Iekšējā un ārējā drošība ir Latvijas valdības prioritāte, un tiks īstenota apņemšanās par Latvijas austrumu robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, žoga izbūvi, to pabeidzot nākamgad. Tā uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa, kura ceturtdien, 19. oktobrī, reģionālajā vizītē apmeklēja Latvijas austrumu robežu.
E. Siliņa izteica pateicību Latvijas robežsargiem par darbu pastiprinātā režīmā, reaģējot uz Baltkrievijas īstenoto hibrīdoperāciju. Ik dienu robežsargiem jānovērš līdz pat vairākiem simtiem mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas un ES ārējo robežu.
“Valdībai iekšējā un ārējā drošība ir prioritāte. Arī tagad, mums atrodoties pavisam netālu, robežai pietuvojās cilvēki, kuri vēlējās nelikumīgi iekļūt mūsu valstī. Mēs plānojam vispirms pabeigt izbūvēt žogu uz robežas ar Baltkrieviju un līdz nākamā gada beigām pabeigt žogu uz robežas ar Krieviju. Esam atrisinājuši arī juridiskos šķēršļus, lai šīs apņemšanās īstenotu. Bet ar to viss nebeidzas – robežai nepieciešamas arī videosistēmas un cita veida elementi, lai kāpinātu mūsu robežapsardzības kapacitāti un efektivitāti. Paldies visiem robežsargiem, ka ik dienu un nakti sargājat lielāko svētumu, kas mums ir – Latvijas valsti un tās teritoriju,” vizītes laikā uzsvēra Ministru prezidente.
Ministru kabineta deklarācijā norādīts, ka žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju jāpabeidz līdz 2024. gada beigām.
“Valsts nekustamie īpašumi” informē, ka žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 16. oktobrim nodrošināta 89,7 km garumā jeb 80% no apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam pabeigtu izbūvēt žogu posmos gar publiskajiem ūdeņiem.
Visu austrumu robežas žogu ar Krieviju un Baltkrieviju paredzēts pabeigt 2024. gadā, un pēc tam turpināsies citu robežu aizsargājošās infrastruktūras elementu uzstādīšana, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra.
Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi saskaņā ar Izbūves likumu organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi nodrošina un automatizācijas risinājumus robežas kontrolei izstrādā un ievieš valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve sevī ietver arī elektroapgādes infrastruktūras izbūvi, optisko kabeļu tīklu infrastruktūras, datu pārraides infrastruktūras izbūvi, datu apstrādes iekārtu uzstādīšanu, perimetra uzraudzības infrastruktūras izbūvi – videonovērošanas izveidi, kā arī dažādu sensoru uzstādīšanu.
Lai stiprinātu Latvijas Valsts robežsardzi (VRS), nākamā gada budžetā atalgojuma palielināšanai VRS amatpersonām ar dienesta pakāpēm papildus paredzēti 4,5 milj. eiro. Tāpat vēl 7 milj. eiro amatpersonām nākamajā gadā tiks atvēlēti par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem, kā arī no nākamā gada būtiski tiek palielināts amatpersonām paredzētais veselības aprūpes izdevumu kompensācijas apmērs.
