Pirms 78 gadiem, 9.oktobrī, tika izpildīta 1940.gada 3.oktobra LPSR iekšlietu tautas komisāra pavēle par Latvijas robežsargu brigādes 1.Dagdas, 2.Zilupes, 3.Abrenes, 5.Krāslavas bataljona izformēšanu un 1240 robežsargu atvaļināšanu no dienesta. Šajā dienā arestēti un iznīcībai nolemti bija vairāk nekā simts robežsargu, kas savus dienesta pienākumus pildīja uz valsts austrumu robežas. Tas bija sākums turpmākajām plaši izvērstajām vajāšanām. Daudzu ģimeņu apgādnieki tika apcietināti, bet viņu tuviniekiem pavēlēts izvākties no saviem dzīvokļiem pierobežā. Arestēto robežsargu tuvinieki zaudēja visu - vīru vai tēvu, pajumti un cerības.
1940.gada 9.oktobris, kad tika izformēti četri brīvvalsts robežsardzes bataljoni, kas patiesībā bija robežsardzes likvidācija un notika masveida aresti, ir traģiskākā diena robežsardzes vēsturē. Latvija, kurai bija atņemta tās neatkarība, zaudēja pēdējo brīvās varas simbolu. Par godā turētu tradīciju šajā datumā ir kļuvuši Valsts robežsardzes organizētie atceres pasākumi.
Pēc neatkarības atgūšanas robežsargi kopā ar Robežsargu dzimtas kopas dalībniekiem ierīkojuši piecas piemiņas vietas-Zilupes novada Pasienē, kur pirms 78 gadiem atradās II Zilupes robežsargu bataljona 1.rotas dienesta mītne, Zilupē pie 2.Zilupes robežsargu bataljona Opoļu sardzes dienesta mītnes, Ciblas novadā pie piemiņas plāksnēm Līdumniekos, kur bija II Zilupes robežsargu bataljona Līdumnieku sardzes izvietojums, toreiz sardzes priekšnieks bija seržants Jānis Birze - viens no četriem Gulaga nometnēs izdzīvojušajiem robežsargiem, pie Miņinu sardzes dienesta mītnes un noslēgumā Kārsavas novada Goliševas pagastā, kur līdz 1940.gadam atradās 2.Zilupes robežsargu bataljona 3.rota un 3.vads.
Atceroties traģiskos notikumus, kas skāruši Latvijas brīvvalsts robežsargus, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes robežsargi aizdedzināja svecītes, nolika ziedus un ar klusuma brīdi godināja brīvvalsts robežsargu piemiņu. Atceres pasākumā Zilupē pie 2.Zilupes robežsargu bataljona Opoļu sardzes dienesta mītnes piedalījās arī Zilupes jaunsargi.
Valsts robežsardze Viļakas pārvaldes amatpersonas nolika ziedus un aizdedza sveces pie Piemiņas zīmes "1940.gada 15.jūnija Masļenku traģēdijas" notikumiem Baltinavā.
Daugavpils pārvaldes Šķaunes robežapsardzības nodaļas un Indras robežkontroles punkta amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes koledžas pārstāvji devās pie uzstādītajām piemiņas plāksnēm Indrā pie vidusskolas ēkas un Šķaunē pie pagasta ēkas, lai noliktu ziedus un iedegtu sveces.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka palīdze virsleitnante Inga Beķe, savukārt, Valsts robežsardzes koledžas vecākais speciālists Jānis Kononovs atgādināja VRK Trešās mācību rotas 1.kursa kadetiem par priekšteču - robežsargu grūto un riskanto dienestu trauksmainajā pirmskara starptautiskajā situācijā un novēlēja topošajiem virsniekiem būt drošiem savā pārliecībā, kalpojot mūsu valstij - Latvijai.
Piemiņas brīdī Indras pamatskolas skolēni nodziedāja latviešu tautas dziesmu „Div` dūjiņas". Pasākuma turpinājumā Indras pamatskolas aktu zālē, kur pirms 78 gadiem izšķīrās daudzu Dagdas robežsargu bataljona Indras un Nauļānu rotas robežsargu likteņi, VRK Robežsardzes vēstures izpētes nodaļas vecākā speciāliste Dace Zariņa pasākuma dalībniekiem novadīja tematisko nodarbību „1940.gada 9.oktobra notikumi Latvijas Robežsardzes vēsturē. Latvijas robežsargu likteņi". Tās laikā bija rādīti video fragmenti - robežsargu bērnu: Valentīnas Jakubovskas, Ainas Kalniņas un Rimmas Litaunieces atmiņas par 9.oktobra notikumiem.
Vēstures atceres brīži notika arī Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs.
Piemēram, Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldē tika organizēta Robežsardzes sagrāves traģiskajiem notikumiem uz Latvijas valsts austrumu robežas veltītā tematiskā nodarbība, uz kuru atcerēties traģiskos notikumus tika aicināts Aviācijas pārvaldes personāls.
Savukārt, Rīgā robežsargi tradicionāli nolika ziedus Brāļu kapos pie robežsardzes ģenerāļa Ludviga Bolšteina kapa vietas.