

https://support.apple.com/lv-lv/guide/safari/sfri11471/mac

  • Opera 

https://help.opera.com/en/latest/web-preferences/

  • Edge 

https://support.microsoft.com/en-us/help/4468242/microsoft-edge-browsing-data-and-privacy

  • Explorer 

https://support.microsoft.com/en-us/help/278835/how-to-delete-cookie-files-in-internet-explorer[VV4] 

Vairāk informācijas, kā kontrolēt sīkdatnes atbilstoši ierīces pārlūkprogrammai, var atrast tīmekļvietnē: www.aboutcookies.org.

Iestādes privātuma politika

Pamatinformācija par SIS

  • Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ir visplašāk izmantotā un vislielākā informācijas kopīgošanas sistēma drošības un robežu pārvaldības jomā Eiropā. Tā kā starp Šengenas valstīm Eiropā nav iekšējo robežu, SIS aizstāj robežkontroli un ir visveiksmīgākais sadarbības instruments robežu, imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm ES un Šengenas asociētajās valstīs. Kompetentās valstu iestādes (tai skaitā Valsts robežsardze) var ievadīt un aplūkot brīdinājumus par cilvēkiem un priekšmetiem vienā kopīgā datubāzē.
  • Valsts, kas ievada brīdinājumu un saistītos datus SIS, ir “datu īpašniece”. Tas nozīmē, ka tikai šai valstij ir atļauts un tā var atjaunināt un dzēst brīdinājumu.
  • 2013. gadā tika ieviesta otrās paaudzes SIS (SIS II) ar papildu funkcijām, piemēram, iespēju brīdinājumiem pievienot pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas. Kopš 2023. gada marta SIS tiek glabāti par pazudušām pasludinātu personu vai viņu vecāku, vecvecāku vai brāļu un māsu DNS profili, lai varētu apstiprināt identitāti.
  • Sistēmas pārziņa funkcijas attiecībā uz SIS Latvijas valsts daļu (NSIS) pilda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Tas nodrošina NSIS tehnisko darbību un uzrauga SIS darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto tehnisko prasību ievērošanu.

SIS tiesiskais regulējums

  • Regula (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;
  • Regula (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā;
  • Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

Latvijas Republikā SIS uzturēšanas un izmantošanas kārtību nosaka:

  • Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (pieņemts 14.06.2007.)
  • Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju (Ministru kabineta 18.09.2007. noteikumi Nr. 639);
  • Kārtība, kādā pieprasa un izsniedz informāciju par datu subjektu, kura glabājas Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā (Ministru kabineta 11.09.2007. noteikumi Nr. 622).

SIS darbības mērķi un personas datu apstrādes nolūki

  • nodrošināt Šengenas zonas drošību bez pārbaužu veikšanas iekšējo robežu ietvaros;
  • stiprināt sabiedrisko kārtību un Šengenas līguma telpas valstu teritorijā;
  • palīdzēt cīnīties ar terorismu,  pārrobežu noziegumiem un nelegālo migrāciju;
  • kalpot par sadarbības instrumentu robežu, imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm ES un Šengenas asociētajās valstīs;
  • meklēt noziedzniekus, bezvēsts pazudušās personas, trešo valstu pilsoņus, kuriem ir liegta uzturēšanās Šengenas zonas valstīs, personas, kurām tiesu iestāžu vajadzībām nepieciešams noskaidrot to faktisko dzīvesvietu, personas un objektus, kuras izraisa operatīvu interesi, kā arī identificēt likumpārkāpējus pēc pirkstu pēdām un plaukstu pēdām;
  • novērst personu, tai skaitā bērnu, nolaupīšanu vai pazušanu, aizsargāt neaizsargātas personas (pieaugušos vai bērnus) no nelikumīgas aizvešanas uz ārvalstīm.

