Apzināti bojāti kabeļi, sabotēti sadales skapji un nesenās vētras radītie postījumi — Latvijas austrumu robežas viedās infrastruktūras izbūve norit nemierīgos un izaicinājumu pilnos apstākļos. Pārkāpēju un kaimiņvalstu režīmu atbalstītās metodes kļūst arvien agresīvākas un pārdomātākas — lai apzināti traucētu tehnoloģiskās infrastruktūras ieviešanu un "attālinātu" topošo viedo sistēmu, tiek fiksēti mērķtiecīgi kaitējumi videonovērošanas stabiem, sadales skapjiem un kabeļiem, savukārt spēcīgās vētras postījumi skāruši atsevišķus robežas posmus. Neraugoties uz šīm agresorvalsts atbalstītajām apzinātajām provokācijām un dabas stihijas pārbaudījumiem, vērienīgā projekta “Automatizētās robežu uzraudzības infrastruktūra” īstenošana trešajā ceturksnī uz Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas turpinājusies stingri pēc plāna.
“Videonovērošanas iekārtu un kabeļu apzināta bojāšana nav nejaušs vandalisms —tā ir mērķtiecīga rīcība, lai traucētu robežas uzraudzību un kavētu tehnoloģiju ieviešanu. Tomēr šādi mēģinājumi mūs neapturēs,” uzsver Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. “Bojājumi tiek operatīvi novērsti, bet austrumu robežas stiprināšana turpinās. Katrs izbūvētais un ar tehnoloģijām aprīkotais robežas kilometrs palielina mūsu spēju savlaicīgi atklāt apdraudējumu un aizsargāt Latvijas un visas Eiropas Savienības ārējo robežu.”
Par reālo darbu gaitu un izbūves apjomiem liecina konkrētie rādītāji posmos: uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pirmajā posmā būvdarbi noslēgušies astoņās no vienpadsmit daļām, un ar modernajām tehnoloģijām jau aprīkoti 81,7 kilometri jeb vairāk nekā 72% no šīs teritorijas, kamēr atlikušajā daļā notiek gala testi. Savukārt otrajā posmā ekspluatācijā nodoti pirmie 19,9 kilometri (33,17%), bet pārējā teritorijā darbi faktiski ir noslēgušies un norit izpilddokumentācijas saskaņošana. Vienlaikus astotās kārtas posmā ir pabeigta projektēšana un viss sagatavots būvdarbu uzsākšanai.
Sarežģīti apstākļi saglabājas arī uz Latvijas–Krievijas robežas, kur piektās kārtas posmā būvniekiem jātiek galā ar specifiskiem grunts veidiem un sarežģītu apvidu. Neraugoties uz to, labvēlīgie laikapstākļi ļāva ceturkšņa laikā sekmīgi izbūvēt 28% no šajā posmā plānotās infrastruktūras.
Līdztekus būvdarbiem aktīvi tiek stiprināta arī tehnoloģiskā drošība un cilvēkresursi. Robežsargi šobrīd apgūst darbu ar jaunajām tālās distances novērošanas sistēmām, bet Nodrošinājuma valsts aģentūra veic uzlabojumus novērošanas un sakaru torņos. Tiek atjaunotas zibensaizsardzības un pretkritiena sistēmas, mainītas aizsarggaismas un ierīkota tiešā apsardzes un ugunsdrošības signālu pārraide uz robežapsardzības nodaļām. Šāda visaptveroša viedās infrastruktūras ieviešana ļaus Valsts robežsardzei pamanīt apdraudējumus vēl pirms tie šķērsojuši robežu un reaģēt nekavējoties.
Projektu īsteno Valsts robežsardze sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un Nodrošinājuma valsts aģentūru Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai ietvaros. Instrumenta vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.
Par publikācijas saturu atbild Valsts robežsardze.