Datu subjekti

(personas, par kurām SIS ir ietverti brīdinājuma ziņojumi)

  • trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi;
  • trešo valstu valstspiederīgie, kuriem nav tiesību ieceļot vai uzturēties Šengenas zonā;
  • personas, ko meklē apcietināšanas nolūkā;
  • bezvēsts pazudušas personas;
  • neaizsargātas personas, kuru ceļošanu nedrīkst pieļaut;
  • bērni, kurus varētu nolaupīt viņu vecāki, radinieki vai aizbildņi;
  • personas, ko meklē, lai tās palīdzētu tiesas procesā (piemēram, kriminālprocesa liecinieki);
  • personas un priekšmeti, uz ko attiecas diskrētas, izmeklēšanas vai īpašas pārbaudes:
  • nezināmas meklētas personas (pirkstu pēdas un plaukstu pēdas, kas atklātas teroristu nodarījumu vai citu smagu noziegumu izdarīšanas vietās);

Datu kategorijas

  • meklētās personas identifikācijas dati (vismaz vārds un uzvārds; dzimšanas gads);
  • meklētās personas fotogrāfijas*;
  • meklētās personas pirkstu nospiedumi un/vai plaukstu nospiedumi*;
  • informācija par priekšmetiem, kas saistīti ar meklēto personu, piemēram, par meklētās personas izmantoto transportlīdzekli;
  • meklētās personas identifikācijas dokumenta apraksts vai kopija;
  • daktiloskopiskie dati (pirkstu pēdas un/vai plaukstu pēdas*), kas atklāti noziegumu vietās;
  • meklētās personas vai tās ģimenes locekļu DNS profils* (tikai tādu pazudušu personu gadījumā, kuras jāaizsargā);
  • Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) (ja persona tiek meklēta apcietināšanas nolūkā);
  • dati par personām, kas cietušas no identitātes ļaunprātīgas izmantošanas.

Citi dati, kas tiek ievadīti SIS brīdinājumos:

  • atsauce uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;
  • veicamā darbība.

*Biometriskie dati tiek izmantoti, lai atvieglotu identifikāciju un izvairītos no nepareizas identifikācijas.

Piekļuve SIS datiem

Piekļuve Sistēmā iekļautajai informācijai atbilstoši SIS darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 14. pantā noteiktajām iestādēm, tai skaitā Valsts robežsardzei.

SIS datu saglabāšanas periods

SIS reģistrētos datus sistēmā var glabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams konkrētā brīdinājuma mērķa sasniegšanai. Tiklīdz tas ir sasniegts, dati nekavējoties tiek dzēsti.

Detalizētāk par SIS datu glabāšanu var izlasīt  šeit:

https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/schengen-borders-and-visa/schengen-information-system/questions-and-answers_lv

Datu subjektu tiesības attiecībā uz SIS:

  • tiesības piekļūt personas datiem, kas glabājas SIS;
  • tiesības uz neprecīzu personas datu labošanu vai nelikumīgi glabātu personas datu dzēšanu;
  • tiesības celt prasību tiesās vai kompetentajās iestādēs, lai labotu vai dzēstu persondatus vai saņemtu kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumu rezultātā.

Kā īstenot tiesības?

Datu subjekts var īstenot piekļuves tiesības un saņemt informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar tiesībām uz datu labošanu un dzēšanu, iesniedzot rakstisku iesniegumu (pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu parakstīts) Valsts policijā (SIRENE Latvijas nacionālajā nodaļā[1], Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, korpuss 4, tālrunis 67219053, e-pasts: ssp@vp.gov.lv), vai pēc savas dzīvesvietas policijas struktūrvienībā, vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību kontaktinformācija pieejama šeit: https://www.mfa.gov.lv/lv

Rakstveida pieprasījumā jānorāda:

  • ziņas par iesniedzēju: vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas datums, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas vieta, valstiskā piederība, personu apliecinošā dokumenta (ja tāds ir) tips, numurs, izdevējiestādes nosaukums, izsniegšanas datums un derīguma termiņš;
  • pieprasāmās informācijas apjoms (informācija par datu subjektu, informācija par datu subjekta personas datu saņēmējiem);
  • informācijas saņemšanas veids (personīgi ierodoties Valsts policijas iestādē vai pārstāvniecībā vai nosūtot informāciju uz norādīto adresi);

Iesniedzot pieprasījumu klātienē, datu subjekts savu identitāti apliecina, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ja pieprasījumu iesniedz pilnvarota persona, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvarojumu, kas apliecina tiesības saņemt informāciju par datu subjektu, vai dokumentu, kas apliecina vecāku, adoptētāju, aizbildņu vai aizgādņu tiesības.

Informācijas saņemšana ir bezmaksas. Atbilde tiek sniegta 1 mēneša laikā.

Pieprasījumus personas var sagatavot latviešu un angļu valodā. Pieprasījuma paraugi pieejami Valsts policijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.vp.gov.lv/lv/sengenas-informacijas-sistema

Ja Valsts policijas SIRENE Latvijas nacionālās nodaļas sniegtajā atbildē tiek atteikts sniegt informāciju vai atteikts labot datus, vai tos dzēst, datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību dalībvalsts valsts uzraudzības iestādei. Iesniegumus Datu valsts inspekcijā var iesniegt latviešu un angļu valodā.

kontaktinformācija: Datu valsts inspekcija

dvi.gov.lv

e-pasts pasts@dvi.gov.lv

adrese: Elijas iela 17, Rīga, Latvija, LV-1050

Papildus informācija un sūdzību paraugi (latviešu un angļu valodās) ir pieejami Datu valsts inspekcijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.dvi.gov.lv/lv/sengenas-informacijas-sistema

[1] SIRENE Latvijas nacionālā nodaļa:

  • nodrošina informācijas apmaiņu dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu starpā par personām vai objektiem, par kuriem Šengenas informācijas sistēmā ir iekļauts ziņojums;
  • nodrošina meklējamo noziedznieku izsludināšanu starptautiskajās meklēšanas sistēmās;
  • nodrošina SIS iekļaujamo ziņojumu kvalitāti un tiesisko pamatotību – atbilstību   Šengenas acquis prasībām;
  • koordinē ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu meklēto noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanas pasākumus Latvijā.
  • ir vienīgā iestāde valstī, kurai ir noteiktas tiesības izskatīt fizisko personu iesniegumus un sniegt atbildes par iesniedzēja datu uzturēšanu SIS  un SIRENE informācijas sistēmā (datu apstrādes sistēma, kurā apstrādā papildinformāciju un ar kuras palīdzību apstrādā brīdinājuma ziņojumus).

 

Pamatinformācija par VIS

  • Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir paredzēta datu apmaiņai starp Šengenas dalībvalstīm attiecībā uz īstermiņa vīzu pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem. VIS tiek iekļauta informācija, tostarp biometriskie dati, par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumus Šengenas vīzas saņemšanai;
  • Latvijas kompetento iestāžu vīzu pieteikumus un izsniegtās, atteiktās, pagarinātās, anulētās un atceltās vīzas reģistrē nacionālajā vīzu informācijas sistēmā (NVIS);
  • Personas dati kopā ar biometrijas datiem, kas tiek iesniegti ar vīzas pieteikumu, tiek apstrādi un uzglabāti centrālajā VIS sistēmā.

VIS tiesiskais regulējums

  • Padomes Lēmums, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) 2004/512/EK;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).

Latvijas Republikā VIS un NVIS izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr.676 “Vīzu noteikumi” (Vīzu noteikumi), kas ir izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.panta trešo daļu, 12.panta pirmās daļas 3.punktu, 13. panta trešo un ceturto daļu.

VIS darbības mērķi un personas datu apstrādes nolūki

  • izskatīt vīzu pieteikumus un saistītos lēmumus;
  • pārbaudīt vīzas turētāja identitāti un/vai vīzas derīgumu, veicot pārbaudes uz ārējām robežām un dalībvalstu iekšienē;
  • pārbaudīt, vai ir ievēroti nosacījumi par likumīgu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā un identificēt personas, kas neatbilst vai vairs neatbilst šiem nosacījumiem, tai skaitā identificēt personas, kurām nav vai ir krāpnieciski iegūti dokumenti (cīņā ar nelegālo imigrāciju);
  • novērst “vīzu tirdzniecību”;
  • novērst viltotu dokumentu izmantošanu un nepatiesas informācijas sniegšanas mēģinājumus;
  • aizsargāt ceļotājus no identitātes zādzības;
  • ļauj noteikt atbildīgo dalībvalsti patvēruma pieteikuma izskatīšanā;
  • atvieglo datu apmaiņu starp Šengenas valstīm par vīzu pieteikumiem;
  • palīdzēt novērst, atklāt un izmeklēt  terorisma draudus un citus smagos noziedzīgos nodarījumus.

VIS glabātos personas datus var nosūtīt trešajai valstij vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar VIS regulas 31.pantu un Šengenas līguma dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908.

Datu subjekti

Personas, kuru dati tiek apstrādāti VIS sistēmā.

Datu kategorijas

  • burtciparu dati par pieteikuma iesniedzēju, pieprasītām vīzām, izsniegtām vīzām, atteiktām vīzām;
  • anulētas, atsauktas vai pagarinātas vīzas;
  • fotogrāfijas*;
  • pirkstu nospiedumu dati*;
  • saiknes uz iepriekšējiem vīzu pieteikumiem un to personu pieteikuma datnēm, kuras ceļo kopā;
  • informācija par uzaicinātāju.

NVIS iekļaujamās informācijas apjomu nosaka Vīzu noteikumu 53. pants.

*Biometrisko datu izmantošana vīzas turētāja identitātes apstiprināšanai ļauj veikt ātrākas, precīzākas un drošākas pārbaudes.

Atbildīgās iestādes datu apstrādē

  1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Valsts vīzu informācijas sistēmas (NVIS) pārzinis):

kontaktinformācija: pmlp.gov.lv, e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

vairāk informācijas šeit: https://www.pmlp.gov.lv/lv/vizas-ielugumi-un-uzaicinajumi

  1. Valsts robežsardze

Valsts robežsardzes amatpersonas Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr.676 “Vīzu noteikumi” 1. pielikumā noteiktajās robežšķērsošanas vietās izsniedz vienreizējās vienotās vīzas un vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu. Valsts robežsardzes amatpersonas vīzas ar atzīmi “Diplomātiskā vīza” vai “Dienesta vīza” izsniedz tikai pēc Konsulārā departamenta pieprasījuma.

kontaktinformācija: rs.gov.lv, e-pasts: pasts@rs.gov.lv

Piekļuve VIS datiem

  • Valsts robežsardzes amatpersonām ir tiesības piekļūt informācijai, kad ir nepieciešams pārbaudīt kādas personas identitāti, pārbaudīt, vai vīza ir īsta, vai arī pārbaudīt, vai persona atbilst prasībām attiecībā uz ieceļošanu un/vai uzturēšanos kādā no Šengenas valstīm.
  • Patvēruma iestādēm ir piekļuve informācijai, ja tām ir jānosaka, kura ES/EEZ valsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.
  • Citas valsts iestādes un Eiropols var pieprasīt piekļuvi informācijai īpašos apstākļos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un smagus noziedzīgus nodarījumus.

VIS datu glabāšanas periods

Dati VIS tiek glabāti ne ilgāk par pieciem gadiem.

Šis laikposms sākas:

a)  dienā, kad beidzas vīzas derīguma termiņš, ja vīza ir bijusi izsniegta;

b) dienā, kad beidzas vīzas jaunais derīguma termiņš, ja vīza ir bijusi pagarināta;

c) dienā, kad VIS izveidota pieteikuma datne, ja pieteikums ir bijis atsaukts, slēgts vai pārtraukts;

d) dienā, kad vīzu iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ja vīza ir bijusi atteikta, anulēta, vai atsaukta.

Datu subjektu tiesības attiecībā uz VIS:

  • tiesības saņemt informāciju par sevi un par dalībvalsti, kas nosūtījusi šos datus uz VIS;
  • tiesības saņemt informāciju par personas datu saņēmējiem, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā;
  • tiesības pieprasīt, lai viņa personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim;
  • tiesības iesniegt sūdzību valsts uzraudzības iestādei vai celt prasību tiesā.

Kā īstenot tiesības?

Datu subjekts var īstenot tiesības, vēršoties pie NVIS pārziņa:

kontaktinformācija: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

pmlp.gov.lv

e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

Ja datu subjekts uzskata, ka viņa personas dati tiek apstrādāti pretēji spēkā esošajiem tiesību aktiem, datu subjektam ir iespēja vispirms iesniegt sūdzību datu pārzinim:

kontaktinformācija: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

pmlp.gov.lv

e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

Ja datu pārzinis nesniedza apmierinošu atbildi, datu subjektam ir iespēja iesniegt sūdzību dalībvalsts valsts uzraudzības iestādei. Iesniegumus Datu valsts inspekcijā var iesniegt latviešu un angļu valodā.

kontaktinformācija: Datu valsts inspekcija

dvi.gov.lv

e-pasts pasts@dvi.gov.lv

adrese: Elijas iela 17, Rīga, Latvija, LV-1050

Atbilstoši VIS regulas 40. panta 1. un 2. punktam katram datu subjektam ir tiesības iesniegt prasību attiecīgās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, ja datu subjekts uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts ir atteikusi īstenot tiesības.